– Ir dzirdēts viedoklis, ka jums kā politiķim ar lielu pieredzi izpildvarā piemērotāks būtu premjera amats. Tajā jūs varētu panākt praktiskas lietas, piemēram, divus procentus no IKP aizsardzības budžetam. 21
– Jebkurā vietā var panākt praktiskas lietas, arī Valsts prezidenta amatā. Jo īpaši tādēļ, ka prezidents Latvijā ir armijas augstākais vadonis. Drošības jautājumi Latvijā tuvākajos gados viennozīmīgi būs darba kārtības jautājums numur viens. Vēl jo vairāk tādēļ, ka atsākušās debates par nākamā gada budžeta konsolidāciju simts miljonu eiro apmērā. Gan aizsardzības ministram, gan prezidentam būs ļoti būtiska loma, lai aizsardzības budžetu un citus drošības jautājumus šie samazinājumi neskartu. Lai mēs turpinātu iesāktos darbus mūsu bruņoto spēku attīstīšanā un nostiprināšanā, kas saistīti ar NATO klātbūtnes palielināšanu Baltijas reģionā. Mums jābūt uzticamiem alianses partneriem, jo mēs daudzus gadus nepildījām savu apņemšanos nodrošināt aizsardzības budžetu jūsu minēto 2% apmērā. Ja tagad no tā atteiksimies, tad sagrausim savu uzticamību partneru acīs un varam aizmirst par NATO klātbūtnes palielināšanu reģionā. Lai Latvija kļūtu par Baltijas valsts aizsardzības vājāko posmu? Nu nē – tikai pār manu līķi.
– Valsts prezidents var mēģināt ietekmēt lēmējvaru, bet ne vienmēr tas izdodas. Arī prezidents Bērziņš rosināja vairākas reformas gan par partijām, gan par valsts iekārtu, bet tās visas kaut kur iestrēga Saeimā.
– Tieši tādēļ prezidentam jābūt kā politiskās vides neitrālam smagsvaram starp sabiedrību, Saeimu un Ministru kabinetu. Lai viņš kā personība spētu komunicēt ar ikvienu no šiem trim spēkiem. Klasiskā veidā Satversmē viņam nav plašu pilnvaru ietekmēt Saeimu vai valdību, bet viņam ir tiesības sasaukt valdības sēdes par konkrētiem jautājumiem, nosakot konkrētu darba kārtību. Šīs iespējas Latvijā izmantotas retu reizi, bet dod iespēju runāt par konkrētiem jautājumiem – medicīnu, pensijām, izglītību, drošību un citiem. Svarīgi, lai prezidentam būtu spēja runāt ar partijām. Tas ļauj daudz ko atrisināt.
