Vai depozītsistēma būs arī Ciblā? Konkursā uzvarējis operators, kurš piedāvā mazāk pieņemšanas punktu 2
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gada pirmspēdējā darba dienā Valsts vides dienests par depozīta sistēmas ieviesēju izraudzījies SIA “Depozīta iepakojuma operators” (“DIO”).
Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga otrdien paziņoja, ka “DIO” atbildis normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktu kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar šo uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem. Kopumā “DIO” piedāvājums saņēmis augstāko novērtējumu – 78,3% no 100, bet otra pretendenta – “Nulles depozīta” – piedāvājums vien 29,4%.
Lēmumu par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatora izvēli komisijas pieci locekļi pieņēmuši vienprātīgi, pamatojoties uz kritēriju izvērtēšanā iegūtajiem rezultātiem. Vērtēšanā piedalījās arī viens VARAM pārstāvis, bet bez balsstiesībām.
Pieļauj kļūdas
VVD ģenerāldirektore atzina, ka, gatavojot savu piedāvājumu, otrs kandidāts – “Nulles depozīts” – pieļāvis vairākas būtiskas kļūdas, kuru dēļ vairākos vērtējumos tika piešķirta 0. Abiem pretendentiem depozīta ieviešanas sistēmas tehniski ekonomiskais pamatojums bijis samērā vāji izstrādāts un pārklājuma piedāvājums nebija balstīts uz praktiskās situācijas izpēti – par to liecinot fakts, ka nav ticis iesniegts neviens apliecinājums no pieņemšanas vietām, bet balstīts uz teorētiskiem aprēķiniem.
Piemēram, “Nulles depozīta” iesniegumā iztrūkusi informācija par Ciblas novadu, lai gan piedāvājumā vēstīts, ka visa Latvijas teritorija ir aptverta gan pašlaik, gan pēc administratīvi teritoriālās reformas.
“Nulles depozīts” kopumā paredzēja 1831 pieņemšanas punktu, tajā skaitā 659 – automātiskos, bet 1172 – manuālos, bet “DIO” piedāvājums paredz 1428 pieņemšanas punktus – attiecīgi 694 automātiskos un 734 – manuālos. Konkursā neviens no pretendentiem gan nebija norādījis konkrētu informāciju par taromātu piegādātājiem. VVD abiem pretendentiem ir nosūtījis pieteikumu izvērtējumu un lēmumu.
Ja “Nulles depozīts” VVD lēmumu pārsūdzēs, Administratīvajai tiesai būs jālemj, vai apturēt depozīta sistēmas ieviešanu vai skatīt lietu paralēli depozīta sistēmas ieviešanai.
Vai būs pārklājums
No VVD ģenerāldirektores teiktā noprotams, ka bažas raisa tas, ka nav apzināti praktiskie riski saistībā ar depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu pārklājuma nodrošināšanu. Proti, neviens no abiem pretendentiem nebija uzsācis sarunas ar veikaliem un tirdzniecības vietām, lai varētu vienoties par pieņemamāko risinājumu un saņemtu apliecinājumus par tirgotāju gatavību piedalīties sistēmā.
Iepakojuma likums gan nosaka obligātās prasības dalībai depozītsistēmā lauku veikaliem ar tirdzniecības platību virs 60 kvadrātmetriem. Nelielie veikali gan varētu neatbilst šīm prasībām. Šīs bažas kliedē “DIO” vadītājs Miks Stūrītis. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” viņš sacīja, ka bijis ļoti maz laika – viens mēnesis, lai varētu saņemt apliecinājumus no tirgotājiem.
Turklāt tirgotāji ieņēmuši neitrālu pozīciju pirms operatora izvēles un nav vēlējušies sniegt sensitīvu informāciju operatora kandidātam.
Taču “DIO” identificējis lielāko daļu no 1428 veikaliem un attiecīgi par tiem sagatavojis pārklājuma karti. “Tā būs veikalnieku atbildība – ieviest šo sistēmu veikalos ar vismaz 60 kvadrātmetru platību. Labā lieta modelim ir tā, ka taras atgriešanas punkti būs izvietoti veikalos, kur apkārt ir pieprasījums. Šīs vietas būs tikpat ērtas, cik pieejami ir veikali,” pauda Miks Stūrītis.
Kā strādās automāti
No 2022. gada 1. februāra katrs iedzīvotājs, nopērkot depozīta iepakojumā iepildītu dzērienu un to izlietojot, iepakojumu varēs nodot speciālā iekārtā, pretī saņemot čeku vai kuponu. Pērkot šo dzērienu iepakojumā, iedzīvotājs iemaksās ķīlas naudu 10 centus par iepakojumu, ko dabūs atpakaļ, ja šo iepakojumu atgriezīs.
Ja iedzīvotājs iepakojumu izmetīs, tā būs viņa paša atbildība. Par saņemto čeku jeb kuponu varēs iepirkties tirdzniecības vietā vai arī saņemt skaidru naudu. Veikalos, kur darbojas lojalitātes kartes, pastāvēs iespēja izvēlēties, lai attiecīgā summa tiktu ieskaitīta lojalitātes kartē, sola M. Stūrītis. “DIO” vēlas līgumu noslēgt maksimāli ātri, lai var sākt darbu pie sistēmas ieviešanas, uzņemoties finanšu saistības un slēdzot līgumus ar piegādātājiem.
Kopumā sistēmas ieviešana varētu izmaksāt 25–30 miljonus eiro, un finansējuma piesaisti garantēs lielākie dzērienu ražotāji, piebilda M. Stūrītis.
Cīņā zaudējušā pretendenta “Nulles depozīts” vadītājs Arnis Salnājs vakar vēl nevarēja pateikt, vai pārsūdzēs VVD pieņemto lēmumu. “Skatāmies. Esam redzējuši tikai publisko paziņojumu un īsu komentāru par vērtēšanu. Tikko VVD atsūtīja lēmumu, lasām, lai saprastu, kāds ir pamatojums. Uzskatām, ka mūsu piedāvājums bija labāks – zemāks tarifs, būtiski vairāk pieņemšanas vietu, esam Latvijas uzņēmums.
Tagad septiņu gadu laikā 40 miljonus aizskaitīsim prom,” viņš sacīja. Kā ikdienas lietotājam viņam esot sāpīgi redzēt, ka izvēlēta arhaiska Lietuvas modeļa ieviešana, nevis pašmāju uzņēmuma modernāks risinājums. Tāpat A. Salnājs ir pārsteigts par lielo atšķirību punktu vērtējumā.
“Par savu taisnību jācīnās, vēl grūti pateikt, vai lēmumu pārsūdzēsim,” sacīja A. Salnājs. Situāciju apgrūtinot arī tas, ka lēmums paziņots pirmssvētku dienās.
Kas attiecas uz “DIO”, pēc līguma noslēgšanas VVD gaida detalizētu plānu par sistēmas ieviešanu, jo “VVD plāno skrupulozi uzraudzīt šī projekta ieviešanas gaitu, paredzot ikmēneša ziņojumus, risku izvērtēšanu un ikmēneša uzraudzības sanāksmes, lai varētu būt pārliecināti, ka darbi nekavējas”, pauda Elita Baklāne-Ansberga. Ja “DIO” noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam.
