“Sludinājumā alga 2200 eiro, bet, kad atsūta līgumu, daudz mazāka!” Elektromontieris Raivo atklāj, ka apzināti maldina jaunos darbiniekus
0
Pārlūkojot darba sludinājumus, viena no pirmajām lietām, kam potenciālie darbinieki pievērš uzmanību, ir piedāvātais atalgojums. Skaidri norādīta un konkurētspējīga alga bieži vien kļūst par galveno faktoru, kas mudina pieteikties konkrētajai vakancei, jo mēs visi vēlamies būt pārliecināti, ka mūsu darbs tiks godīgi novērtēts.
Tomēr realitātē darba sludinājumos norādītā alga ne vienmēr pilnībā atspoguļo to, ko darbinieks patiesībā saņems. Elektromontieris Raivo LA.LV ir atsūtījis savu stāstu par to, ka sludinājumā lasāmais, ne vienmēr atbilst patiesībai. Diemžēl.
“Sludinājumā darba alga 1800- 2200 eiro brutto, bet kad atsūta līgumu tad 1500 eiro bruto. Tā nav nejauša kļūda, bet apzināta rīcība, jo atbildē tika pasniegts, ka darba devējam vajag nodrošināties. Tik nav saprotams pret ko! Realitātē darba ņēmējs tika nodarbināts ar virsstundām, laimīgi aizmirsās izsniegt solīto darba apģērbu, medicīniskā pārbaude vairs neinteresēja un dinamiskākai darba izpildei nācās pielietot darba ņēmēja privātos darba instrumentus.
Nožēlojami, ka šādi darba devēja pārstāvji vēl mēģina dibināt partijas, meklē balsis un vienlaicīgi necienīgi, atklāti sludina: “Latvijā nav cilvēku!”.
Nostrādāju tādā uzņēmumā trīs mēnešus un tiku atbrīvots, jo beidzās pārbaudes laiks, kā likumā noteiktā termiņā, lai gan pirms līguma slēgšanas bija mutiska vienošanās par pastāvīgu darba vietas nodrošinājumu pēc pārbaudes laika. No savas puses kā darba ņēmējs ļāvu uzņēmuma vadītājiem izpausties visā savā krāšņumā upurējot savu laiku, veselību un zināšanas. Interesanti ir pavērot, kā cilvēki izplūst savā nekaunībā un kā viņi izmainās, kad līdz viņiem nonāk informācija, ko par to visu domā un runā darba ņēmējs.”
Kā vispār algas pēdējā laikā Latvijā mainījušās?
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1815 eiro, kas ir par 7,7% jeb 129 eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2025. gadā pieauga par 8,1%, sasniedzot 1800 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājās nedaudz lēnāk – par 7%, sasniedzot 1863 eiro.
Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā Latvijā bija 1346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas bija 1 117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma izmaiņas, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas. Minēto faktoru kopējā ietekme atspoguļojas darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņās, kas tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķinos.
2025. gadā aprēķinātais darba samaksas fonds Latvijā pieauga par 6,4% jeb 956 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 8400 jeb 1,1%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus, – par 18,9%, nekustamo īpašumu nozarē – par 14,3%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 9,7% kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 9,2%.
Pērn starp labāk atalgotajām nozarēm bija finanšu un apdrošināšanas darbības, kur mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 3077 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 2861 eiro, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – 2319 eiro, enerģētika – 2313 eiro, valsts pārvalde – 2103 eiro, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – 2009 eiro, veselība un sociālās aprūpe – 1841 eiro, kā arī ūdens apgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana nozare – 1839 eiro.
Zemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1190 eiro pirms nodokļu nomaksas.
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē – par 11,2%, Rīgā un Rīgas reģionā – par 7,6% un Latgalē – par 7,4%.
Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā un Pierīgā – 1990 eiro, savukārt zemākā tā bija Latgalē – 1302 eiro. Lielākā vidējā atalgojuma atšķirība saglabājās starp Rīgas un Latgales reģioniem – 34,6%.
Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tā bija 11,38 eiro.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā palielinājās no 14,33 līdz 15,45 eiro jeb par 7,9%. Šo pieaugumu noteica kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 6,4%, vienlaikus nostrādāto stundu skaitam gada laikā samazinoties par 1,3%.
Vai esi bijis līdzīgā situācijā? Vai darba devējs pret tevi nekaunīgi izturējies? Vai saņem savā darbā mazāk nekā tev sākumā solīja? Uzraksti savu stāstu man uz [email protected].
