“airBaltic” vajag arvien vairāk naudas: valdība sasauc ārkārtas sēdi 0
“airBaltic” finanšu stabilizācijas jautājums ceturtdien lika valdībai sasaukt ārkārtas sēdi, kurā ministri uzklausīja jaunāko informāciju par aviokompānijas plāniem.
Valdība patlaban nav lēmusi par iespējamu valsts līdzdalību “airBaltic” starpfinansējuma piesaistē, ceturtdien pēc ārkārtas valdības sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
“Pašlaik jautājums par iespējamu valsts ieguldīšanu nav dienaskārtībā. Protams, ka, ja tāds būs, tas būs atsevišķs Ministru kabineta lēmums,” viņš piebilda.
Viņš uzsvēra, ka ceturtdien valdība pieņēma zināšanai “airBaltic” finanšu stabilizācijas procesa attīstību. “Šis process ir saistīts ar savstarpējiem jautājumiem, tādēļ mērķis bija uzklausīt šo attīstību,” sacīja Kozlovskis.
Viņš teica, ka, visticamāk, tuvākajā laikā būs vairākas šādas Ministru kabineta sēdes, jo ministri ir ieinteresēti sekot līdzi situācijas attīstībai un procesam.
Komentējot, kādēļ ceturtdien tika sasaukta ārkārtas sēde, Kozlovskis teica, ka otrdien valdība nepaspēja izrunāt atsevišķus jautājumus, kas bija arī jāprecizē. “Konsultanti kopā ar aviokompāniju šo informāciju sagatavoja un šodien informēja valdību,” teica ministrs.
Kozlovskis skaidroja, ka patlaban vēl nav jāpieņem lēmumi par iespējamu valsts līdzdalību, jo viss notiek secīgi atbilstoši plānam. “Katram solim ir savs laiks, kad tas notiks, to publiski sabiedrība varēs uzzināt,” sacīja Kozlovskis.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs žurnālistiem sacīja, ka starpfinansējuma summa no sākotnēji biznesa plānā pieminētajiem 225 miljoniem eiro palielinājusies līdz 257 miljoniem eiro “objektīvu iemeslu dēļ”, tomēr sīkāk šos iemeslus viņš nekomentēja.
Atbildot uz jautājumu, vai aviokompānija piektdienas obligacionāru sēdē sagaida pozitīvu obligacionāru lēmumu, lai varētu virzīties tālāk ar starpfinansējuma piesaisti, Martinovs norādīja, ka ir “kaut kādi pieņēmumi, notikušas diskusijas un sarunas”, lai dotu pamatotu cerību, ka tas varētu notikt.
LETA jau ziņoja, ka Saeimā 25. augustā pieņemtais “airBaltic” finanšu stabilizācijas pasākumu likums paredzēja valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem.
“airBaltic” kopumā ir vienojusies ar atsevišķiem esošajiem obligacionāriem un trešo pušu finansējuma nodrošinātājiem par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro.
Plānotā finansējuma saņemšanai vēl nepieciešams “airBaltic” obligacionāru un akcionāru apstiprinājums. Obligāciju turētāju sapulce, kurā paredzēts skatīt attiecīgo priekšlikumu, ir sasaukta piektdien.
Darījumā paredzēts emitēt jaunas, augstākas prioritātes obligācijas (“super senior bonds”) līdz aptuveni 257 miljonu eiro apmērā, ko nodrošinātu investori – Londonā bāzēta investīciju pārvaldības kompānija “Polus Capital Management” un Izraēlā reģistrēta investīciju sabiedrība “Klirmark Capital 4”.
Vienlaikus esošajiem obligāciju turētājiem, tostarp Latvijas valstij, ir iespēja proporcionāli piedalīties jaunajā emisijā.
Martinovs aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka investori ir gatavi nodrošināt starpfinansējumu līdz 257 miljoniem eiro, bet iespēja piedalīties būs arī visiem esošajiem obligacionāriem proporcionāli piederošajam obligāciju apmēram. “Tā nav obligāta prasība, bet iespēja, ko var darīt obligāciju turētāji. Tas attiecas arī uz Latvijas valsti,” uzsvēra Martinovs.
Lidsabiedrībā skaidro, ka pēc nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanas un pārējo nosacījumu izpildes paredzēts, ka 180 miljoni eiro būs pieejami neilgi pēc obligacionāru piekrišanas saņemšanas, savukārt vēl 77 miljoni eiro kļūs pieejami pēc papildu nosacījumu izpildes.
Starpfinansējumu paredzēts piesaistīt, emitējot jaunas obligācijas, kuru dzēšanas termiņš būtu 2027. gada 26. februāris. Procentu likme noteikta 25% gadā.
Tāpat ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas sākotnēji likviditātes uzlabošanai paredzēja piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija vairāk nekā 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.
Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
