VDI šogad konstatējusi 26 nelegāli nodarbinātus trešo valstu pilsoņus 0
Valsts darba inspekcija (VDI) šogad pirmajos piecos mēnešos 520 pārbaudēs par nereģistrētu nodarbinātību konstatējusi kopumā 172 pārkāpumus, tostarp 26 nelegāli nodarbinātus trešo valstu pilsoņus, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja VDI direktora vietnieks Andris Alksnis.
Sēdē tika pārrunāta valsts politika darbaspēka piesaistē no ārvalstīm un uzraudzībā.
Alksnis stāstīja, ka VDI kompetencē ir gan pārbaudīt nereģistrēto nodarbinātību, gan to preventīvi novērst. VDI veic divu veidu pārbaudes vieni paši un kopā ar robežsardzes pārstāvji.
Šogad līdz 31.maijam VDI veikusi 520 pārbaužu saistībā ar nereģistrētu nodarbinātību. Tā apstiprinājās 172 gadījumos, konstatējot 26 nelegāli nodarbinātus trešo valstu pilsoņus.
Savukārt Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs stāstīja, ka, saņemot informāciju par ārvalstnieku pārkāpumiem nodarbinātībā, Valsts robežsardze pārbauda situāciju uz vietas.
Šogad pirmajos piecos mēnešos Valsts robežsardze kopā ar partneriem ir veikusi 133 reidus, un konstatējusi 90 pārkāpumus nodarbinātības un uzturēšanās atļauju ziņā.
Sēdē tika pārrunāts arī tas, kas notiek ar ārvalstniekiem, kuri Latvijā uzturas nelegāli, piemēram, ierodas šeit ar vīzu konkrētam darbam, bet tajā neierodas un pazūd.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede stāstīja, ka darba devējam ir pienākums ziņot, ja piesaistītais ārvalstu darbinieks nav ieradies darbavietā vai ir ieradies, bet vēlāk pārtraucis darba attiecības. Šādiem cilvēkiem vīza tiek pārtraukta, un, ja nav informācijas, ka persona ir atstājusi Latviju, iesaistās robežsardzes pārstāvji.
Savukārt Valsts robežsardzes pārstāvis Belijs stāstīja, kad robežsargi saņem no PMLP informāciju par atļaujas anulēšanu un sākotnēji caur dažādām sistēmām cenšas noskaidrot, vai konkrētais ārzemnieks ir izbraucis no valsts.
Šogad Valsts robežsardze no PMLP saņēmusi informāciju par kopumā 3700 anulētajām uzturēšanās atļaujām, no kurām 80% ir Rīgas atbildības teritorijā.
Tāpat Belijs uzsvēra, kamēr nebūs vienota Eiropas Savienības (ES) ieceļošanas un izceļošanas sistēma, tikmēr nevarēs pārliecināties, ka ārzemnieki, kuriem ir pārtrauktas darba attiecības un anulēta uzturēšanās atļauja, tiešām ES ir pametuši.
Viņš arī stāstīja, ka šobrīd šādas sistēmas izveide ir procesā, un pauda cerību, ka oktobrī sistēma sāks darbu.
