Lasot aktuālās ekonomikas ziņas, nostiprinās sajūta, ka daudzi drīzumā vairs nevarēs atļauties dzīvot Latvijā 0
Pēdējā laikā, lasot ziņas par cenām Latvijā, grūti izvairīties no satraukuma. Te dārgāka degviela, te kāpj elektrības cena, te tuvojas apkures sezona ar bažām par siltuma tarifiem. Vienlaikus pieaug arī algas, taču daudzos gadījumos cenu kāpums daļu no šī ieguvuma ātri apēd.
Aģentūras LETA ziņu lentē esošie raksti kalpo kā apstiprinājums, ka augustā un septembra sākumā sadārdzinājums redzams vairākās ikdienas izmaksu pozīcijās — elektroenerģijā, dabasgāzē un degvielā. Inflācija atkal paātrinājusies, un Finanšu ministrija prognozē, ka gada beigās tā varētu pietuvoties 4%.
Elektrība augustā Latvijā kļuvusi par 7% dārgāka
Biržas “Nord Pool” elektroenerģijas vidējā cena Latvijā augustā, salīdzinot ar jūliju, pieauga par 7% un sasniedza 79,94 eiro par megavatstundu (MWh),
ziņo LETA, atsaucoties uz “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatu.
Sadārdzinājums bija vērojams arī kaimiņvalstīs. Lietuvā vidējā elektrības cena pieauga par 6% līdz 80 eiro par MWh, bet Igaunijā kāpums bija ievērojami straujāks — par 34%, sasniedzot 59 eiro par MWh. Savukārt kopējā “Nord Pool” sistēmas cena mēneša laikā pieauga par 50% līdz 77,02 eiro par MWh.
Cenu kāpumu Baltijā ietekmēja mazāka saules elektrostaciju izstrāde, kas tirgū samazināja lētākas elektroenerģijas piedāvājumu. Tajā pašā laikā lielāks imports no Ziemeļvalstīm un stabila vēja elektrostaciju izstrāde cenu pieaugumu daļēji ierobežoja.
Latvijā augustā palielinājās arī elektrības patēriņš. Tas sasniedza 574 gigavatstundas, kas ir par 5% vairāk nekā jūlijā un par 10% vairāk nekā pirms gada. Tikmēr elektroenerģijas ražošana Latvijā saruka par 13% līdz 340 gigavatstundām.
Arī nākotnes darījumu cenas neliecina par strauju atslābumu. Augusta laikā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta cena pieauga par 21% līdz 75,16 eiro par MWh, bet nākamā gada kontrakta cena — par 9% līdz 55,9 eiro par MWh.
Dabasgāzes cena mēneša laikā pieaugusi par 15%
Arī dabasgāzes tirgū augusts atnesis būtisku cenu kāpumu. “Dutch TTF” nākamā mēneša kontrakta cena augustā sasniedza 61,36 eiro par MWh, kas ir par 15% vairāk nekā jūlijā, ziņo LETA.
Cenu pieaugumu ietekmēja vairāki faktori. Cerības uz ASV un Irānas konflikta atrisinājumu mazinājās, saglabājās sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu ierobežojumi, tostarp saruka Kataras LNG eksports caur Hormuza šaurumu. Karstuma viļņi Eiropā palielināja gāzes patēriņu elektroenerģijas ražošanai, bet papildu spiedienu radīja arī samazinātā ieguve Norvēģijas “Ormen Lange” atradnē.
Situāciju sarežģī arī salīdzinoši zemais gāzes krātuvju piepildījums Eiropā. Augusta beigās tas bija 65% jeb par 12 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.
Finanšu ministrijas dati rāda vēl izteiktāku ilgtermiņa kāpumu. Vidējā gāzes cena augustā sasniedza 69,8 eiro par MWh, kas bija vairāk nekā divas reizes augstāka nekā pirms gada, bet septembra pirmajā nedēļā cena jau pietuvojās 80 eiro par MWh.
Tas rada bažas arī par apkures sezonu. Augustā siltumenerģija jau bija par 8,8% dārgāka nekā 2025. gada augustā, bet Finanšu ministrija pieļauj, ka oktobrī vai novembrī siltumenerģijas tarifi varētu būtiski pieaugt.
Degvielas cenas tuvojas un pārsniedz divus eiro litrā
Straujš kāpums redzams arī degvielas cenās. Nedēļā no 31. augusta līdz 7. septembrim 95. markas benzīna vidējā cena Latvijā palielinājās par 5,3% un sasniedza 1,939 eiro litrā. Dīzeļdegvielas cena pieauga par 4,9% līdz 2,048 eiro litrā.
Salīdzinot ar gada sākumu, kāpums ir vēl iespaidīgāks. Benzīna vidējā cena palielinājusies par 28,7%, bet dīzeļdegvielas — par 37,4%.
Tas noticis arī par spīti tam, ka kopš aprīļa Latvijā darbojas Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz samazinātu akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Samazināto likmi Saeima pagarinājusi līdz gada beigām.
Finanšu ministrija skaidro, ka degvielas cenu pieaugumu lielā mērā nosaka naftas sadārdzināšanās. “Brent” jēlnaftas vidējā cena augustā sasniedza 91,4 ASV dolārus par barelu — par 9,1% vairāk nekā jūlijā un par 34,7% vairāk nekā pirms gada.
Septembra pirmajā nedēļā “Brent” cena jau turējās virs 95 ASV dolāriem par barelu, bet benzīna un dīzeļdegvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās pārsniedza divus eiro litrā.
Inflācija atkal paātrinās un gada beigās var pietuvoties 4%
Augustā patēriņa cenu līmenis Latvijā bija par 0,3% augstāks nekā jūlijā un par 3,2% augstāks nekā pirms gada. Finanšu ministrija norāda, ka būtiskākais iemesls bija degvielas sadārdzinājums, īpaši dīzeļdegvielas cenu kāpums.
Ministrija prognozē, ka atlikušajos gada mēnešos inflācija saglabāsies virs 3%, bet gada beigās augstāku siltumenerģijas tarifu dēļ tā varētu pietuvoties 4%.
Tomēr ne viss kļūst dārgāks. Pārtikas cenas augustā gada griezumā bija samazinājušās par 4,2%. Piens maksāja par 14,4% mazāk nekā pirms gada, putnu gaļa — par 7,1%, olas — par 7%, bet maize — par 6,3% mazāk.
Finanšu ministrija gan brīdina, ka nākamgad pārtikas cenu kāpums varētu atgriezties, jo augstās naftas un gāzes cenas sadārdzina audzēšanu, pārstrādi un pārvadāšanu.
Algas it kā aug, bet pirktspējas kāpums ir daudz pieticīgāks
Uz šī cenu kāpuma fona palielinās arī darba samaksa. Vidējā bruto alga Latvijā 2026. gada otrajā ceturksnī bija 1886 eiro mēnesī, kas ir par 4,3% jeb 78 eiro vairāk nekā pirms gada,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, par kuriem ziņo LETA.
Privātajā sektorā vidējā bruto alga gada laikā pieauga par 5,4% līdz 1876 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā — par 2,1% līdz 1926 eiro.
Vidējā neto jeb alga pēc nodokļu nomaksas otrajā ceturksnī bija 1401 eiro un gada laikā pieauga par 4,4%. Tomēr, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija tikai 1,1%.
Vēl zemāku priekšstatu par tipiska darba ņēmēja ienākumiem dod mediāna. Bruto algas mediāna bija 1527 eiro, savukārt pēc nodokļu nomaksas — 1168 eiro mēnesī.
Atšķirības starp reģioniem joprojām ir lielas. Rīgas reģionā vidējā bruto alga sasniedza 2068 eiro, bet Latgalē — 1365 eiro, veidojot 34% atšķirību.
Cenu un algu statistika kopā rāda diezgan nepatīkamu ainu. Algas Latvijā turpina augt, taču daudz lēnāk izjūtams reālais ieguvums maciņā. Elektrība augustā kļuvusi dārgāka, gāzes cenas strauji kāpj pirms apkures sezonas, degviela atkal pietuvojusies divu eiro robežai un to vietām jau pārsniegusi, bet inflācija gada nogalē var sasniegt gandrīz 4%. Pārtikas cenu kritums daļu spiediena mazina, tomēr mājokļa, transporta un enerģijas izmaksas nozīmē, ka ikdienas dzīve Latvijā daudziem kļūst arvien dārgāka.
Ko jūs par to domājat? Kā izdodas “savilkt galus”? Novērtēsim, ja padalīsieties savās atziņās un sajūtās te:
