“Pliks kā baznīcas žurka arī nomiršu, ceļot citam labklājību!” Juris par celtnieku nožēlojamām algām
0
Kurš darbs ir grūtāks? Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, jo ķirurgs ir 15 gadus mācījies vienu no sarežģītākajiem arodiem pasaulē, bet ceļa remonta strādnieks ik dienas stundām ilgi strādā aukstumā, lietū, darot fizisku darbu. Juris ir atsūtījis savu pieredzes stāstu, atklājot, cik eiro nopelna celtniecībā.
“Liepājā strādāju celtniecībā, un alga uz papīra bruto man ir 5,75 eiro stundā. Vai tas ir adekvāti celtniekam, regulāri fiziski strādājot?
Darbā strādājam pa 8 stundām, bet lai izdzīvotu, nākas arī strādāt pēc darba. Enerģijas resurss izsīkst ļoti strauji. Te runā par pensionēšanās vecumu no 65, tad domāju, kad celtnieks, kas ar sirdi un dvēseli sevi atdod darbam, labi ja līdz 60 nodzīvos.
Un pliks kā baznīcas žurka arī nomirs, ceļot kādam labklājību,” Juris stāsta.
Viņš plašāk neizstāstīja, kādā uzņēmumā strādā, kā arī, cik par konkrētu darbu veikšanu saņem papildus ārpus darba laika.
Šī rubrika savulaik sākās ar manu viedokļrakstu “Igors ar perforatoru mēnesī nopelna divreiz vairāk nekā Rīgas mērs. Uz kuras planētas mēs dzīvojam?”, kur tieši rakstīju par celtniecību un cenām šajā nozarē. Šajā rakstā pirms gada sūdzējos, ka par trepju betonēšanu, kas ir vienas dienas darbs, man meistars paprasīja 800 eiro. Tobrīd mani šī summa šokēja. Par to uzrakstīju un saņēmu arī daudz vēstuļu no nozares pārstāvjiem, viens no tiem bija Mārcis, kurš manam salīdzinājumam nepiekrita un tas priecē, jo viedokļu dažādība norāda, ka tēma vēl joprojām ir aktuāla.
“Tu maksā visvairāk par to, ka metu visu pie malas un skrienu remontēt tieši tavu māju!”
“Jebkurš darbs, ko dara cilvēks – darba ņēmējs (profesors vai pedagogs) ir plānots darbs ar daudz maz paredzamu algu. Nav korekti to salīdzināt ar gadījuma rakstura darbiem. Izskaidrošu kāpēc.
Man ir 29 gadu darba pieredze un visu šo laiku pamatā ir saistīta ap celtniecību. Šo gadu laikā esmu sapratis, ka ir divu tipu pasūtītāji.
Vieni laicīgi plāno savas vēlmes un mani uzrunā agrā pavasarī vai pat ziemā (šādu cilvēku nav daudz), otri, kuri pēc sava atvaļinājuma jūlijā, atpūtušies, izdomājuši, ka man vajag to terasi noeļļot tagad jo vēl tak ir vasara (šādi ir vairākumā).
Ja laicīgi zināmi darbi, meistars var saplānot objektus, kas atrodas tuvāk, kuram darbam sezonāli ir lielāka nozīme vai nepieciešami specifiski laikapstākļi, piemēram, apmācies laiks vai tieši liels karstums.
“Ja vajag uzreiz un tagad, man viss jāmet pie malas, jāmaina savi plāni un jāskrien, jo klientam vajag – tad par to ir jāmaksā. Mēs celtnieki arī vēlamies plānotus ienākumus un savus darbus plānojam,” Mārcis atklāj.
Kā tad top meistara izcenojums? “Visās celtniecības skolās tiek mācīts tāmēšanas pamatprincips – cilvēkstunda pret izstrādi. Ir pat tāmēšanas programmas, kur ir izstrādes normas. Es tāmējot parasti vados pēc savas personīgās pieredzes konkrēto darbu izpildē. Ir liela daļa pseido celtnieki, kas mācījušies no tā ko redz, tie bieži skatās internetā atrodamus izcenojumus, kuri ne vienmēr ir adekvāti.
Celtniecībā nav izteiktas smaguma pakāpes, visi darbi ir saistīti ar paaugstinātiem riskiem. Viens darbs prasa lielāku fizisko izturību, cits mentālo. Pieminējāt fasādi un trepes, es teiktu iebetonēt trepes ir vienkāršāk, kā uztaisīt kvalitatīvu fasādi, tāpēc arī tāmēšanā tiek izmantotas izstrādes normas, kuras ir konkrētā laikā izdarāmas,” meistars norāda.
Mārcis nebaidās atklāt izcenojumu par savu darbu. “Es stundas likmi tāmē rēķinu plus mīnus 10-12 eiro, otrs ir dienas darbs un tad tie ir 100 eiro.”
Galvenais, kas jāatceras par naudu – ir liela atšķirība, kā strādā brigāde, meistars vai strādnieks. Brigāde un meistars ir cilvēki ar saviem instrumentiem un saprašanu, strādnieks ir vienkārši cilvēks kurš nāk uz darbu. Meistaram vidēji jāpelna 10-12eur stundā, jo zināma daļa aiziet instrumentos. Strādniekam ap 7eur/stundā (palīgstrādnieks nav šajos ciparos). Šeit neiet runa par nodokļiem, tie ir cipari uz rokas,” Mārcis stāsta LA.LV.
Arodbiedrība nepiekrīt par nozares minimālo algu mazākai samaksai vienkāršo būvniecības profesiju pamatgrupai
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA) nepiekrīt, ka devītajai būvniecības profesiju pamatgrupai jeb vienkāršo profesiju darbiniekiem maksātu par nozares minimālo algu mazāku darba samaksu, aģentūru LETA informēja LBNA.
Minimālo algu būvniecības nozarē nosaka ģenerālvienošanās, kas ir spēkā kopš 2019.gada. Šobrīd ģenerālvienošanās paredz mēneša minimālo algu 1050 eiro un stundas likmi 6,29 eiro.
Līdz šī gada beigām devītās profesiju pamatgrupas darbiniekiem var maksāt mazāk, taču ne mazāk kā 930 eiro mēnesī un 5,57 eiro stundā vai 830 eiro mēnesī un 4,97 eiro stundā, ja darbinieka darba stāžs pie konkrētā darba devēja pēdējo 12 mēnešu laikā ir mazāks nekā seši mēneši.
LBNA piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026.gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 eiro un minimālā mēnešalga 1155,64 eiro.
Ģenerālvienošanos ir tiesīga grozīt tās Komiteja. Komitejas 22.septembra sēdē darba devēji noraidīja LBNA priekšlikumu minimālās algas celšanai. Darba devēji no savas puses piedāvāja celt minimālo algu līdz 1110 eiro mēnesī un 6,65 eiro stundā, taču tikai ar nosacījumu, ka ģenerālvienošanās pagarinājuma termiņš tiek grozīts no sešiem gadiem uz vienu gadu un ka devītās profesiju pamatgrupas darbiniekiem tiek maksāts mazāk.
LBNA piekrīt 1110 eiro kompromisam, taču ne darba devēju nosacījumiem, jo LBNA ieskatā nav pamata saīsināt ģenerālvienošanās pagarinājuma termiņu. LBNA uzskata, ka īsāks termiņš vairos nenoteiktību nozarē.
Tāpat LBNA norāda, ka devītās profesiju pamatgrupas darbinieki veido trešdaļu no nodarbinātajiem nozarē, kurus minimālās algas kāpums ietekmēs visvairāk, tātad ietekme uz aplokšņu algām būtu vislielākā.
LBNA analīze par devītās profesiju pamatgrupas situācijas izmaiņām starp 2023. un 2024.gadu liecina, ka par 11% ir pieaudzis vakanču īpatsvars, sasniedzot 73%. LBNA uzsver, ka trīs ceturtdaļās no visām vakancēm nozarē tiek meklēti tieši devītās profesiju pamatgrupas darbinieki.
LBNA analīze liecina, ka divu gadu laikā par 9% ir pieaudzis devītās profesiju pamatgrupas darbinieku darbavietu skaits, kas ir papildus ap 1000 darba vietu, kopā veidojot ap 11 600 darba vietu, bet par 17% pieaudzis devītās profesiju pamatgrupas darbinieku skaits, kas tiek “ievesti” no trešajām valstīm, kopā veidojot ap 1250 darba vietu.
Tāpat LBNA uzsver, ka visās jomās – vakancēs, darba vietās, kā arī trešo valstu pilsoņu nodarbinātībā – pieaugot devītās profesiju pamatgrupas darbinieku skaitam, ir samazinājies septītās profesiju pamatgrupas (“kvalificēti strādnieki un amatnieki”) darbinieku skaits. Tātad nozare virzās no kvalificēta darbaspēka uz nekvalificētu, secina arodbiedrība.
LBNA arī informē, ka ir fiksēti gadījumi, kad iespēju maksāt par 16% mazāku minimālo algu nozare izmanto ļaunprātīgi, nodarbinot darbiniekus zemākā profesiju pamatgrupā, lai izvairītos no augstākas darba samaksas un nodokļu nomaksas.
Arodbiedrība prognozē, ka iepriekš minētās negatīvās tendences, visticamāk, turpināsies arī 2025.gadā, jo devītās profesiju pamatgrupas darbiniekiem var maksāt par 21% mazāk.
Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju apvienība informēja aģentūru LETA, ka darba devēji piedāvājuši kompromisu būvniecības nozares ģenerālvienošanās pagarināšanai un minimālās algas celšanai, taču darba ņēmēji sākotnēji iebilst, tādēļ varētu sākties ģenerālvienošanās izbeigšanas process.
Būvniecības nozares darba devēji ir izteikuši kompromisa piedāvājumu, lai saglabātu ģenerālvienošanos un nodrošinātu stabilitāti nozarē. Piedāvājums paredz pagarināt spēkā esošo ģenerālvienošanos uz vienu gadu un paaugstināt minimālo algu nozarē par 50% virs valstī noteiktās minimālās algas.
Tomēr pēc pirmajām sarunām no darba ņēmēju pārstāvju puses izskanējušas indikācijas, ka šāds kompromiss netiks atbalstīts, kas nozīmē, ka varētu sākties ģenerālvienošanās izbeigšanas process. Tas radītu ievērojamas pārmaiņas visā nozarē, jo būtu jāpielāgojas situācijai, kurā līdzšinējais regulējums vairs nebūtu spēkā.
Latvijas Būvuzņēmēju apvienība, Latvijas Būvnieku asociācija un biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs”, kas ģenerālvienošanās Pušu komitejā pārstāv darba devējus, norāda, ka ģenerālvienošanās pirms sešiem gadiem bija darba devēju iniciatīva, lai veicinātu nozares attīstību un mazinātu ēnu ekonomiku.
Darba devēji norāda, ka šajos gados nozares uzņēmumi ir turpinājuši cīnīties par darbinieku saglabāšanu, atalgojuma palielināšanu un ieguldījumiem darbinieku profesionālajā attīstībā, neskatoties uz pasūtījumu kritumu un augošu nenoteiktību publiskajos iepirkumos.
Darba devēji uzsver, ka lēmums par ģenerālvienošanās pagarināšanu vismaz uz vienu gadu ir kritiski svarīgs. Tas dotu laiku panākt vienošanos ar valsti par ilgtermiņa risinājumiem, īpaši saistībā ar publisko iepirkumu prognozējamību, birokrātijas mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu. Bez šīs vienošanās tiek riskēts ar nozares destabilizāciju.
Tādēļ Latvijas būvniecības darba devējus pārstāvošās organizācijas aicina saglabāt ģenerālvienošanos un īpaši izsaka aicinājumu koalīcijai un valdībai kopumā sadzirdēt nozari.
Darba devējus pārstāvošā puse aicina pieņemt kompromisa piedāvājumu attiecībā uz ģenerālvienošanos un aktīvi turpināt sadarbību.
Jau ziņots, ka LBNA piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026.gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 eiro un minimālā mēnešalga 1155,64 eiro.
LBNA piedāvātie grozījumi paredz atteikties no samazinātas minimālās algas studējošajiem, noteikt minimālās algas indeksācijas mehānismu pašā ģenerālvienošanās tekstā un precizēt virsstundu apmaksas kārtību.
LBNA pamato grozījumu nepieciešamību ar to, ka ģenerālvienošanās minimālā stundas likme sešu gadu laikā ir devalvējusies, salīdzinot gan pret valsts minimālo stundas likmi (70% kritums), gan pret nozares vidējo stundas likmi (14% kritums), gan pret pirktspējas paritāti (11% kritums).
Tāpat LBNA uzsver, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars (33,8%), un pusi no tā veido aplokšņu algas. Nozares minimālajai algai ir tieša ietekme arī uz ēnu ekonomikas apmēru nozarē, jo katrs eiro, kas ir jāsamaksā kā minimālā alga, netiek ielikts aploksnē.
Arodbiedrība arī vērš uzmanību, ka Latvijas būvlaukumos ir mazākā minimālā stundas likme reģionā un citu valstu būvlaukumos var nopelnīt līdz pat četrām reizēm vairāk. Lietuvā un Igaunijā minimālā alga par jebkuru darbu tautsaimniecībā ir augstāka nekā Latvijas būvlaukumos.
Tāpat LBNA piedāvājumu celt minimālo algu pamato ar to, ka tikai viens no 10 jaunajiem būvniecības profesionāļiem plāno palikt Latvijas būvlaukumos, bet nozare strādā ar 281 miljona eiro peļņu, kas ir otra labākā peļņa 10 gadu laikā.
LBNA skaidro, ka arodbiedrības piedāvājums nodrošina samērīgu uz pašas nozares datiem aprēķinātu minimālās algas kāpumu, tādējādi samazinot aplokšņu algas un noturot vai piesaistot kvalificētu darba spēku.
Kādā profesijā tu strādā un cik saņem algā? Vai esi saskāries ar kādām netaisnībām? Raksti man uz [email protected], es tev centīšos palīdzēt!
