Klimata un enerģētikas ministriju varētu uzticēt “Jaunās Vienotības” politiķim Raimondam Čudaram, taču arī viņam joprojām nav skaidrs kompetenču sadalījums starp šo jauno ministriju un VARAM, jo par to turpinās diskusijas.
Klimata un enerģētikas ministriju varētu uzticēt “Jaunās Vienotības” politiķim Raimondam Čudaram, taču arī viņam joprojām nav skaidrs kompetenču sadalījums starp šo jauno ministriju un VARAM, jo par to turpinās diskusijas.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Saeimas veidošana: steigā lemj par jauniem amatiem 39

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
Lasīt citas ziņas

 

Saeima kā steidzamus šonedēļ plāno pieņemt divus likumus, kas paredz izmaiņas valdības struktūrā. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā nosaka, ka valdībā būs klimata un enerģētikas ministrs, uz ko uzstāja “Jaunā Vienotība” (“JV”). Savukārt pēc “Apvienotā saraksta” iniciatīvas deputāti veiks izmaiņas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, lai paredzētu ministra biedra amatu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par viceministru iecelšanu lems Ministru prezidents, nevis Saeima, kas balso par uzticību Ministru kabinetam. Izmaiņas abos likumos ir kompromiss, jo “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība (NA) sākotnēji bija pret viceministra posteņa izveidošanu, bet “Apvienotajam sarakstam” (“AS”) bija iebildumi pret jauno ministriju.

Abus likumus, kuros iesniegtie priekšlikumi vēl jāizskata Juridiskajā komisijā, Saeima plāno pieņemt ceturtdien. Taču pirmdien politiķi vēl nevarēja pateikt, kā jaunā ministrija sadalīs kompetenci ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Iecerēts Klimata un enerģētikas ministriju uzticēt “Jaunajai Vienotībai,” kuras ministra kandidāts varētu būt bijušais Salaspils novada priekšsēdis, Saeimas deputāts Raimonds Čudars.

Viņš “Latvijas Avīzei” pirmdien atzina, ka “debates par kompetenču sadali vēl ir aktuālas, un tas ir pietiekami sarežģīti”. Taču, viņaprāt, no VARAM uz jauno ministriju būtu jāpārceļ ne tikai Klimata pārmaiņu departaments, bet arī atkritumu apsaimniekošana, plastmasas un to saturošo izstrādājumu joma. “Tur ir daļa, kas skar klimata pārmaiņas, bet tas vēl nav skaidrs, jo turpinās darbs pie valdības deklarācijas sagatavošanas,” teica R. Čudars.

 

“Šobrīd neviens vēl neko nesaprot”

Par atbildības sadalījumu starp divām ministrijām skaidrības nebija arī Mārim Sprindžukam (“AS”), kurš ir minēts kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidāts. “Šobrīd neviens vēl neko nesaprot,” “Latvijas Avīzei” atzina arī M. Sprindžuks.

Viņš esot dzirdējis, ka uz jauno ministriju vēlas pārcelt arī atkritumu apsaimniekošanu, bet politiķis neredz tam pamatojumu, jo atkritumu dedzināšana, kas var ietekmēt klimatu, veido tikai nelielu daļu no šīs jomas. Tad jau satiksmes un vēl vairāku nozaru ietekme esot daudz lielāka, uzskata M. Sprindžuks. Viņaprāt, šādus jautājumus pāris nedēļās nevar izlemt politiķi, te esot nepieciešams trešās puses veikts funkciju audits, bet, lai tādu izvērtējumu sagatavotu, būtu vajadzīgi vairāki mēneši.

Paužot personīgo viedokli, M. Sprindžuks teica, ka pareizāk būtu nevis veidot jaunu ministriju, bet politisko atbildību par aktuālo prioritāšu īstenošanu uz noteiktu laiku uzticēt, piemēram, īpašo uzdevumu ministriem. Taču risinājumi varot būt dažādi, jo ES šī pieredze atšķiroties. Pagājušajā nedēļā, kad Saeima konceptuāli lēma par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, M. Sprindžuks balsojumā nepiedalījās.

Taču par šiem grozījumiem nobalsoja “Latvijas pirmajā vietā” frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers, atsaucoties uz premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) tribīnē izteikto lūgumu dot iespēju veikt pārmaiņas. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz ministra biedru amatu izveidošanu, pagājušajā nedēļā konceptuāli tika atbalstīti pēc vairāku stundu spraigām debatēm.

Taču, kā atzina gan Māris Kučinskis (“AS”), gan Arvils Ašeradens (“JV”), tad šajā Saeimā debates ir kvalitatīvākas, jo abas puses – vairākums un opozīcija – savu viedokli pamato ar argumentiem. A. Ašeradens arī teica, ka tā ir vēsturiska diskusija, jo Ministru kabineta iekārtas likumā pēdējo reizi grozījumi veikti 2008. gadā.

Jautājuma apspriešana atklāja, ka divi politiskie spēki – “Progresīvie” un Latvijas Zaļā partija no “Apvienotā saraksta” –, kas pārstāv zaļo politiku, ir pretējos uzskatos par jauno ministriju. Jana Simanovska un Kaspars Briškens (“Progresīvie”) uzsvēra, ka viņu pārstāvētā partija atbalsta klimata pārmaiņu noteikšanu kā prioritāti, taču nevarot piekrist, ka jaunās ministrijas nosaukumā nav iekļauta “vide”, jo klimata krīze nav vienīgā Zaļā kursa problēma, par tādu varot uzskatīt arī atkritumu apsaimniekošanu.

Arī Krišjānis Kariņš atzina, ka videi pilnībā vajadzēja pāriet uz topošo ministriju. Savukārt Ingmārs Līdaka un Edgars Tavars (“AS”) uzskata – ja Klimata un enerģētikas ministrijas absolūtā prioritāte būšot enerģētika, tad esot šaubas, vai tai būs laika nodarboties ar daudzajām vides jomām. Viktors Valainis informēja, ka ZZS rosinās gluži pretējo – nevis palielināt ministriju skaitu, bet tās apvienot.

 

Viceministriem plašas pilnvaras

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā tapa pēc “AS” iniciatīvas nolūkā nodrošināt visu partiju solidāru atbildību par valdības darbu un starpnozaru sadarbību. “AS” uzskata, ka ministru biedri varētu strādāt citu politisko spēku ministrijās, kas veicinātu sadarbību, piemēram, jautājumos par digitalizāciju, civilo aizsardzību, Saeimas sēdē skaidroja M. Kučinskis. Viņa ieskatā, to nevar veikt ne īpašo uzdevumu ministrs, kas atbildētu par šauru jomu, ne parlamentārais sekretārs, kas nodrošina saikni ar Saeimu. Ja parlamentāro sekretāru izvēlās ministrs, tad ministra biedru izraudzītos premjers. Likumprojekts paredz, ka viceministri pārzinātu atsevišķas politikas jomas, ar padomdevēju tiesībām varētu piedalīties valdības sēdēs, kā arī varētu dot rīkojumus valsts sekretāram, departamenta direktoram, citiem ministrijas darbiniekiem un tās pakļautības iestāžu vadītājiem. Par ministru biedriem varēs būt arī Saeimas deputāti, kas algu, tāpat kā parlamentārie sekretāri, saņemtu vienā vietā.

Ministru biedru plašais pilnvaru apjoms izraisīja visvairāk jautājumu. Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka atbildību par kādu jomu var deleģēt tikai amatpersonām, kurām Saeima ir izteikusi uzticību. “Nav arī skaidrs, kā notiks kompetences sadale starp ministra biedru jeb ministra draugu un parlamentāro sekretāru,” vaicāja V. Valainis. Tas atstāšot iespaidu arī uz ierēdņu darbu, jo paplašinās to personu loks, kas varēs viņus izrīkot. V. Valainim arī nebija saprotams, kā ministra biedrs risinās pārnozaru sadarbību, jo viņš taču nevarēšot dot rīkojumus citas ministrijas ierēdnim. Pēc Jāņa Vucāna (ZZS) domām, šos pienākumus varētu deleģēt Ministru prezidenta biedram, kādi bijuši vairākās valdībās. Daiga Mieriņa (ZZS) aicināja palielināt parlamentāro sekretāru lomu.

Tas, ka topošā koalīcija ar jauno amatu vēlas birokratizēt valsts pārvaldi, neapmierināja arī Skaidrīti Ābramu (“Progresīvie”), “jo tā varam pazaudēt profesionālus ekspertus, kādu ministrijās jau tagad trūkst – viņi nevēlēsies kļūt par skrūvīti šajā birokrātiskajā aparātā”. Pēc S. Ābramas domām, Ministru kabineta iekārtas likums paredz vairākas citas iespējas, lai ar esošajiem instrumentiem nodrošinātu atbildību gan par civilo aizsardzību, gan digitalizāciju.

SAISTĪTIE RAKSTI

Debatēs šos likuma grozījumus pārsvarā aizstāvēja “AS” deputāti. Kad tās jau tuvojās beigām, Augusts Brigmanis (ZZS) teica: “Tie, kas ir ilgāk politikā [domāta “JV” un NA], sēž malā un šādas glupas lietas neaizstāv. Nākamajā valdībā, kas nāks pēc šīs valdības, tādi ministru biedri vairs nebūs. Aicinu jūs atklāti pateikt, ka amatu jautājums ir viens no ultimātiem, ko viens no partneriem uzlika, lai izveidotu valdību.”

A. Šlesers savukārt teica: “Te ir konflikts starp Krišjāņa Kariņa un Ulda Pīlēna filozofijām. Uldim Pīlēnam nevajadzēja runāt par kara istabām, bet iet valdībā un strādāt. Tad nebūtu jāveido jauni amati. Ja ieliks biedru no citas partijas, tad viņš sāks jaukties visās tajās lietās, un tur būs bardaks.” “JV” un NA nepiekrīt ministru biedru deleģēšanai citas partijas vadītā ministrijā, bet iepriekš bija vienošanās, ka “AS” izraudzītais viceministrs varēs strādāt Aizsardzības ministrijā, kuru vadīs NA. K. Kariņš gan sacīja, ka vēl nav zināms, vai un cik ministru biedru būs, bet aicināja Saeimu atbalstīt izmaiņas likumā, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu izmantot. Neformāli partijas ir vienojušās, ka katrai būs viens viceministrs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas mediji apgalvo, ka Vuhledarā iznīcināta Ukrainas tanku brigāde. Ilustrācijas nodod…
Lasīt citas ziņas
Meņģelsone: Katra ģimene saprot, ko nozīmē, ka Latvijā vīrieši dzīvo vidēji 20 gadu mazāk nekā citviet 1
VDD sācis kriminālprocesu par Saeimas deputātes Grevcovas izteikumiem Okupācijas muzejā
Lietuvas prezidents: Šajā izšķirīgajā kara posmā bruņojuma piegādēs Ukrainai jāpārkāpj “sarkanās līnijas” 4
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas mediji apgalvo, ka Vuhledarā iznīcināta Ukrainas tanku brigāde. Ilustrācijas nodod…
Tuvojas pavasaris – kā plānot dārza darbus?
12:57
Lietuvas prezidents: Šajā izšķirīgajā kara posmā bruņojuma piegādēs Ukrainai jāpārkāpj “sarkanās līnijas” 4
12:50
VDD sācis kriminālprocesu par Saeimas deputātes Grevcovas izteikumiem Okupācijas muzejā
12:32
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 23
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība
VIDEO. Bojāgājušo skaits sprādzienā Pakistānas mošejā pieaudzis līdz 83
Asiņainā šaudīšanās Rembatē – kas īsti notika, lai inteliģents cilvēks ķertos pie pistoles?
FOTO. 3 miljoni ASV dolāru – šādu summu princis Harijs un Megana Mārkla esot iztērējuši par Covid-19 vakcīnām
“Vagner” vervē arī ieslodzītos ukraiņus: Par pusgadu karā “papīri būs tīri” 64
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
“Izglītības ministrija noveļ uz ārstu pleciem savu neizdarību,” tā Aizsilniece par atbrīvojumiem no eksāmeniem 24
Valsts rietumu un centrālajā daļā kāpj ūdens līmenis upēs
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu
FOTO. 30 tonnas ledus, 30 mākslinieki no 12 valstīm: Jelgavā sācies darbs pie ledus skulptūru veidošanas
“Izlietot līdz” un “ieteicams līdz” – kā atšķiras uzraksti uz iepakojumiem?
Jelgavas poliklīnikas vadītāja: Medikamentu trūkuma problēma Latvijā ir sasniegusi savu pīķi, īpaši trūkst antibiotiku
Nozīmīgs sasniegums – Latvijas zinātnieki iemāca robotam redzēt un just
RD deputāts Kossovičs: Palielināt algu bērnudārza auklītei ir investīcija, nevis naudas “apēšana” 27
Lēmumu pieņemšanā labāk paļauties tikai uz sevi! Horoskops no 30.janvāra līdz 5.februārim
Pētījums: 2022.gadā ES elektroenerģijas ražošana no vēja un saules apsteidza gāzi 16
APTAUJA. Vai jūsu ieskatā veikalos ir pietiekami daudz vietējo pārtikas preču?
Tekla un Violeta – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Vēl viens cenu palielinājums CSDD maksas pakalpojumiem?! Kas sadārdzināsies?
Riekstiņa: Pēdējo gadu laikā Rīgā ir vizuāli vērojama atpalicība no Tallinas un Viļņas 55
FOTO. Šefpavāru uz uguns gatavots ēdiens un īpašā godā celtas ķimenes – aizvadīts Ziemas garšu festivāls Siguldā
Slaidiņš: Tankiem nāvējošākais drauds ir aviācija
VIDEO. Suns aiz garlaicības izgrauzis caurumu un izbāzis galvu caur ārdurvīm