“Risks ir tāds, ka Krievija kļūs izmisusi” – Zviedrijas sala Baltijas jūrā gatavojas iebrukumam 0
Zviedrijas Baltijas jūras sala gatavojas iebrukumam – raksts ar šādu virsrakstu šodien publicēts labi zināmajā ārzemju medijā The Guardian. Militārajā bāzē Gotlandē – stratēģiski svarīgajā Zviedrijas Baltijas jūras salā – šobrīd atrodas vairāki simti obligātā dienesta karavīru. Tā ir daļa no straujā remilitarizācijas procesa valsts vispārējās bruņošanās ietvaros.
Sala atrodas 275 kilometru attālumā no Kaļiņingradas – militarizētā Krievijas eksklāva starp Lietuvu un Poliju – un 87 kilometru attālumā no Zviedrijas cietzemes. Tā tiek uzskatīta par ideālu vietu, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu iegūt atspēriena punktu Baltijas jūrā (ko reizēm dēvē par “NATO jūru”), no kuras uzbrukt aliansei.
Tā kā Gotlande ir Zviedrijas lielākā sala, kurā dzīvo 60 858 cilvēku un kurā ik gadu pulcējas valsts politiskie līderi uz demokrātijas forumu, uzbrukumam salai būtu arī simboliska nozīme.
Zviedrijas aizsardzības plānos 2025.–2030. gadam uzbrukums Gotlandei no gaisa vai jūras ar mērķi izveidot gaisa un jūras aizsardzības zonas salas tuvumā minēts kā viena no septiņām potenciālajām situācijām, kurām nepieciešama prioritāra plānošana
Pēc Zviedrijas aizsardzības vadītāju teiktā, no Gotlandes ir iespējams kontrolēt jūras un gaisa operācijas Baltijas jūras reģionā, kā arī kontrolēt papildspēku ierašanos Baltijas valstīs.
“Ja tu spēj kontrolēt Gotlandi, tu spēj kontrolēt arī Baltijas jūru,” pēc obligātā dienesta karavīru inspekcijas sacīja Zviedrijas armijas komandieris Gotlandē, pulkvedis Andreass Gustafsons, uzsverot, ka tieši tāpēc ir tik svarīgi saglabāt kontroli pār Gotlandi.
Kopš Zviedrijas iestāšanās aliansē, sala kļūst par regulāru NATO mācību norises vietu.
Šonedēļ (7.–8.jūlijā) NATO līderi un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklēs Ankaru, lai piedalītos NATO samitā, kas norisināsies laikā, kad ASV izsaka pretenzijas par Eiropas aizsardzības iemaksām un joprojām plosās karš Ukrainā.
Tomēr, neskatoties uz to, ka liela daļa Eiropas steidz palielināt aizsardzības izdevumus, bruņošanās izrādās sarežģīta, atzina pulkvedis. “NATO pašlaik atrodas lielā paplašināšanās fāzē, kas nozīmē, ka visi meklē militāro tehniku. Tāpēc militārā aprīkojuma, īpaši artilērijas sistēmu, iegāde prasa laiku, un tas darbojas kā ierobežojošs faktors mūsu spēju paplašināšanai.”
Vienmēr pastāv risks
Pašlaik tūlītēju konvencionāla uzbrukuma draudu Gotlandei nav, norādīja Gustafsons, piebilstot, ka spiegošana un sabotāža ir ticamākas, taču uzbrukumu nevar izslēgt. Sala varētu būt īpaši neaizsargāta pamiera vai miera līguma gadījumā ar Ukrainu, jo tādā situācijā Krievijas spēki varētu tikt ātri pārsviesti Somijas un Baltijas valstu virzienā.
“Risks vienmēr ir tāds, ka Krievija kļūst izmisusi. Jo lielākam spiedienam Krievija ir pakļauta, jo izmisīgāka tā var kļūt,” viņš sprieda.
Ja Krievija uzbruktu, Zviedrija aizstāvētos un paturētu savus civiliedzīvotājus lielākoties uz vietas. Mobilizācijas gadījumā kaujas grupa salas aizsardzībai ir aptuveni 4500 karavīru. “Protams, mēs aizstāvētu Gotlandi un darītu visu iespējamo, lai nepieļautu, ka Krievija šeit iegūst atspēriena punktu,” sacīja Gustafsons.
Taču cerība ir tāda, ka remilitarizācija kalpos kā pietiekams atturēšanas līdzeklis. Gotlande darbojas arī kā izmēģinājumu platforma visas Zviedrijas aizsardzībai, jo īpaši civilajā jomā.
Šogad Gotlandē tiks veiktas ārkārtas evakuācijas mācības, pārvietojot vairākus simtus cilvēku no vienas salas daļas uz otru.
Mīkaels Frisels, Zviedrijas Civilās aizsardzības un noturības aģentūras ģenerāldirektors, sacīja: “Pasaulē ir ļoti nopietna situācija, un Baltijas jūrā mēs pamanām, ka atrodamies ļoti tuvu Krievijai un notiek incidenti gan virs ūdens, gan zem tā.”
Lai nodrošinātu Gotlandes totālo aizsardzību, Frisels norādīja, ka ir nepieciešama gan militārā klātbūtne, gan spēcīga un izturīga civilā aizsardzība.
Uzbrukuma gadījumā Gotlande riskē tikt izolēta un var tikt traucētas piegādes plūsmas, sacīja Frisels. “Mēs strādājam pie tā, lai Gotlande būtu pēc iespējas pašnodrošinātāka, jo tā ir sala Baltijas jūrā,” viņš uzsvēra un paskaidroja, ka tāpēc tiek strādāts pie salā esošo glābšanas dienestu stiprināšanas, izmantojot Ukrainā gūtās atziņas, tostarp spēju labāk tikt galā ar masveida cietušo skaitu, rīkoties ar nesprāgušu munīciju un pārmeklēt sagrautas ēkas.
Ģeogrāfiskās nepieciešamības dēļ Gotlande savā gatavībā apsteidz lielu daļu Zviedrijas un ir paraugs pārējai valstij. Zviedrijas pieeja civilajai aizsardzībai piesaista arī citu valstu, tostarp Apvienotās Karalistes, uzmanību, sacīja Frisels, kurš nesen tikās ar Lielbritānijas vēstnieku Zviedrijā.
