Foto – LETA

Uzvaras pieminekļa jautājumā Latvijas rokas ir saistītas
 24

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, reaģējot uz vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstīto iniciatīvu demontēt padomju uzvaras pieminekli Rīgā, Pārdaugavā, norādījis, ka tā rīkoties neļauj 1994. gadā slēgtā Latvijas–Krievijas vienošanās. Tas izraisījis iebildes, ka minētais līgums uz pieminekli nemaz neattiecoties, jo tā neesot apbedījumu vieta. Un ja Latvijas valdība vienpusējā kārtā tomēr nolemtu šo monumentu nojaukt?

LA
LA.LV
Ziņas
40 dienas pēc vakcinācijas mirusi 30 gadus veca skolotāja, trīs bērnu mamma 341
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 82
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 180
11 stundas
Lasīt citas ziņas

Vienošanos starp Latvijas valdību un Krievijas valdību par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parak-
stīja Latvijas Ministru prezidents Valdis Birkavs un Krievijas pirmais vicepremjers Oļegs Soskovecs. Vienošanās stājās spēkā 1995. gada 27. februārī, un viens no tās punktiem arī paredz “memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu (..) saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā”.

Kas uzskatāms par “memoriālu būvi”? Publicētajā vienošanās tekstā šis jēdziens nav definēts. “To var traktēt kā piemiņas objektu kādai personai vai notikumam. Faktiski tā ir jebkura būve, kas veltīta kaut kā piemiņai. “Memoriāla būve” var būt arī tanks uz postamenta,” jēdzienu skaidro Brāļu kapu komitejas vadītājs Eižens Upmanis. Nav tā, ka par memoriālu būvi saucams tikai apbedījums un tad, ja Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Uzvaras pieminekļa nav, to var viens divi nojaukt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī vēsturnieka un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētāja Aināra Lerha skatījumā Pār-
daugavas piemineklis uzskatāms par memoriālu būvi, līdz ar to 1994. gada Latvijas–Krievijas vienošanās uz objektu attiecas. “Pašlaik no starpvalstu līguma un attiecību viedokļa šā pieminekļa nojaukšana nav iespējama,” uzsver Lerhis. Ja nu tas tomēr notiktu, Brāļu kapu komitejas vadītājs Upmanis, kura ziņā ir karos un deportācijās Krievijā bojāgājušo latviešu kapu apzināšana un piemiņas saglabāšana, ir pārliecināts, ka viņa vadītās organizācijas darbs tad tiktu ļoti apgrūtināts vai pat apstātos: “Neatkarīgi no tā, kā mēs attiecīgo pieminekli vērtējam, tā būtu vienpusēja starptautiskā līguma denonsēšana. Demokrātiska valsts bez ļoti būtiska iemesla starptautisku līgumu vienpusēji denonsēt nemēdz. Domāju, ka tādā situācijā Krievijas propagandas mašīna vēl vairāk aktivizētu to sabiedrības daļu, kas te Latvijā uzstājas ar mērķi izjaukt jebkuru sadarbību un sabiedrības samierināšanu. Tāds solis varētu aizkavēt Latvijai piederīgo kapu meklēšanas un labiekārtošanas procesu Krievijā uz nenoteiktu laiku, pat daudziem gadiem.”

“Uzvaras”, “Okupācijas”?


Publicista Andra Sproģa rosinājumu attiecīgo monumentu turpmāk saukt par Okupācijas pieminekli (“LA” 31.10. 2013.) Ainārs Lerhis kvalificē kā vienas privātpersonas viedokli, ko grūti pat komentēt.

Savukārt Eižens Upmanis aizrāda, ka sabiedrībā par ko tādu, protams, var vienoties. Tikai lielākajai Rīgas iedzīvotāju daļai (2011. gadā Rīgā latviešu bija 46,3%) tas vienalga būs “Uzvaras piemineklis”.

Rīgas Pieminekļu aģentūrai ir nodoms nākotnē izvietot pie svarīgākajiem Rīgas monumentiem paskaidrojošas plāksnītes, tāpēc aģentūras Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītājai Mārītei Šēnbergai jautāju, kāds nosaukums varētu parādīties pie pieminekļa Pār-
daugavā. “Manuprāt, būtu jānosauc vēsturiskais, kāds tam tika dots, tātad “Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”,” viņa spriež. Pēc tam sekotu skaidrojošs teksts. Šēnberga gan norāda, ka nekas netikšot darīts uz savu roku, bet tikai diskusijās ar vēsturniekiem.

Diplomātijas viltība


Ainārs Lerhis aizrāda, ka Krievijas diplomātijai raksturīgi censties starptautiskos līgumus slēgt paketēs, apvienojot dažādus jautājumus. Ja otram parakstītājam ir iebildes pret kādu detaļu, tad uzreiz var paziņot, ka tādā gadījumā atceļama arī pārējo paketes līgumu parakstīšana. Tāda metode acīmredzot lietota arī 1994. gada 30. aprīlī, Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un valdības vadītājam Valdim Birkavam uzturoties Maskavā. Tad parakstīja ne vien attiecīgo vienošanos par Latvijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, kas ietvēra pieminekļa jautājumu, bet arī līgumu par Krievijas bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas teritorijas un vienošanos par Skrundas radiolokācijas stacijas demontāžu. Droši vien politiķi, kas toreiz pieņēma lēmumus, neparedzēja notikumu attīstību nākotnē un neapzinājās, ka ar nelielo detaļu par “memoriālajām būvēm” saista sev rokas. Bet, ja Latvijai kaut kas “nepatiktu”, Krievija varēja arī pasludināt, ka neparakstīs Latvijai vitāli svarīgos līgumus.

Latvijai patiesībā nevēlams ir ne tik daudz piemineklis, cik tas, kas ap to notiek. “Problēmas sākas tad, kad valsts, kuras proponētās vērtības ir atšķirīgas, kultūru un tikpat labi vēstures notikumus sāk interpretēt politiskos un ideoloģiskos nolūkos,” atzīst vēsturnieks. Uzvaras piemineklim te ir liela loma, jo to izmanto “padomju karavīra – atbrīvotāja” tēla spodrināšanai, akcentējot Latviju kā PSRS sastāvdaļu. Tas atšķir šo monumentu no līdzīgiem dažādu laiku un varu atstātiem objektiem Eiropā. Tur tie ir vēstures liecības. Ar Pārdaugavas pieminekli ir citādi. Kā neitrālu vēstures pieminekli to uztvert nevar, jo to joprojām izmanto politiskiem mērķiem, pulcinot ļaudis ar noteiktu ideoloģisku uzstādījumu.

Laiku pa laikam izskanošos aicinājumus pieminekli demontēt Lerhis uzskata par “zināmu provocēšanu”: “Neesmu redzējis nopietnu analīzi par to, kas notiktu, ja šo pieminekli demontētu. Tas nav tikai tā, ka kādam piemineklis nepatīk un tāpēc jānojauc.” Ideja tiek pasviesta, taču jautājums allaž paliek pusratā un neviens aicinātājs konkrēti nepasaka, kā gatavojas attiecīgo situāciju atrisināt. Zināmā mērā tāda metode, kas vispār diezgan raksturīga Latvijas pieminekļu politikai, degradē pašu ideju. Lerhis iesaka koncentrēties nevis uz pieminekļa jaukšanu, bet uz cīņu pret šo “uzvarētāju” ideju Latvijas sabiedrībā. Kā zināms, Baltijas valstis 1945. gadā neatkarību neatguva un 9. maijā svinībām iemesla nav.

1994. gada 30. aprīļa vienošanos nāktos uztvert kā mācību rūpīgāk izvērtēt līgumus, kas skar kultūras, vēstures un izglītības jomas un nāk no Krievijas. Tie var nest atšķirīgas vērtības no mūsu valstī pieņemtajām. “Latvijas gadījumā tādi līgumi jāvērtē arī no sabiedrības integrācijas viedokļa – vai ideja varētu vienot vai šķelt Latvijas sabiedrību,” atgādina Ainārs Lerhis.

Masļenku krusts


Jautājums, cik lielā mērā memoriālo būvju vienošanās burtu un garu ievēro Krievija, protams, ir diskutējams. Aleksandrs Kiršteins interneta vidē jau gadiem uztur jautājumu par piemiņas zīmi 1940. gada 15. jūnija rīta nodevīgajā uzbrukumā nogalinātajiem Latvijas robežsargiem un viņu ģimenes locekļiem Masļenkos. Atmodas laikā 1990. gada 23. augustā entuziastu grupa šādu zīmi ozolkoka krusta veidā Masļenkos patiešām uzstādīja, taču tā paša gada 12. septembrī izrādījās, ka nezināmi ļaundari krustu nocirtuši un sadedzinājuši. 7. Saeimas deputāte no “TB”/LNNK frakcijas Palmīra Lāce 2000. gada augustā gan nosūtīja pieprasījuma vēstuli Krievijas vēstniekam Aleksan-
dram Udaļcovam piemiņas zīmes atjaunošanas sakarā, taču reakcija bija negatīva.

E. Upmanis piekrīt, ka vēsturiski Masļenku notikumu piemiņas iemūžināšana latviešiem ir svarīga, tomēr jebkuram, kurš pie šīs lietas ķersies, vispirms nāksies noskaidrot 1990. gada piemiņas zīmes konkrēto atrašanās vietu; vai tā toreiz bijusi ar kādu saskaņota un vai vispār ir kāda ar to saistīta dokumentācija. Ņemot vērā, cik stihiski šādas akcijas tolaik tika organizētas, var puslīdz droši sacīt, ka nekādas saskaņošanas vai juridiskā pamata nav bijis. Toreiz tā bija PSRS, bet tagad tā ir Krievijas Federācijas teritorija, tātad jautājums par Masļenku piemiņas zīmi būtu jāpēta un jārisina no jauna. “Jautājums ir, kur šos robežsargus 1940. gadā apbedīja. Ja kaut kur Masļenku tuvumā un kapa vieta ir zināma, tad piemiņas zīmi var likt uz viņu kapa vietas. Ja viņi guļ Abrenes kapos, bet viņu kapa vieta nav zināma, tad var rosināt piemiņas zīmes uzstādīšanu kapsētā. Ja kāda iemesla dēļ to nevar izdarīt Abrenes kapos, piemērotas vietas ierādīšana piemiņas vietas ierīkošanai jāpieprasa rajona administrācijai,” reālāko ceļu min Upmanis. Viņš piebilst, ka jebkurā gadījumā Masļenku jautājums būtu rosināms un risināms.

Fakti


No 1994. gada 30. aprīlī noslēgtās “Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”:

VI sadaļa “Memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšana”.

No 13. panta: “Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai. Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu.”

No 15. panta: “Vienošanās būs spēkā cik ilgi, kamēr Puses nebūs vienojušās par tās grozīšanu vai izbeigšanu. Vienošanās darbības laikā Puses apņemas atturēties no nesaskaņotas vienpusējas rīcības jautājumos, kurus regulē šī vienošanās.”

Ārzemēs


Līgums netraucēja pārvietot 
”bronzas Aļošu” 


Igaunijas Ārlietu ministrija uzsver, ka Igaunijai nav neviena līguma ar Krieviju, kas attiektos uz apbedījumiem un pieminekļiem. Tāpēc tas nebija šķērslis, lai 2007. gada aprīlī valdība pieņemtu lēmumu pārvietot pieminekli padomju karavīriem, tautā sauktu par bronzas Aļošu, un zem tā atrodošos apbedījumus.

Rīgikogu Ārlietu komitejas vadītājs Marko Mihkelsons uzsver, ka Igaunijai esot līdzīgs līgums kā Latvijai, un tas pavēris ceļu uz padomju armijas izvešanu no Igaunijas 90. gadu sākumā, taču tas neattiecas uz padomju laika pieminekļiem. “Toreiz nebija jautājuma par pieminekļa nojaukšanu, bet gan par zem tā esošo apbedījumu un paša pieminekļa pārvietošanu uz militāro kapsētu, kas atrodas trīs kilometrus no kādreizējās atrašanās vietas. Pārvietošana notika tāpēc, ka piemineklis un apbedījumi atradās nepiemērotā vietā,” atgādināja M. Mihkelsons.

ĢIRTS VIKMANIS

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
40 dienas pēc vakcinācijas mirusi 30 gadus veca skolotāja, trīs bērnu mamma 341
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 82
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 180
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Bijušās svarcēlājas Rebekas Kohas un viņas vīra ģimenē notikusi traģēdija 12
1 diena
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Kamēr mēs ņemamies ar Covid-19, pavisam nemanāmi ir piezagusies cita nelaime 76
18 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc tas nabaga skolotājs ir “jānošpricē”? Petraviča par ieceri noteikt obligāto vakcināciju pedagogiem 142
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brīvdienās gaidāmi vasarai neraksturīgi laikapstākļi 4
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Četras valstis vēl nav sākušas vakcināciju pret Covid-19 23
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 180
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Portugāle pakāpeniski atvieglos cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus
22:49
LE
LETA
Ziņas
Tokijas olimpisko spēļu medaļu tabulas līdera pozīcijās atgriežas Ķīna 1
22:15
LE
LETA
Ziņas
Izraēlā cilvēki virs 60 gadiem saņems trešo Covid-19 vakcīnas devu 18
22:02
LE
LETA
Ziņas
Pēc kontakta ar Covid-19 slimnieku Tokijā pašizolācijā nonākuši četri LTV pārstāvji 56
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
CVK lūgs juristiem un ministrijām vērtēt Gobzema partijas referenduma ierosinājumu par vakcinācijas brīvprātību 69
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 53
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairums vakar atklāto Covid-19 gadījumu reģistrēti Rīgā un vēl divos novados 2
6 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Latvijas Paukošanas federācijas prezidente: Lai tiktu pie finansējuma paukošanā, rezultātiem ir jābūt izciliem 3
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
JRT paziņo, ar kādiem noteikumiem jārēķinās skatītājiem augustā 26
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Turpmāk par Covid-19 testiem būs jāmaksā! Stājas spēkā jauna kārtība 63
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Ugunsgrēku sezona: Eiropas dienvidus piemeklējuši plaši un bīstami mežu ugunsgrēki 5
7 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
LE
LETA
Ziņas
Tokijas olimpisko spēļu medaļu tabulas līdera pozīcijās atgriežas Ķīna 1
2 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Maļukai Tokijā pietrūka 0,82 sekundes līdz valsts rekordam 6
4 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
„Gājām uz 100%, jo plāns bija servēt agresīvi!” Kravčenoka par pirmo uzvaru olimpiskajās spēlēs 2
6 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Traucēta ceļa servitūta lietošana: kā rīkoties?
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar solījumiem. Vilks par ieceri celt pensiju neatliekamo minimumu līdz 500 eiro 29
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vakcinācijas pret Covid-19 loterijai plāno novirzīt 1,218 miljonus eiro. Cik lieli laimesti plānoti? 86
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Noslēdza daudzmiljonu darījumus, pēc tam atteicās no pienākumiem karaliskajā ģimenē: princis Harijs un Megana plānoja savu “neatkarību” jau pirms kāzām? 13
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav pagājis vēl mēnesis, bet mēs saprotam – labi nebūs…” Egle par izmaiņām nodokļos 39
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Likvidēts paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks Rumbulā 4
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Visam pieeju ar vieglu smaidu, kam paredzēts mirt, tas nomirs, kam jādzīvo, tas dzīvos,” Maestro Raimonds Pauls par uzkurināto tautu 90
18 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Kamēr mēs ņemamies ar Covid-19, pavisam nemanāmi ir piezagusies cita nelaime 76
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Esam pateicīgi par to, ka joprojām visi četri esam kopā un koncertējam!”. Uz skatuves atkal satiekas leģendārā grupa “Eolika” 12
14 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Mitrina gaisu, samazina putekļu daudzumu gaisā, uzlabo augu stāvokli. Kā dārziem var noderēt mākslīgā migla 2
19 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Režisore Aija Strazdiņa laulības ostā iestūrējusi otro reizi: “Ir jāļauj vīrietim būt. Sievietes gudrība ir saprast, ka mēs visu varam, bet ne vienmēr visu vajag.” 7
Intervija 15 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Gardēžu sapnis: 3 izcili jāņogu deserti – vienkāršas receptes pagatavošanai mājās 2
11 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Traucēta ceļa servitūta lietošana: kā rīkoties?
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
40 dienas pēc vakcinācijas mirusi 30 gadus veca skolotāja, trīs bērnu mamma 341
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Edmunds, Edžus un Vidmants
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Bijušās svarcēlājas Rebekas Kohas un viņas vīra ģimenē notikusi traģēdija 12
1 diena