Vietējais ziemas ķiploks – labākais. Ciemos pie audzētājiem Dobeles “Valteros” 0
Interesējos par ziemas ķiploku audzēšanu. Varbūt iespējams uzzināt kāda audzētāja pieredzi? LIGITA TUKUMA NOVADĀ
Ziemas ķiploki ir riskanta, prasīga kultūra, kas ne katrā vietā labi aug. Tiem vajadzīga auglīga augsne. Smagā mālā, kā arī nabadzīgā smilšainā zemē ķiploki attīstās lēni un slikti nobriest. Svarīgi arī izvēlēties piemērotu šķirni, stādīšanas un novākšanas laiku.
Labāk pārdot jau rudenī
Dobeles pagasta SIA “Valteri I. R.” ķiploki padodas lieliski. Tur tos audzē 0,3 ha platībā. Uzņēmums pašlaik ir pārejas posmā uz bioloģisko saimniekošanu. Kopumā ķiploku audzētāji Inga Larina un Andrejs Kļavzers apsaimnieko 4,8 ha un tuvākajā laikā plāno audzēšanas apjomus palielināt, stādot vēl vasaras ķiplokus.
Inga ir Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” Apsaimniekošanas nodaļas speciāliste, absolvējusi Maskavas Timirjazeva vārdā nosauktās Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Bet maskavietis Andrejs, kuram ir fiziķa izglītība, lūko iespēju nopietni nodarboties ar lauksaimniecību Latvijā. Ķiploku audzēšana ģimenei ir galvenais ienākumu avots.
– Bioloģiski audzētiem ķiplokiem vairumtirdzniecībā ir samērā augsta cena – 3 eiro, bet tirgū pat 4,50 eiro kilogramā. Maksā vairākas reizes dārgāk par kartupeļiem vai galda bietēm. Par pašmāju ķiploku pieprasījumu sūdzēties nevar. Tiklīdz varēsim saražot lielākus apjomus, mēģināsim iespraukties “Rimi” lielveikalu ķēdē, – spriež “Valteri I. R.” īpašniece. – Lai audzētu vairāk un uzglabātu visu ziemu, vajag rūpniecisku ražošanu, kas nozīmē lielu starta kapitālu, bet mums šādu līdzekļu pagaidām nav. Tāpēc glabātavu nebūvēsim. Ražu iztirgosim, tiklīdz būs novākta un sagatavota pārdošanai. Ķiploku audzēšana ir roku darbs. Mehanizējot ražošanu, tā vairs nav tik darbietilpīga, taču pirkt tehniku stādīšanai un novākšanai neatmaksājas. Mēs to nomājam no kaimiņu zemnieku saimniecībām.
