Arhīva foto. Gājiena dalībnieki dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Arhīva foto. Gājiena dalībnieki dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Foto: LETA/Ieva Lūka

Vēsturnieks Guntis Zemītis: 16. marts ir grūti saprotams pārējai pasaulei 7

Autors – Guntis Zemītis, vēsturnieks, Biznesa augstskolas “Turība” profesors

“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
Lasīt citas ziņas

Šogad kārtējo reizi tika virzīta iniciatīva noteikt 16. martu kā latviešu nacionālo karavīru atceres dienu, taču valdība to neakceptēja. Šāda ideja tiek virzīta gandrīz ik gadu, un katru reizi tā nesaņem pietiekamu atbalstu, tāpēc rodas jautājums – kāpēc vieni tik ļoti cenšas panākt, lai 16. marts iegūst oficiālas atceres dienas statusu, bet citi – iestājas pret šo ideju. 16. marts ir diena, kas grūti saprotama pārējai pasaulei.

Tā vietā, lai ietu ielās, mums lēni un pacietīgi jāskaidro Baltijas valstu vēsture un notikumi, un tā ir vēsturnieku misija.
CITI ŠOBRĪD LASA

Patiesā vēsture ir citādāka

Runājot par 16. martu, ir saprotama gan tā sabiedrības daļa un to pārstāvošie politiķi, kuri vēlas, lai šī diena tiktu atzīta par oficiālu atceres dienu, gan arī valdības lēmums to nedarīt, kas ir skaidrojams ar vēlmi ieturēt politiski korektu pozīciju. Jāapzinās, ka tie, kuri iebilst pret 16. martu kā oficiālu piemiņas dienu (šeit gan es nerunāju par Kremļa interešu aizstāvjiem), vēl mūsu valstij tikai labu, uzskatot, ka šādas idejas akceptēšanu pārējā pasaule varētu arī nesaprast.

Vēsturnieks Guntis Zemītis.
Publicitātes foto.

Šī diena nav vienkārša, tāpēc ļoti rūpīgi jāpārdomā, kā ir labāk – iestāties cīņas pozā vai runāt tādā valodā, kādu sapratīs arī citur pasaulē? Par 16. martu un leģionu nav viegli runāt, arī man, jo arī mani tas skar personiski. Mans tēvs nebija leģionā, bet tur bija vairāki ļoti tuvi cilvēki. Tēva brālis vēl būdams jauns puika tika mobilizēts darba dienestā. Tomēr uz kuģa, lai brauktu uz Vāciju, neuzkāpa un aizbēga. Palika bez dokumentiem. Pēc tam piedzīvoja visu to pašu, ko leģionāri, arī filtrēšanas nometni Karēlijā. Tik tikko izdzīvoja. Tā vai citādi leģiona tēma skar teju ikvienu latviešu ģimeni.

Nevar katru, kurš nēsāja vācu uniformu, pat ar SS zīmotnēm, uzskatīt par nacistu.

Latviešus nacionālsociālistiskajā partijā neuzņēma. Leģions tika veidots, pārkāpjot starptautiskās tiesības – tajā mobilizēja un vārds brīvprātīgais lielākoties bija tikai aizsegs. Jā, bija arī brīvprātīgie – daži bija izmisuši, ka 1940. gadā Latvija tika okupēta bez pretošanās, daži vēlējās atriebties par aizvestajiem vai nogalinātajiem tuviniekiem, bet tie neveidoja vairākumu. Ja būtu tik vienkārši, tad kā izskaidrot, ka pēc kara daudzi bijušie leģionāri devās mežos, lai gaidītu angļus kā atbrīvotājus? Nacistu atbalstītāji to nedarītu.

Ļaunums bija gan nacisms, gan komunisms

Citur pasaulē nav viegli izprast mūsu attieksmi pret leģionāriem, īpaši tādās valstīs kā Lielbritānija, kura vienu brīdi vienatnē cīnījās pret nacistisko Vāciju, grūti to saprast Francijā, Nīderlandē, Dānijā un Norvēģijā – valstīs, kuras pārdzīvoja nacistisko okupāciju. Viņiem šķiet nepieņemami, ka jāgodina tie, kuri cīnījās pretējā pusē un attālināja viņu atbrīvošanas dienu. Austrumeiropas un Somijas, bet īpaši Baltijas valstu vēsture, ir atšķirīga, un lielā mērā tieši no vēsturniekiem ir atkarīgs, kā mēs izstāstīsim savu pagātnes stāstu. Tas jādara godīgi, bez izskaistinājumiem.

Vēl ir jāiegulda liels darbs, lai pasaule saprastu, ka ļaunums bija gan nacisms, gan komunisms, un nav iespējams izmērīt, kurš bija ļaunāks. Viens ļaunums nevar būt labāks par otru, lai gan tāds uzskats joprojām pastāv. Mēs – latvieši – to zinām, kā neviens cits. Jautājums vienīgi, vai šādi piemiņas pasākumi kā 16. marts ir pareizākais veids, kā par to stāstīt pasaulei. Pasaule maz zina par to, kas notika Baltijas valstīs.

Lielajā kara stāstā Baltijas valstu okupācija 1940. gadā šķiet sīka un maznozīmīga.

Jāsaprot arī, ka Krievija joprojām aktīvi kropļo vēstures izpratni un šīs valsts spēcīgā propaganda sasniedz daudzas ausis.

Zaldāts cīnās, lai paliktu dzīvs

Man nepatīk, ja šis datums tiek izmantots politiķu spēlēs, tajā pašā laikā brīvā valstī katram ir tiesības pieminēt savus tuviniekus un tautas traģēdiju. Kad 90. gados vēl bija dzīvi daudzi bijušie leģionāri, šādi pasākumi bija saprotami, tagad šī diena sāk ieiet nepareizās sliedēs – to sāk izmantot cilvēki, kuru nodomi ne vienmēr ir godīgi. Tolaik tas bija skaidrs – turpat piecdesmit gadus bijušajiem leģionāriem nebija tiesību pateikt, ko viņi domāja patiesībā – viņiem bija jādzīvo ar uzspiestu nacistu zīmogu. Tad nāca Atmoda un viņi beidzot varēja runāt.

Jautājums bija un joprojām ir par to, ko šie cilvēki, kuri devās pie pieminekļa, gribēja pateikt? Vai viņi vēlējas teikt: “Nacisma lieta nemaz tik slikta nebija, bija vērts par to karot!”? Nē, šie cilvēki vēlējas teikt: “Mēs nekarojām par nacistiem, tikai baidījāmies, ka atgriezīsies tie, kuri jau reiz okupēja mūsu zemi!”. Bet visvairāk taisnības, manuprāt, ir kādam sirmam kungam, bijušajam leģionāram Ādolfam Avenam, kurš uz jautājumu: “Par ko jūs cīnījāties?”, atbildēja: “Zaldāts cīnās, lai paliktu dzīvs!”.

Lielākā daļa šo cilvēku tikai vēlējās palikt dzīvi starp diviem dzirnakmeņiem, kas samala viņu dzīves.
SAISTĪTIE RAKSTI

Nenoliedzami, mums ir nepieciešama diena, kad pieminēt latviešu karavīrus, bet jāatceras, ka mums ir daudz nozīmīgu datumu, piemēram, 22. jūnijs – Cēsu kauju atceres diena, kas varētu kļūt ar par dienu, kad pieminām ikvienu karavīru, ir 11. novembris – Lāčplēša diena, kad atceramies uzvaru pār Bermonta karaspēku.

16. martu aktualizē ne tikai politiķi, bet arī pompozā 9. maija, dienas, kas Latvijai atnesa atkārtotu okupāciju, svinēšana. Jāatceras, ka visa pārējā pasaule Otrā pasaules kara beigas atzīmē 8. maijā, turklāt ne ar pompozām un skaļām svinībām, bet ar cieņpilnu piemiņu. Līdzīgi būtu jāizturas arī pret 16.martu.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
“Mariupolē tagad valdīs čečeni,” Rajevs skaidro, kas Ukrainā mainījies brīvdienās
VIDEO. “Sieva mani ieslēdza dzīvoklī, sita, izpostīja manu dzīvi!” Vardarbībā apsūdzētais reperis Strūbergs pēc gada vairs neklusē un izstāsta savu patiesību
Lasīt citas ziņas
Pārtikas cenas turpina pieaug – vai iedzīvotājiem un valstij jāveido pārtikas rezerves?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Ja nebūtu NA prasība, premjeram būtu bijis pārāk riskanti pieprasīt manu demisiju,” uzskata Golubeva
“Es esmu pret vardarbību un toksiskām attiecībām!” “Māmiņu klubs” vadītāja Beitika aicina vardarbībā apsūdzēto reperi Strūbergu uz atklātu interviju televīzijā
“Ja nebūtu NA prasība, premjeram būtu bijis pārāk riskanti pieprasīt manu demisiju,” uzskata Golubeva
10:45
“Es esmu pret vardarbību un toksiskām attiecībām!” “Māmiņu klubs” vadītāja Beitika aicina vardarbībā apsūdzēto reperi Strūbergu uz atklātu interviju televīzijā
10:37
Pārtikas cenas turpina pieaug – vai iedzīvotājiem un valstij jāveido pārtikas rezerves?
10:18
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
“Kod kurā pirkstā gribi, visur būs kāds skandāls!” Kādēļ ģenerālis izvēlēts politiskam amatam
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
APTAUJA. Vai Kariņam ar ministriem būtu jādodas uz Latgali?
Tagad dzīvojam bez Krievijas elektrības. Vai atkal jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
“Mariupolē tagad valdīs čečeni,” Rajevs skaidro, kas Ukrainā mainījies brīvdienās
Šīs vasaras uzņemšana augstskolās būs pēdējā, kura noritēs “pa vecam”
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
Pie Rīgas Centrālās stacijas apstājusies 18., 23. un 11.trolejbusu kustība
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
Tiesa Ukrainā piespriež prokrieviskam aģitatoram iemācīties dziesmu par Banderu un dzejoli “Mīlēt Ukrainu”
Latkovskis: Uzvaras parka piemineklis tiks nojaukts līdz 18. novembrim
IDB rosina apsūdzēt Zemgales policistu par satiksmes negadījuma izraisīšanu dzērumā un avārijas vietas atstāšanu
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
Auziņš: Pabalstos es saņēmu vairāk nekā es samaksāju par elektrības rēķinu
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
“Līdz 2023. gadam viņš būs prom.” Bijušais MI6 vadītājs prognozē, ka Putins līdz gada beigām tiks nosūtīts uz sanatoriju
VIDEO. “Sieva mani ieslēdza dzīvoklī, sita, izpostīja manu dzīvi!” Vardarbībā apsūdzētais reperis Strūbergs pēc gada vairs neklusē un izstāsta savu patiesību
VIDEO. Brīnišķīgs mirklis – tiešraidē balto stārķu ligzdā izšķiļas pirmie mazuļi
Gailis: Krievija pēdējos gadus uzvedas kā āksti
Vai pastāv iespēja, ka Covid-19 viļņa rudenī nemaz nebūs? Epidemiologs Trojanskis atklāj, kādiem scenārijiem jāgatavojas
“Man ir izaicinājums šai melei!”: Īlons Masks izdomājis radošu veidu, kā atmaskot sievieti, kas viņu apsūdz seksuālā vardarbībā
Šonedēļ augļus nesīs labi saplānota, tālredzīga rīcība! Horoskopi no 23. līdz 29. maijam