Linda Tunte: Ir sajūta, ka mūs, latviešus, grib pilnībā izžmiegt – varbūt sākam vākt ziedojumus ministru algām? 30
Liriskajā ievadā teikšu, ka desmit gadus esmu vadījusi labdarības organizāciju, arī visā citā laikā allaž savu iespēju robežās atbalstu ar ziedojumiem tos, kam tas nepieciešams, uzskatu, ka tā ir jābūt – tie, kam ir, padalās ar tiem, kam kaut kā pietrūkst. Un vispār – mana empātiskā sirds vienkārši salūzt, ja izlasu kādu aicinājumu ziedot bērnu veselībai.
Bet divi pēdējā laika aicinājumi no valsts man nedaudz ir izsituši pamatu zem kājām. Nesen Latvijas Nacionālā bibliotēka informēja, ka ir plānotas izmaiņas viņu maksas pakalpojumu cenrādī – turpmāk bibliotēkā būšot jāmaksā par ieeju. 3 eiro.
Tobrīd pamanīju, ka kolēģi citos medijos šo tēmu plaši apspēlēja, smaidot, ka varam taču arī maksāt ieejas maksu dažādās citās iestādēs, lai valsts var no mūsu maksājumiem pelnīt visos iespējamajos veidos,
kāds ierosināja kopā samest naudiņu arī “airBaltic” glābšanai. Toreiz sēdēju klusu, jo padomāju, ka nav ko atkal cepties.
Bet šodien gan rakstu uz karstām oglēm. Kaut kā biju palaidusi garām ziņu, kas izskanēja jau pirms pāris dienām: Dabas aizsardzības pārvalde aicina ziedot vētrā cietušās dabas tūrisma infrastruktūras atjaunošanai. Ko, lūdzu? Valsts iestāde lūdz cilvēku ziedojumus?
Nekā personīga, protams, pret šo iestādi, arī rakstītajā it kā visus burtus saprotu: “Lai nodrošinātu pēc iespējas raitāku vētras seku likvidēšanu populārākajos dabas tūrisma objektos un takās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) aicina iedzīvotājus un uzņēmējus iesaistīties ar finansiālu atbalstu. Šobrīd norit intensīvi darbi postījumu novēršanai, fokusējoties uz smagāk skartajām apmeklētāju iecienītajām dabas teritorijām, īpaši – Gaujas Nacionālo parku. Pārvaldes darbinieki prioritāri strādā pie taku attīrīšanas un bīstamo koku zāģēšanas, tomēr vētras radītie postījumi būtiski pārsniedz ikdienas uzturēšanai paredzētos resursus.”
Man šis viss galīgi vairs neiet kopā. Tagad ir septembris. Katru mēnesi no manas (un es te esmu tikai kā piemērs, zinu, ka šādi var parakstīties liela daļa Latvijas iedzīvotāju) algas tiek atvilkta prāva daļa nodokļos. Šomēnes papildus vajadzēja aiziet pie ārsta, tur arī maksāju no savas kabatas, jo tomēr nevēlos rindā gaidīt gadu. (Mums esot bezmaksas medicīna.)
Krietni nācās patērēties arī jauna mācību gada sākumā, jo bija jāpērk dažādas lietas skolniekam. (Mums esot bezmaksas izglītība.) Mēneša sākumā atkal iekritu uz kādu ziedojumu lūgumu kādam slimam bērnam, jo vienkārši nespēju paiet garām. (Mūsu valstij rūpot mūsu bērni.) Un neviens jau nav atcēlis to, ka ir arī visi citi maksājumi par mājokli, pārtiku un visu ko citu svarīgu.
Bet tagad mums vēl pa visiem ir jāsametas, lai varētu Latvijā likvidēt vētras sekas? Nu, nav ko kautrēties, varbūt varam saziedot arī ministru algām? Tiešām pārņem sajūta, ka mūs, latviešus, grib pilnībā izžmiegt.
Kur tad aiziet tā nodokļu nauda, ja par visu beigu beigās tāpat jāmaksā pašiem? OK, forši, ka man nav jāmaksā par ceļu, lai varu atbraukt mājās. Bet kaut kā nelāga sajūta pārņemt gan.
Ieelpoju bezmaksas gaisu un eju tālāk.
