“Talantīgākie veselības ministri Latvijas vēsturē nav bijuši ārsti.” Pūce par veselības ministra funkcijām 92
Daniels Pavļuts kā veselības ministrs tiek kritizēts par to, ka viņš nav no medicīnas vides un nepārzina nozares sistēmu, kas tiek uzskatīts par pamatotu argumentu viņa nespējai risināt veselības nozares problēmas. Bet kā bijis ar iepriekšējiem veselības ministriem?
“Šis ir raksturīgs arguments veselības ministriem visiem. Faktiski tiek sagaidīts, ka veselības ministrs būs ārsts, tāda pozīcija itin bieži pastāv sabiedrībā. Es personiski šo sentimentu nedalu, manā izpratnē talantīgākie veselības ministri, kas Latvijā ir bijuši vēsturē un visvairāk ir panākuši, nav bijuši ārsti,” TV24 raidījumā “Varas spēles” apgalvo 13. Saeimas deputāts, AP frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.
Kā piemēru viņš min Tautas partijas ministru Gundaru Bērziņu, kas, viņaprāt, bijis ļoti spēcīgs, izlēmīgs ministrs, pieredzējis politiķis, bet nebija ārsts un pirms tam arī nebija strādājis veselības aprūpes sistēmā.
Pēc Pūces domām, tas ir kļūdains, vispārīgs pieņēmums, ka ministrs tiek iecelts kā nozares aizstāvis – ministrs nav arodbiedrība, bet pārstāv sabiedrību nozarē, nevis nozari sabiedrībā.
“Manā izpratnē Veselības ministra pirmā funkcija ir būt pacientu pusē, nevis ārstu pusē, ja jāizšķiras starp šiem diviem. Ļoti bieži šīs intereses ir kopīgas gan ārstiem, gan pacientiem, un tādos gadījumos tiek aizstāvētas visas, bet, ja jaizšķiras starp pacientu un ārstu, ir jāaizstāv pacients.”
Ņemot vērā to, ka Pavļutam šo funkciju nācās uzņemties ļoti sarežģītā laikā, viņš ir darījis ļoti daudz. Protams, tajā pašā laikā ir diskutējams tas, ka varēja izdarīt arī vairāk.
Pūce uzskata, ka ministrs savas funkcijas pilda atbildīgi, jo viņa vadībā ir izdarīti pietiekami lieli darbi ne tikai kovid apkarošanā: “Šī ir valdība, kas pēc 10 gadu pārtraukuma un diskusijām ir apstiprinājusi onkoloģijas rīcības plānu, kam pirmo reizi ir piešķirts arī finansējums nākamajā gadā, kā arī turpinās mediķu algu pieaugums.”
Tāpat viņš stāsta, ka diskusijās ar mediķu organizācijām 90% pārmetumu esot bijuši par kopīgo valsts politiku – cik liels īpatsvars veselības aprūpei ir valdības prioritātēs.
