Tramps uz NATO samitu dodas sliktā noskaņojumā – konflikts nav izslēgts 0
Šodien Ankarā, Turcijā, sācies NATO samits, un ASV prezidents Donalds Tramps uz to dodas sliktā noskaņojumā. Amatpersonas jau izteikušas bažas, ka tikšanās Ankarā nenoritēs tik gludi.
Kā raksta CNN, Tramps iepriekš izteicies, ka nemaz nav vēlējies apmeklēt samitu un dodas turp tikai tāpēc, ka tikšanās notiek Turcijas galvaspilsētā, un tur būs prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kuru viņš uzskata par draugu.
“Avots, kurš ir iepazīstināts ar situāciju, ziņoja, ka Trampam un viņa komandai privāti tika likts saprast, ka atteikums piedalīties samitā būtu necieņa pret Erdoganu,” norāda izdevums.
Eiropas līderi cer noslēgt tikšanos Ankarā bez nopietniem konfliktiem, plānojot jaunas saistības aizsardzības jomā, lai mazinātu Trampa dusmas.
Tomēr privātās sarunās pagājušajā nedēļā daudzas amatpersonas norādīja, ka nevar būt drošas par gludu samita norisi, ņemot vērā prezidenta slikto garastāvokli. Prezidents aiz slēgtām durvīm nikni sūdzējies par atbalsta trūkumu no NATO puses, un šī retorika ir nonākusi arī viņa publiskajos paziņojumos.
Vēl viens konflikta cēlonis
Trampa domstarpības ar Eiropas līderiem neizjauca G7 samitu Francijā pagājušajā mēnesī. Tā vietā Tramps, kuru iedvesmoja pozitīvais progress sarunās par Irānu, šķiet, labi sapratās pat ar kolēģiem, kurus iepriekšējos mēnešos bija kritizējis.
Taču drīz pēc aizbraukšanas viņš atjaunoja nesaskaņas ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni. Kāds avots norādīja, ka saspringtās attiecības starp līderiem samitam piešķir vēl vienu nenoteiktības slāni.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, kurš pēdējo pusotru gadu ar mainīgiem panākumiem centies uzlabot Trampa noskaņojumu, iepriekš mēģināja mazināt prezidenta naidīgumu ar grafikiem, kas parāda Eiropas aizsardzības izdevumu pieaugumu.
Viņš līdzīgu taktiku izmantoja pagājušā gada NATO samitā Hāgā, un tas lielā mērā nostrādāja. Eiropas amatpersonas cer uz situācijas atkārtošanos Ankarā, lai gan daudziem šāds iznākums šķiet maz ticams.
ASV turpina izvest karaspēku
Pēdējo dažu mēnešu laikā ASV izved karaspēku no Eiropas straujāk, nekā to prognozēja daudzas Eiropas amatpersonas.
“Samits sniedz Savienotajām Valstīm iespēju precizēt, ko tās plāno izvest no Eiropas, un konsultēties ar sabiedrotajiem par to, kā iespējams aizpildīt robus. Jautājums ir – vai Trampa administrācija ir tam gatava,” norāda Stīvens Verthaims, Kārnegija Starptautiskā Miera fonda vecākais pētnieks.
Viņš uzsver, ka sabiedrotajiem no Vašingtonas ir vajadzīga skaidrība par to, kas paliks, bet kas un kad tiks izvests.
Ukrainas jautājums
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalīsies līderu vakariņās Ankarā, taču nepiedalīsies samita sēdēs – tas ir signāls, ka Kijivas ambīcijas pievienoties aliansei joprojām paliek neīstenotas, raksta CNN. Tomēr trešdien Zelenskis tiksies ar Trampu klātienē.
Vienlaikus Eiropas valstis plāno novirzīt Ukrainai desmitiem miljardu eiro militārajam atbalstam, lai parādītu Trampam savu apņēmību finansēt cīņu. Bet vai tas kaut kā palīdzēs saglabāt mieru šīs nedēļas konferencē, rādīs laiks.
