Sprūds par gāzi un naftu: Savstarpējā atkarība ceļ labklājību, bet tā padara arī ievainojamus 16
Šā gada absurdi. Piemēram, Eiropa saņem gāzi caur Ukrainu, bet sanāk, ka Ukraina nemaz nevar “piegriezt ventili”, – sanāk, ka Ukraina pati līdzdarbojas lādiņu ražošanā, kuri nogalinās ukraiņus pašus. Šādi situāciju ieskicē raidījuma vadītāja.
Komentāru par to TV24 raidījumam “Ziņu top. Gada apskats” sniedza Andris Sprūds, 13. Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs (P), RSU Eiropas studiju fakultātes profesors. Sprūds saka: “Paradokss šeit ir. Mēs kā pasaule, kā sabiedrības esam bijuši cieši saistīti, savstarpējā atkarība, kas ir bijis mūsu bonuss un ļāva attīstīties, un panākt labklājību, jo tirdzniecība to nodrošina, tāpat bija naiva cerība, ka šis nodrošina arī mieru, bet vienlaikus redzam, savstarpējā atkarība mūs padara arī ievainojamus.”
Tā ir viena no šā gada mācībstundām, kas jau daļēji parādījās Covid-19 laikā. Savstarpējā atkarība ar ne gluži līdzīgi domājošām valstīm, kurām ir ģeopolitiskās, impēriskās, lielvalstiskās ambīcijas – šeit jābūt ļoti peisardzīgiem, lai neteiktu, ka šeit ir jāiet prom, tā uzskata pofersors.
Var diskutēt, cik patiesībā sankcijas ir efektīvas pret Krieviju, jo joprojām globāli pastāv gāzes un īpaši naftas jautājumi, joprojām ir savstarpējā sasaiste ar cenu celšanu un pieprasījumu, smaida Sprūds.
Bet kas ir labākā lieta, sankcijām ilgtermiņā jābūt ietekmei, taču tagad tās liek mums pašiem veikt tos mājasdarbus, ko neesam paveikuši pēdējo gadu laikā – iet projām no valstīm, kas izmanto energoresursus un ienākumus no tiem dažādām agresīvām ambīcijām, tā spriež Sprūds.
