Grāvī savairojušies ūdensziedi… 1
“Grāvī, kas gruntsgabalus atdala citu no cita, vasarā masveidā izplatās ūdensaugi. Tie ir sīki, bet savairojušies pārņem ūdens virsmu, veidojot biezu, zaļu segu. Augam ir trīs lapiņas un tieva, gara saknīte.” Einārs
Minētais augs ir mazais ūdenszieds (Lemna minor). Fotosintēzes funkcijas pilda auga stumbriņš, kas pieņēmis lapas formu, bet garā saknīte ir kā atsvars, kas sīko augu notur līdzsvarā, kad vējš saviļņo ūdens virsmu.
Ūdensziedi vairojas galvenokārt veģetatīvi. Tā ir laba slēptuve zivju mazuļiem un citām sīkām ūdens radībiņām, kā arī barība daudziem ūdensputniem un zivīm – ar ūdensziediem labprāt mielojas karūsas un karpas. Pārmērīgi savairojoties, biezais slānis apakšējā daļā sāk atmirt – tas traucē gaisa cirkulācijai, un ūdens iemītniekiem trūkst skābekļa. Aizsedzot gaismu, ūdensziedi nomāc fotosintēzes procesus citiem augiem.
– Ūdensziedi uzņem barības vielas no ūdens, un, ja ūdenstilpe izskatās nosegta ar zaļu segu, tas nozīmē, ka ūdenī ir daudz barības elementu, it sevišķi slāpeklis un fosfors, – skaidro bioloģe, Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele.
Barības vielu izcelsme var būt dažāda – gan tiešs, grāvī ieplūstošs piesārņojums, gan filtrācija no barības vielām bagātas, mēs-lotas augsnes gruntsgabalos, gan izdalīšanās no nogulsnēm grāvja dibenā. Daudz ūdensziedu mēdz būt grāvjos, kas senāk rakti kūdras augšņu (purvu, purvainu pļavu, aramzemes) nosusināšanai, jo tur, kūdrai sadaloties, rodas barības vielas.
