Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir novecojusi, jo tā kavē Rīgas un Pierīgas attīstību. Ko sola mainīt? 30
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības un pašvaldību sarunas par vietvaru finansējumu nekad nav bijušas vieglas. Taču pēdējos gados tās ir beigušās ar abpusēju vienošanos parakstīt Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu, kuru valdība iesniedz Saeimā kopā ar valsts budžeta projektu.
Arī šogad sarunas notikušas konstruktīvā gaisotnē, kā tās raksturoja abas puses, neraugoties uz to, ka par virkni jautājumu valdība un pašvaldības nevienojās. Aktualitāti nav zaudējusi arī stīvēšanās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali starp valsti un pašvaldībām.
Latvijas Pašvaldību savienība prasīja atjaunot agrāko proporciju – pašvaldībām paliek 80%, bet valstij – 20%.
Kopš 2020. gada šī proporcija ir 75 un 25%. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“JV”) iepriekš valdības sēdē iebilda pret proporcijas maiņu, norādot, ka ievērojami palielinās prognozētie pašvaldību ieņēmumi.
Visām pašvaldībām plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 15,2% apmērā, salīdzinot ar 2022. gadam plānoto. Valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi 100% apmērā.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis norādīja, ka jaunais Pašvaldību likums, kas šogad stājās spēkā, paredz novadiem un valstspilsētām jaunas funkcijas, kam būs papildus nepieciešams finansējums.
Neviens nevarot vēl pateikt, cik izmaksās pašvaldības policijas izveide, kas līdz šim bija brīvprātīga funkcija, bet tagad likums nosaka, ka līdz nākamajam gadam tā jāizveido visās pašvaldībās, “Latvijas Avīzei” teica G. Kaminskis. Viņš vēl minēja arī darbu ar jaunatni, atskurbtuves pakalpojumu nodrošināšanu visās pašvaldībās, ko paredz jaunais likums.
Vienlaikus vietvarām būšot papildu izdevumi, arī lai segtu energoresursu cenu pieaugumu, minimālās algas palielināšanu, kā arī gatavošanos Dziesmu un deju svētkiem.
Rīga pret izlīdzināšanas modeli
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis februāra sākumā intervijās vairākos medijos pauda satraukumu par spēkā esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kas esot “aizgājusi pilnīgi greizi, jo naudu no fonda saņem pašvaldības, kurām tā ir nepieciešama nevis pamatfunkciju, bet papildu funkciju veikšanai”.
Savukārt Rīgai fondā jāiemaksā gandrīz 125 miljoni eiro, kas nozīmē, ka galvaspilsēta nevarēs īstenot savas attīstības ieceres.
Valdībai šā gada budžets bija jāsagatavo īsā laikā, tāpēc tā arī šogad izmantoja līdzšinējo finanšu izlīdzināšanas modeli, paredzot fondā arī mazāku valsts dotāciju, nekā bija iepriekš – šogad tie būs 45,2 miljoni eiro.
“Donoru” pašvaldības ir tikai astoņas. Rīga fondā iemaksās 124,8 miljonus eiro, Mārupes novads – 12,3 miljonus eiro, Jūrmala – 8,9 miljonus eiro, Ropažu novads – 7,2 miljonus eiro, Ķekavas novads – 4,8 miljonus eiro, Ādažu novads – 4,3 miljonus eiro, Saulkrastu novads – 843 948 eiro, Olaines novads – 170 250 eiro.
Visas pārējās pašvaldības ir finansējuma saņēmējas – starp lielākajiem saņēmējiem ir ne tikai Daugavpils, Rēzekne un vairāki Latgales novadi, kur ir zemi iedzīvotāju ienākumi, bet arī Liepāja un Jelgava, Jēkabpils, Kuldīgas, Madonas, Talsu, Tukuma, Valmieras novadi. Tie ir lielie novadi, kuriem pievienoja plašas lauku teritorijas.
Valdība ir paredzējusi vienreizējo papildu dotāciju 0,9 miljoni eiro, ko sadalīs septiņām pašvaldībām – Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes, Kuldīgas un Valkas novadiem. Tās ir pašvaldības, kurām izlīdzinātie ieņēmumi ir zemāki par 90% no vidējiem ieņēmumiem, kā arī ieņēmumu pieaugums ir zemāks par 80%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Sagaida skaidrākus kritērijus
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (“AS”), kurš iepriekš vadīja vienu no “donoru” pašvaldībām – Ādažu novadu –, ir vienisprātis ar Rīgas mēru, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir novecojusi, jo tā kavē Rīgas un Pierīgas attīstību, neņemot vērā šo pašvaldību infrastruktūras un citas vajadzības.
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka izlīdzināšanas iemaksas ir pašsaprotama lieta, jo bagātajās pašvaldībās ir lielākas algas, lielāka iedzīvotāju pirktspēja, tur ir arī lielāki nodokļu ieņēmumi nekā, piemēram, daudzviet Latgalē, bet šī reģiona pašvaldībām tāpat ir jānodrošina savu funkciju izpilde.
Valdības partijas ir vienojušās gada otrajā pusē sākt diskusijas par izmaiņām ne tikai izlīdzināšanas, bet pašvaldību finansēšanas sistēmā kopumā.
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) “Latvijas Avīzei” atgādināja, ka jau Krišjāņa Kariņa (“JV”) pirmās valdības deklarācijā koalīcija bija apņēmusies izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. Arī viņš uzskata, ka finansēšanas sistēma kopumā ir novecojusi – lai sasniegtu novadu reformas mērķi, kas paredz līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanu visā valsts teritorijā, ir jābūt kādā pamatformulā bāzētam finansēšanas modelim.
Rīgas mērs M. Staķis otrdien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja uz izlīdzināšanas sistēmas kritērijiem, kas, ir pārāk vienkāršoti – tiek ņemts vērā teritorijas lielums un demogrāfiskie rādītāji. Taču M. Staķis uzskata, ka par svarīgu kritēriju jānosaka arī, piemēram, infrastruktūras izmaksas. Nevienai pašvaldībai nav tādas sabiedriskā transporta sistēmas kā Rīgai. Tāpat būtu skaidri jāparedz mērķi, kādiem no izlīdzināšanas fonda saņemto naudu var tērēt. Viņš arī atgādināja, ka šie kritēriji ir noteikti 2015. gadā, kad Rīgā pie varas bija Nils Ušakovs (“Saskaņa”), un bija pretrunas starp valdību un Rīgas varu.
Palielina aizņemšanās iespējas
Gada otrajā pusē koalīcija sāks diskusiju arī par nodokļu izmaiņām, kādas šā gada budžetu neskar. Ir izskanējušas divas idejas, kas varētu mainīt vietvaru finanšu situāciju. Viena nozīmētu uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdali, lai pašvaldības būtu ieinteresētas veicināt biznesa attīstību savā teritorijā. Tāpat plānots aktualizēt ieceri ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko tagad saņem pašvaldības, kurās cilvēki dzīvo, sadalīt tā, lai daļa nonāktu arī pašvaldībā, kurā viņi strādā.
V. Valainis minēja vairākus faktorus, kas te būtu jāņem vērā. Uzņēmēji izvēlas pašvaldības, kurās vēlas attīstīt savu biznesu, nesaistīti ar to centieniem viņus dabūt pie sevis, bet citu iemeslu dēļ. Uzņēmējiem ir svarīga infrastruktūra, ceļu stāvoklis, darbaspēka pieejamība. Pašvaldībām savas funkcijas ir jāveic neatkarīgi no investoru intereses.
Piemēram, daudzi Jūrmalā dzīvojošie strādā Rīgā, bet viņu bērni mācās Jūrmalas skolās un apmeklē Jūrmalas pirmsskolas mācību iestādes.
Valdība šogad ir atteikusies no vēl vienas pašvaldību finansiālā atbalsta programmas. Divus gadus vietvaras varēja saņemt valsts budžeta investīcijas augstas gatavības projektiem. M. Sprindžuks uzskata, ka šāda investīciju grantu programma būs jāatjauno, taču tai ir jāizstrādā skaidrāki kritēriji un mērķi, lai atbalstu saņemtu pārnovadu projekti, kas ir nozīmīgi reģiona līmenī.
Tajā pašā laikā šogad ir paplašinātas pašvaldību aizņemšanās iespējas, nosakot jaunus mērķus, kam naudu varēs aizņemties, kā arī palielināta pieejamā summa – tie būs 178 miljoni eiro. Trīs prioritārajiem investīciju projektiem katra pašvaldība var aizņemties 1,5 miljonus eiro, bet Rīga četriem projektiem – sešus miljonus eiro.
Galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā paliek Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai.
To īstenošanā pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums 15% apmērā, kas ir sarunu rezultāts, jo sākotnēji bija paredzēta lielāka summa – 25%.
Daļai pārējo projektu līdzfinansējums būs 10%. Tagad naudu varēs aizņemties arī izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai, skolu tīkla sakārtošanai, transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai, ceļu būvniecībai. G. Kaminskis un V. Valainis uzskata, ka “aizņemta nauda tomēr ir aizņemta nauda”. Tāpēc ir jābūt stabilai valsts investīciju politikai.
