Vai atkal genocīds? Kādi nodokļi draud 0

Pašlaik regulāri apspriež jautājumus par iespējamu darbaspēka nodokļa sloga samazināšanu un PVN samazināto likmju atcelšanu. Vai tiešām atkal gaidāms jauns genocīds pret Latvijas iedzīvotājiem?

Reklāma
Reklāma

 

Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 3
Putina sabiedrotais brīdina par globālu karu un “traģēdiju visai cilvēcei”
Kokteilis
VIDEO. Personības tests: izvēlies vienu dakšu un atklāj, ko tava izvēle liecina par tevi
Lasīt citas ziņas

Netiešā veidā šie jautājumi jau bija iekļauti valdības deklarācijā – samazināto darbaspēka nodokļu likmes aizstāt ar nodokļu likmju palielinājumu patēriņam.

Ko nozīmē patēriņš? Tas ir viss, par ko maksā patērētājs – tātad preces un pakalpojumi. Un preču klāstā ir ne tikai alkohols un cigaretes, bet arī pārtika, apģērbs, siltums, ūdens, elektrība, degviela, medikamenti, grāmatas utt.

 

Vienkārši rēķini

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja piedāvājumu vērtē no darbaspēka nodokļu samazināšanas skatpunkta, nedomājot, par kādu cenu un uz kā rēķina to plāno īstenot, var šķist, ka beidzot valdība domā arī par cilvēkiem. Arī uzņēmēji taču aktīvi iestājas par to, lai tiktu samazināti darbaspēka nodokļi, jo lielo izmaksu dēļ grūti konkurēt ar Lietuvu un Igauniju.

Ja lietas sauc īstajos vārdos, tad jāatzīst, ka, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 % uz 21 %, uzņēmēju izmaksas no tā nemainās. Darbinieki tikai saņems par 4 % lielāku algu. Piemēram, ja tā ir 200 latu minimālā alga, tad darba devējs tik un tā maksā 24,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jeb 48,18 latus, jo mazāku algu cilvēkam, kas strādā astoņas stundas dienā, taču maksāt nedrīkst. Savukārt no darbinieka algas tiek ieturēts 11 % VSAOI un 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

200 x 11 % = 22 lati.

200 – 22 – 45 (neapliekamais minimums) = 133 lati.

133 x 25 % = 33,25 lati.

Ja pieņem, ka IIN tiek samazināts līdz 21 %, rezultāts būtu šāds:

133 x 21 % = 27,93 lati.

Tad varam vienkārši aprēķināt, cik darbinieks pašlaik saņem uz rokas:

200 – 22 – 33,25 = 144,75 latus.

Samazinot IIN likmi līdz 21 %, darbinieks saņems:

200 – 22 – 27,93 = 150,07 latus.

Tātad, samazinot IIN, darbinieks algā saņems par 5,32 latiem vairāk. Brīnišķīgi, vai ne?

 

Skarbā realitāte

Pašlaik Latvijā aptuveni 40 % iedzīvotāju ir minimālā alga un vēl mazāka. Ja no kopējās ainas izslēgtu valsts un pašvaldību iestādes, iespējams, šis procents būtu vēl daudz lielāks. Latvijā darba devējs nav ieinteresēts maksāt darbiniekam atbilstošu algu par padarīto. Ja būtu tāda iespēja, daļa uzņēmēju savus darbiniekus nodarbinātu arī par velti! Diemžēl Latvijā daudziem darba ņēmējiem pašapziņa kritusies tik zemu, ka viņi ir gatavi uz visu, lai tikai nenomirtu badā…

Uzņēmējs pašlaik var maksāt vien 10 % no dividendēm, ja tas pats sevi nenodarbina un nemaksā sev darba algu. Turklāt dividendes netiešā veidā tiek izņemtas visa gada garumā kā aizņēmums vai avanss norēķinu personai par uzņēmuma izdevumiem. Vai tas ir taisnīgi? Spriediet paši! Taču šobrīd tas ir likumīgi.

Reklāma
Reklāma

 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana uzņēmēja izmaksas neietekmē, jo mazāk par 200 latu algu maksāt nedrīkst. Ietekmi atstāj darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Taču pašlaik samazināt VSAOI praktiski nav iespējams. Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pensijas, jāatceļ pabalsti un vēl jāpagarina pensionēšanās vecums.

 

Iespējams, ka taisnīgi būtu ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru aprēķinātu no personas gada kopējiem ienākumiem. Daudzās Eiropas valstīs pastāv šāda nodokļa likme no 15 % līdz 45 %, kuru piemēro tiešā veidā darba algai. Taču Latvijā šāds modelis neder, jo algas ir minimālas un nodokļu maksātājs nekad nenoteiks lielāku algu, lai nebūtu jāmaksā lielāks nodoklis. To tad maksātu vien valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki… no budžeta!

Atrunas, ka tas negatīvi ietekmētu fiskālo situāciju Latvijas budžetā, ir muļķīgas. Nav taču problēmu veikt atbilstošus aprēķinus, kā arī attiecīgus ierobežojumus nodokļu likumos, kas nodrošina drošu nodokļa iekasēšanu!

 

Drūmas prognozes

Pašlaik samazinātā 12 % PVN likme ir spēkā:

1) medikamentiem;

2) medicīniskajām ierīcēm;

3) zīdaiņu produktiem;

4) mācību literatūrai un oriģinālliteratūrai;

5) avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumiem, kā arī tādiem izdevumiem, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana;

6) sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē (pasažieru un bagāžas pārvadāšanai tramvajos, trolejbusos, pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusos, iekšzemes un starptautiskajos vilcienos, kā arī iekšzemes lidojumos);

7) siltumenerģijas piegādei iedzīvotājiem;

8) koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem:

• malkas apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā;

• koksnes šķeldas vai skaidas;

• zāģskaidas un koksnes atlikumi;

• zāģskaidu un koksnes atlikumi aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā;

9) izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.

Ja palielinās PVN likmi medikamentiem, kas jau tāpat Latvijā ir ļoti dārgi, cilvēki vairs nevarēs atļauties nopirkt zāles. Ne jau visas ir valsts kompensējamo preparātu sarakstā! Jāpērk arī dažādi ikdienas medikamenti, kurus visbiežāk lieto pensionāri, invalīdi un kas nepieciešami zīdaiņu aprūpei. Kādā veidā šīs iedzīvotāju grupas spēs sevi nodrošināt ar vajadzīgo? Vai no pašvaldību pabalstiem? Vai pašvaldībām vispār būs nauda pabalstu izmaksai, ja tiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Ja PVN likmi palielina medicīnas ierīcēm, tas radīs apstākļus, ka medicīnas pakalpojumi valsts un pašvaldību finansētajās slimnīcās un citās medicīnas iestādēs sadārdzināsies. Vai valsts budžets kompensēs šo milzīgo PVN starpību, palielinot veselības budžetu, vai drīzāk tas atkal tiks paņemts no iedzīvotāju makiem? Palielinot PVN arī zīdaiņu speciālajai pārtikai, varam sagaidīt, ka Latvijā vēl vairāk pasliktināsies demogrāfiskā situācija…

 

Literatūra, transports, siltums…

Nopietnas pārmaiņas šādā situācijā skar arī mācību literatūru un oriģinālliteratūru. Tirgus ekonomikā piedāvājums ir atkarīgs no pieprasījuma, bet to veido patērētājs. Ja patērētājam nav pietiekami daudz līdzekļu izdzīvošanai, tas vispirms pirks maizi un tikai tad domās par izpriecām. Jau tagad ir skaidrs – ja grāmatas maksās vēl dārgāk, tās neviens vairs nepirks. Ja grāmatizdevējiem cena būs jānosaka atbilstoši pirktspējai, tiem atliks vien bankrotēt.

Un kā tad ar izglītību? Vai tiešām valsts un pašvaldības turpmāk nodrošinās skolēnus ar visu mācībām nepieciešamo literatūru? Tā kā izglītības pakalpojumi ir ar PVN neapliekamie, par iegādātajām grāmatām un darba burtnīcām priekšnodokli atskaitīt nedrīkst, un tad rēķini iznāk vēl daudz lielāki. Arī presei PVN palielināšanas rezultātā draud iznīkšana. Lielākā daļa jauniešu tagad nelasa ne grāmatas, ne avīzes, vien sērfo internetā. Arī skolās netiek veicināta grāmatu un avīžu lasīšana. Kas tad tās avīzes un žurnālus pirks, ja tie turklāt kļūs vēl dārgāki?

 

Palielinot PVN sabiedriskajam transportam, kas jau tāpat ir ļoti dārgs degvielas mežonīgās cenas dēļ, cilvēkiem uz darbu būs jāiet ar kājām vai jāiegādājas divritenis, bet laukos jāmeklē zirgs. Pretējā gadījumā saņemtā darba alga nesegs transporta izdevumus.

 

Kā, piemēram, bezdarbnieki varēs aizbraukt uz Nodarbinātības valsts dienestu, kā pensionāri tiks līdz pastam pēc pensijas, kā trūcīgie nokļūs līdz VSAA vai pašvaldībai?

Palielinot PVN siltumenerģijai, pieaugs komunālo maksājumu parādi, kas jau tāpat ir grandiozi. Cilvēki nespēj veikt šos maksājumus, jo tie neatbilst mūsu pirktspējai. Lai cik dīvaini tas izklausītos, tos nespēj veikt ne tikai trūcīgie un mazturīgie iedzīvotāji, bet arī valsts pārvaldes ierēdņi, amatpersonas un mazie nodokļu maksātāji. Tad nav jābrīnās, kāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina masveidā aizbraukt. Nē, ne jau tāpēc, ka nemīl savu valsti, bet gan tādēļ, ka te nav iespējams izdzīvot.

Ja PVN palielinās koksnei un kurināmajam, cietīs vienģimeņu mājās dzīvojošie, kuri siltumu sagādā ar malkas apkuri. Tie, kam īpašumā ir mežs, varbūt spēs par sevi parūpēties, bet pārējie? Ko viņi iesāks, ja par kurināmo būs jāmaksā vairāk?

Personiski es esmu pārliecināta, ka PVN samazināto likmju atcelšana par 10 punktiem uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas rēķina par 4 punktiem šodienas apstākļos ir jauns genocīds pret Latvijas iedzīvotājiem!

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.