Japānā ballītes vilcienos, Meksikā mirušo dvēseļu parāde un altāri kapos: kā dažādās vietās svin Halovīnu 73
31. oktobrī teju visā pasaulē svin Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Halovīnu. Visbiežāk šie svētki asociējas ar ķirbju grebšanu, rotājumiem un spokainiem stāstiem, taču dažādās valstīs notikumu godina atšķirīgi.
Izrādās, ka Halovīns ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē. Līdz mūsu ēras septītajam gadsimtam, Visu svēto diena bija 13. maijā. Tomēr hronikas vēsta, ka mūsu ēras astotajā gadsimtā Pāvests Bonifācijs aicinājis mainīt svinību datumu, lai tas sakristu ar laiku, kad ķelti rīko maģiskos rituālus.
Mūsdienās godina gan Visu svēto dienas priekšvakaru 31. oktobrī, gan arī Visu svēto dienu 1. novembrī. Svētku izcelsme un vēsture ir bagāta, jo Halovīns veidojies no dažādām kultūrām un paražām.
Tādās valstīs kā Īrija, Kanāda un ASV tradīcijas ietver kostīmu ballītes, trikus, izjokošanas un spēles, bet Meksikā un citās Latīņamerikas valstīs, kā arī Austrālijā šajā dienā piemin mirušos tuviniekus un senčus, piekopojot rituālus un dažādas ceremonijas.
Tādēļ pirms svētkiem kanāls “National Geographic” sniedz ieskatu, kā dažādās valstīs pasaulē svin slaveno Halovīnu.
