Publicitātes foto

“Svina garšas” autors: Literatūra ir viens no būtiskākajiem latviešu valodas nesējiem 0

Latviešu rakstnieks Māris Bērziņš projekta “Bibliotēka” publicētajā video intervijā kā vienu no galvenajiem latviešu valodas nesējiem min latviešu literatūru.

Reklāma
Reklāma
Skolas direktora viedoklis par skolotāju apdāvināšanu mācību gada noslēgumā: “Sabiedrība ir morāli slima ar šīm dāvanām un pateicībām”
Receptes
22 dažādas auksto zupu receptes karstām vasaras dienām – ar bietēm un bez, saldas un sāļas, vieglas un sātīgas
Kokteilis
VIDEO. Iemīļotais aktieris Andris Keišs benzīntankā piedzīvojis smieklīgu “tikšanos” pats ar savu balsi 8
Lasīt citas ziņas

“Latvijas literatūra ir viena no kultūras nozarēm. Tomēr tā nav tikai kultūras nozare, bet arī mūsu latviskās identitātes elements,” intervijā stāsta rakstnieks.

“Ir labi, ka mums ir sava valoda – latviešu valoda.

CITI ŠOBRĪD LASA
Taču valodai līdzi laikiem ir jāattīstās un vajag arī dokumentēt, kā tā attīstās.

Tas notiek caur literatūru,” sarunā ar projektu “Bibliotēka” Māris Bērziņš sniedz ieskatu rakstīšanas aizkulisēs.

Viņš stāsta par laiku, kad sācis pievērsties tekstu radīšanai, atklāj, kā tapis vēsturiskais romāns “Svina garša”, un iepazīstina ar savu mājas bibliotēku.

“Es sāku rakstīt sāku pēc 40 gadu vecuma,” pieredzē dalās Māris Bērziņš. “Lai gan domas un kaut kādas iestrādes, lai arī cik nenozīmīgas tās liktos, bija jau bērnībā, skolas laikā. Tomēr pa vidu bija cita dzīve. Tu cilvēks apprecies pirms 30, tev piedzimst bērns, un tev jārūpējas un jāpelna nauda. Vairākus gadus es neiedomājos, ka es vispār varētu rakstīt. Tomēr bija tādi daži momenti dzīvē, varbūt pat jocīgi, jo man vienmēr lika rakstīt atbildes uz vēstulēm. Man lika rakstīt tekstus. Tāpēc es arī pamēģināju. Neviens mani neapstādināja, es turpināju.”

Pilnu interviju ar Māri Bērziņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā.

Turpat skatāmas arī piecas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstnieci Noru Ikstenu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Reklāma
Reklāma

Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar “Baltic International Bank” galveno akcionāru Valēriju Belokoņu, dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.