Turcija draud atvērt robežas nelegālajiem imigrantiem 0
Reaģējot uz Eiropas Parlamenta (EP) balsojumu par rezolūciju, kurā aicināts apturēt iestāšanās sarunas ar Ankaru, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans piektdien piedraudējis atvērt robežas nelegālo imigrantu plūsmai uz Eiropu.
“Ieklausieties manī! Ja jūs iesiet kaut nedaudz tālāk, robežas tiks atvērtas. Paturiet to prātā!” uzstājoties ar runu Stambulā, pie Eiropas Savienības (ES) vērsās Erdoans.
EP ceturtdien nobalsojis par ES iestāšanās sarunu apturēšanu ar Turciju, nesaistošajā rezolūcijā aicinot Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis uz laiku tās iesaldēt.
No 623 eiroparlamentāriešiem, kas piedalījās balsojumā, par rezolūciju balsoja 479 deputāti, bet pret – 37, kamēr 107 atturējās.
“Turcija ir svarīgs ES partneris,” teikts deputātu paziņojumā. “Bet partnerībā gribai sadarboties ir jābūt abpusējai. Turcija neizrāda šādu politisko gribu, ņemot vērā, ka valdības soļi vēl vairāk novērš Turciju no Eiropas ceļa.”
EP deputāti sola atkārtoti izvērtēt savu nostāju, kad Turcijā “tiks atcelti ārkārtas stāvokļa nesamērīgie pasākumi” un dots izvērtējums, “vai likuma vara un cilvēktiesības ir atjaunotas visā valstī”.
Atbilstoši EP priekšlikumam, ja Turcijā tiks atjaunots nāvessods, tas nozīmēs automātisku un oficiālu iestāšanās sarunu apturēšanu, bet to atsākšanai būs vajadzīgs vienbalsīgs visu dalībvalstu lēmums.
Erdoans jau balsojuma priekšvakarā trešdien paziņoja, ka tam neatkarīgi no iznākuma neesot “nekādas vērtības”.
Viņš piebilda, ka pat nespējot saskatīt nekādu jēgu vēstījumam, kuru EP deputāti ar savu deklarāciju vēloties viņam nodot.
Lai gan EP balsojumam tiešu seku, domājams, nebūs, jo pagaidām neviena no dalībvalstīm, izņemot Austriju, nav paudusi nepārprotamu vēlmi apturēt ar Turciju sāktās iestāšanās sarunas, tas būs kārtējais trieciens bloka attiecībām ar Ankaru, kas vēl tikai pirms nedaudziem mēnešiem šķita uzņemam apgriezienus.
Apmaiņā pret Turcijas solījumu darīt vairāk, lai apturētu nelegālās imigrācijas plūsmu uz Grieķijai piederošajām salām Egejas jūrā, Brisele martā apsolīja iestāšanās sarunu paātrināšanu un bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem.
ES un Turcijas attiecības īpaši saasinājušās pēdējo četru mēnešu laikā, Ankarai pēc 15.jūlija apvērsuma mēģinājuma izvēršot represijas pret puča atbalstītājiem un valdības oponentiem.
Tūkstošiem cilvēku apcietināti un atlaisti no darba armijā, tiesās, policijā un izglītības sistēmā.
Nesen notikusī desmit opozīcijas laikraksta “Cumhuriyet” žurnālistu un darbinieku, kā arī kurdu opozīcijas Tautas demokrātiskās partijas (HDP) parlamenta deputātu apcietināšana vēl vairāk pastiprināja bažas par likuma varu un izteiksmes brīvību Turcijā.
