Saulainā vasara nerada rekordus elektrības ražošanā. Ar ko tas skaidrojams? 10
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau šobrīd diezgan droši var apgalvot, ka šī vasara Latvijā kļūs par karstāko novērojumu vēsturē. Varētu likties, ka lielais karstums ļauj priekā berzēt rokas visiem saules paneļu īpašniekiem, bet izrādās, ka saules paneļiem lielo svelmi nemaz nevajag.
Karstumā elektrību vairāk nesaražo
Kā skaidro “Salaspils siltuma” projektu vadītāja Renāte Bražinska, galvenais faktors, kas ietekmē saules enerģijas iegūšanu, ir saules radiācija jeb intensitāte un šī starojuma ilgums dienas laikā.
Solārie foto voltāžas (PV) paneļi, kas ražo elektroenerģiju, ir jutīgāki pret paaugstinātu apkārtējas vides temperatūru.
Tomēr Bražinska norāda, ka, lai gan PV paneļu saražotās elektroenerģijas daudzuma viens no ietekmējošiem faktoriem ir gaisa temperatūra, karstajā laikā “Salaspils siltuma” paneļi elektrību ražojuši ļoti aktīvi un uzņēmums nav saskāries ar saražotās enerģijas daudzuma kritumu.
Jāatgādina, ka 2017. gadā “Salaspils siltums” uz administrācijas ēkas jumta uzstādīja 86 saules paneļus ar kopējo jaudu 25 kW, bet 2019. gadā realizēja apjomīgu projektu, kurā izbūvēja saules kolektoru lauku ar 1720 kolektoriem, lai ar silto ūdeni nodrošinātu salaspiliešus.
Savukārt šobrīd uzņēmums sadarbībā ar “AJ Power” uz zemes uzstāda vēl 270 saules paneļus ar kopējo jaudu 100 kW.
Karstumā krītas spriegums
Jau vairākus gadus saules paneļu projektus realizē arī “Elektrum” speciālisti. Uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere stāsta, ka jūnijā saules gaisma ļāvusi saražot vairāk nekā pērn, tomēr karstais laiks diemžēl neļauj saules paneļiem sasniegt maksimālo ražošanas jaudu.
Tas saistīts ar to, ka, paaugstinoties temperatūrai, saules paneļu silīcija fotoelementos novērojams sprieguma kritums, kas samazina elektroenerģijas ražošanas jaudu.
Saules paneļu ekspluatācijā ideālie laika apstākļi ir tad, kad ir augsta saules starojuma jauda, bet gaisa temperatūra ir maksimāli zema.
“Mūsu klimatiskajos apstākļos tā varētu būt netipiski dzestra, vējaina (paneļi tiktu labāk dzesēti), bet saulaina diena ap vasaras saulgriežiem, kad dienas garums ir maksimāli ilgs,” norāda Bidere.
Salīdzinot šo vasaru ar pagājušo gadu, interese par “Elektrum” pakalpojumiem esot dubultojusies, bet, salīdzinot ar ziemas mēnešiem, vērojams vairāk nekā 50% pieaugums.
Kopumā pērn “Elektrum” uzstādīja 133 saules mikroģeneratorus, saules enerģijai kļūstot par populārāko elektroenerģijas ražošanas veidu mājsaimniecībās.
“Elektrum” prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā interese tikai pieaugs un pieaugums Latvijas mikroģenerācijas tirgū kopumā ik gadu varētu būt 20–40% robežās jeb no 200 līdz 1000 uzstādīto komplektu gadā.
Latvijā vidēji uzstādītās saules paneļu sistēmas jauda ir robežās no 5 līdz 6 kW, kas izmaksā vidēji no 7000 līdz 8000 eiro, bet mazāk jaudīgas sistēmas ar jaudu 1,5 kW izmaksā nedaudz zem 3000 eiro.
Šādi projekti piemēroti mājsaimniecībām ar vidējo patēriņu no 150 kWh mēnesī.
Saules paneļi kopā ar elektroauto – izcila kombinācija
Viens no tiem, kas izvēlējies “Elektrum” saules paneļu piedāvājumu, ir Mārtiņš Galiņš. Viņš sarunā diezgan pārliecinoši norāda, ka karsts laiks ir negatīvi ietekmējis saules paneļu efektivitāti.
“Paneļi uzkarst līdz 60 grādiem, un to degradācijas koeficients ir diezgan liels. Ekstrēmo apstākļu dēļ rezultāts ir par 10–20% sliktāks, nekā varēja būt. Kad maijā bija zemāka gaisa temperatūra, bet saule spīdēja labi, efektivitāte bija augstāka. Maijā izdevās saražot rekordu – 75 kW elektrības, jo bija foršs, vēss, saulains laiks,” stāsta Mārtiņš, kura uzstādītā sistēma var saražot apmēram 10 000 kWh gadā.
To, ko mājsaimniecībā nespēj patērēt saražošanas brīdī, Mārtiņš nodod tīklā, ko pēcāk atpērk par mazliet vairāk nekā četriem centiem. Redzot, kādas šobrīd ir elektrības cenas biržā, atpirkšanas cena ir lieliska.
Protams, jo vairāk spēj patērēt brīdī, kad enerģiju saražo, jo labāk. Tāpēc arī Mārtiņš cenšas organizēt saimniecību tā, lai pašpatēriņš būtu pēc iespējas lielāks. Piemēram, boileram tiek uzlikts taimers, lai tas sāk strādāt tikai no rīta, bet nestrādā naktī.
Pareizi organizējot saimniecību, atmaksāšanās periodu iespējams samazināt par pāris gadiem.
Īpaši labi saules paneļu priekšrocības var izmantot elektroauto īpašnieki, kuri auto par velti var lādēt pa dienu, bet naktī uzlādēto mašīnu izmantot kā enerģijas avotu (ja auto nodrošina tādu iespēju).
Un nākamajā dienā atkal var lādēt mašīnu par velti. Viņš uzskata, ka elektroauto šajā ziņā ir krietni izdevīgāka un labāka investīcija par dārgajiem enerģiju uzkrājošajiem akumulatoriem.
