Vācija aicina nesaistīt Navaļnija lietu ar “Nord Stream 2” būvi 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas kanclere Angela Merkele vakar atkārtoti apstiprināja Vācijas valdības apņemšanos pabeigt Krievijas–Vācijas gāzesvada “Nord Stream 2” būvi, neraugoties uz ASV centieniem kavēt projekta īstenošanu.
Aicina nesaistīt Navaļnija lietu ar gāzesvada projektu
Merkele apmeklēja savu vēlēšanu apgabalu Vācijas ziemeļos, kur viņa runāja par sankcijām, ko Vašingtona noteikusi ar Baltijas jūras cauruļvadu saistītajiem uzņēmumiem.
“Mēs neuzskatām, ka šīs ekstrateritoriālās sankcijas – tas ir, tās, kas noteiktas ārpus ASV teritorijas, – ir likumīgas,” Štrālzundē sacīja Merkele.
Vācijas kanclere atzīmēja, ka Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija lietu nevajadzētu saistīt ar “Nord Stream 2” gāzesvada projektu, kura pabeigšanu ASV vēlas novērst. Alekseja Navaļnijs pēc saindēšanas ārstējas Berlīnes slimnīcā.
Vācijai ir pienākums darīt visu iespējamo, lai palīdzētu noskaidrot viņa pēkšņās saslimšanas apstākļus, norādīja Merkele.
ASV apgalvo, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Kritiķi pārmet ASV, ka tās cenšas piespiest Vāciju pirkt dabasgāzi no ASV, maksājot augstāku cenu nekā Krievijai. ASV pērn sāka noteikt sankcijas “Nord Stream 2” projektam, tieši vēršoties pret cauruļvada būvniecību.
Pagājušajā nedēļā trīs ASV republikāņu senatori nosūtīja vēstuli Zasnicas ostas operatoram, brīdinot, ka tā tiks pakļauta graujošām sankcijām par preču, pakalpojumu un atbalsta nodrošināšanu projektam. Šīs sankcijas varētu nozīmēt ostas ekonomisko iznīcināšanu.
ASV piedraud ar sankciju paplašināšanu pret firmām, kas iesaistītas projekta nobeiguma posmā. 1230 kilometrus garais dubultais cauruļvads no Krievijas līdz Lubminas pilsētai Vācijā ir gandrīz pabeigts, vēl atlicis izveidot aptuveni 160 kilometrus garu posmu Dānijas ūdeņos.
Cauruļvadu bija paredzēts pabeigt 2019. gada beigās, taču būvniecību aizkavēja ASV sankciju draudi. Strīdi par gāzesvadu “Nord Stream 2” ir saasinājušas jau tā sliktās ASV un Vācijas attiecības.
Pret šī cauruļvada būvi iebilst arī Ukraina, Polija un Baltijas valstis, tomēr atšķirīgu viedokļu dēļ ES nav izdevies pieņemt vienotu lēmumu.
ES kritizē ASV draudus par sankcijām
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels asi kritizējis ASV par draudiem noteikt sankcijas pret uzņēmumiem, kas ir saistīti ar Krievijas energoresursu cauruļvadiem uz Eiropu.
“Es esmu dziļi nobažījies par sankciju augošo pielietojumu un sankciju draudiem no ASV puses pret Eiropas kompānijām un interesēm,” paziņoja Borels.
“Mēs esam kļuvuši par lieciniekiem šai tendencei, kura attīstās Irānas, Kubas, Starptautiskās krimināltiesas gadījumos un pēdējā laikā – “Nord Stream 2” un “Turkstream” projektu gadījumos.”
Borela izteikumi bija atbilde uz ASV valsts sekretāra Maika Pompeo paziņojumu, ka ASV pastiprinās sankciju režīmu pret Krievijas enerģētikas projektiem, atceļot izņēmumus, kas bija piemēroti vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti cauruļvadu “Nord Stream 2” un “Turkstream” būvē.
Lai gan ASV lēmums uzreiz nenovedīs pie jaunām sankcijām, tas ir vēl viens solis ASV centienos apturēt “Nord Stream 2” projektu. ASV pērn piemēroja sankcijas “Nord Stream 2” projektam, paziņojot, ka tas palielinās ES atkarību no Krievijas dabasgāzes.
Sankcijas tika piemērotas arī “Turkstream” projektam. Taču uz vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti šajos projektos, tika attiecināti izņēmumi un tie sankcijām netika pakļauti.
“Turkstream”, kas jau nodots ekspluatācijā, nodrošina Krievijas dabasgāzes transportēšanu pa Melno jūru uz Turciju. Borels paziņoja, ka ASV darbības ir “pretējas starptautiskajām tiesībām” un ka “Eiropas politika ir jānosaka šeit, Eiropā, nevis trešajām valstīm”.
Krievija apgalvo, ka ASV mēģina panākt šī projekta apturēšanu, lai ASV uzņēmumi varētu pārdot dabasgāzi ES tirgū par augstākām cenām nekā Krievija.
