Pārtika it kā kļūst lētāka, bet ir kāds liels “bet”! Ekonomists skaidro, kas notiks ar cenām pēc atelpas vasarā 10
Augustā patēriņa cenas pieauga par 0,3 % attiecībā pret jūliju, kaut arī parasti šajā laikā ir mēneša deflācija, ko galvenokārt nosaka gadalaiku rituma ietekme uz augļu un dārzeņu, kaut kādā ziņā arī piena (kā cenu pieauguma apstāšanās) izmaksām.
Kā raksta ekonomists Pēteris Strautiņš, vilšanās bija nosacīta, jo cenu līmeņa pārmaiņas vairāku mēnešu laikā joprojām ir bijušas patērētājiem drīzāk labvēlīgas, pateicoties jūnijam un jūlijam; bija zināms, ka augustā ir kāpušas degvielas cenas; jau iepriekš plašā straumē nāca ziņas par siltuma tarifu celšanu.
Tāpēc nav pārsteigums, ka augustā vidējais tarifs kāpa par 1,2 %, septembrī droši vien būs vismaz divreiz vairāk.
Apkures tarifi ietekmē indeksu visās sezonās, turklāt siltā dušā tīkami ir mazgāties arī vasarā, diemžēl par to ir jāmaksā.
Pamatoti vislielākā interese, gaidot augusta datus, bija par pārtiku un iespējamu nodokļu politikas ietekmi saskatīt niansētāki. Jūlijā pārtikas cenas pret jūniju samazinājās daudz straujāk (-2,0 %) nekā parasti šajā mēnesī (ap -0,4 %). Augustā pret jūliju tās jau samazinājās tā, kā šajā mēnesī ir ierasts jeb par 1,2 %.
Dažos produktos joprojām varēja just PVN samazināšanas ietekmi, citur jau šī ietekme samazinās. Bija gaidāms, ka likmes samazināšanas ietekme izpaudīsies diezgan precīzi sākumā, kad ir skaidri izmērāms, ko tieši ražotāji un tirgotāji dara.
Tālākā nākotnē būs mazāk skaidrības par to, kādas cenas būtu bijušas bez nodokļu izmaiņām,
tātad arī iespējamās alternatīvās vēstures kontūras pamazām izplūst. Arī paši tirgus dalībnieki vairs nezina, kā būtu bijis, ja nebūtu bijis.
Pārtikas cenas nosaka gan izmaksas, ko ietekmē nodokļi, gan citi faktori, kuru ir ļoti daudz. Piemēram, gan tirgotāju, gan ražotāju tirgus vara. Ļoti daudz uzmanības pievērš pirmajai, jo
tirgotāji būtībā ir ziņneši – viņi informē par to, ka kaut kas pasaulē ir mainījies,
par kaut ko jāmaksā vairāk vai mazāk, līdz ar to viņi it kā “izsauc uguni uz sevi”.
Taču arī ražotāju tirgus vara ir svarīga. Nozīmīgi cenas ietekmē arī ienākumu līmenis, kas pastiprina vai samazina vēlmi tērēt laiku cenu salīdzināšanai. Ir produkti, kuru cenām pircēji pievērš daudz uzmanības, jo tos bieži pērk, labi atceras, tie arī var būt atskaites punkts, kas ļauj spriest par veikala izdevīgumu kopumā.
Tipisks piemērs ir parasta piena paka. Ir citi produkti, par kuru patieso vērtību pircējiem ir daudz aptuvenāks priekšstats, ar tiem var droši lūgt maksāt vairāk. Tas tā var būt arī citu preču tirdzniecībā, tā tipiski atskaites punkti pircējiem būvmateriālu veikalos ir cementa maiss un ģipškartona plāksne.
Galvenais ļaundaris, kas pircējiem augustā atņēma sezonālo deflāciju, bija transporta cenu kāpums,
paaugstinot cenu līmeni par 0,29 %. Degvielas cenas ar laiku seko naftas cenām, kaut vai aptuveni. Septembrī diemžēl būs vēl viens kāpums. Tas, ka nafta maksā ap 100 dolāriem par barelu, nav nekas neparasts. Starpība starp naftas un dīzeļa barelu, kas ir vēl tikpat liela, jau bez kautrēšanās ir saucama par vājprātīgu. Arī benzīns nav lēts.
Augustā cenas bija par 3,2 % augstākas nekā pirms gada, jūlijā gada inflācija bija 2,6 %. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas augustā bija par 4 % zemākas nekā pirms gada, tā ir lielākā šo produktu deflācija kopš 2010. gada marta, kad pārklājās izejvielu tirgus kraha un vietējā pirktspējas krituma ietekme. Pārtika gada inflāciju tādējādi samazināja par 0,91 %, bet transports palielināja par 1,12 %, bet mājokļos patērētā enerģija – vēl gandrīz tikpat.
Sagaidāms, ka septembrī gada inflācija vēl ievērojami palielināsies, tā būs virs 3,5 %.
Nodokļu izmaiņu spēja palētināt pārtiku šķiet izsmelta, bet dzīves dārdzību augšup turpinās celt enerģija.
Te var minēt tālāku siltuma cenu kāpumu, pilsētu uzņēmumi turpina ziņot par siltuma sadārdzinājumiem, arī degviela būs dārgāka, ko noteiks līdz šim patērētājus glābušo pasaules enerģijas tirgus drošības rezervju izsīkšana.
