Zeķē krāto naudu virs 750 eiro varēs iemaksāt bez atskaitīšanās – Finanšu ministrija atkāpjas no ieceres, kas daudzus sadusmoja 0
Finanšu ministrija (FM) ir atsaukusi plānoto ieceri ieviest sliekšņa deklarācijas par skaidras naudas iemaksas darījumiem no 750 eiro, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.
FM skaidro, ka noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu saņēmuši būtiskus iebildumus publiskās apspriešanas laikā, līdz ar to minētais Ministru kabineta noteikumu projekts ir zaudējis aktualitāti.
Pērn vasarā pret plānotajiem grozījumiem iebilda gan valdošajā koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), gan arī opozīcijas partijas. Tostarp pērn 19. augustā Esplanādē notika konservatīvās domas konferences “Demos” rīkotāju organizēta sapulce “Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību”, kurā piedalījās daudzi ZZS un opozīcijas politiķi.
Iepriekš FM informēja, ka plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus.
FM skaidroja, ka, nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.
Attiecīgi tika plānoti grozījumi regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota Valsts ieņēmumu dienestam (VID). FM skaidroja, ka tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apmērs vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu.
Finanšu iestādēm būtu jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantotu kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.
Iemaksas robeža 750 eiro bija noteikta, ņemot vērā faktu, ka riski skaidras naudas ievietošanai finanšu sistēmā ir nozīmīgāki, iepriekš norādīja FM. Tādējādi arī skaidras naudas iemaksas darījuma robeža bija plānota zemāka ar mērķi efektīvāk identificēt nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus, tas ir, ja persona iemaksā kontā naudas līdzekļus, kas pārsniedz darba devēja vai pašnodarbinātā deklarētos ienākumus VID.
Savukārt skaidras naudas izmaksu darījumu apmērs 1500 eiro apmērā bija plānots augstāks, ņemot vērā, ka finanšu sistēmai jau ir zināma naudas līdzekļu izcelsme, un tādējādi šeit ir varbūtēji zemāki riski naudas izcelsmei, skaidroja FM. Attiecīgi par skaidras naudas izmaksām lielākā uzmanība tiktu pievērsta mazo uzņēmumu un to valdes locekļu kontiem, lai kopsakarā ar risku analīzi un uzņēmuma atrašanos ārpus A reitinga tiktu novērtēta iespējamo līdzekļu ieguve “aplokšņu” algu maksāšanas riskiem.
Bija plānots, ka kredītiestādes datus iesniegs Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), kas tos elektroniski pārsūtīs VID, kas šos saņemtos datus izmantos nodokļu nomaksas uzraudzības vajadzībām un risku izvērtēšanai, analīzē, sasaistot tos ar citiem iespējamiem riska indikatoriem.
FM norādīja, ka šādas plānotās izmaiņas izriet no valdības pieņemtā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna un kopējiem centieniem padarīt skaidras naudas apriti caurspīdīgāku, lai mazinātu tā dēvēto “aplokšņu” algu izmaksas un ieņēmumu slēpšanu.
Pēc Latvijas Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu robežu no 750 eiro, viena mēneša laikā FID un VID iegūtu informāciju par aptuveni 28 000 fiziskām personām, kuras iemaksājušas apmēram 43 miljonus eiro, un aptuveni 18 000 juridiskajām personām, kas kontos iemaksājušas apmēram 83 miljonus eiro.
Tāpat, pēc kredītiestāžu aplēsēm, viena mēneša laikā skaidras naudas izmaksas virs 1500 eiro veic aptuveni 3800 privātpersonu, kopumā izņemot ap 23 miljoniem eiro, un ap 540 uzņēmumu, kas izņem ap 60 miljoniem eiro.
FM iepriekš uzsvēra, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem šis regulējums neradīs jaunus papildu pienākumus vai ierobežojumus, jo arī turpmāk personai būs tiesības brīvi rīkoties ar saviem skaidras naudas līdzekļiem.
Tāpat regulējums neradīs nekādas sekas iedzīvotājiem, kuri saņem un deklarē legālus ienākumus.
Informāciju VID saņemtu no kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm, nevis no to klientiem. Klientam nebūtu automātiski jāsniedz paskaidrojums VID par katru tā veikto iemaksas vai izmaksas darījumu. Tāpat FM iepriekš norādīja, ka nav plānota personu plaša individuāla kontrole, jo datu apmaiņa kalpos par vienu no elementiem mērķtiecīgai risku izvērtēšanai, lai konstatētu ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Praksē tas nozīmētu, ka tie, kuri saimniecisko darbību organizē caurspīdīgi un godprātīgi vai gūst ienākumus, par kuriem VID jau ir informēts, nesaskarsies ar papildu administratīvu slogu vai pienākumu iesniegt skaidrojumus, skaidroja FM.
Minētais izriet no apsvēruma, ka VID saņemto informāciju izvērtēs kopsakarībā ar citu tā rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju. FM norādīja, ka tādējādi padziļināti tiktu izvērtētas tikai tās situācijas, kad, salīdzinot ar VID rīcībā esošo informāciju, piemēram, deklarētajiem ienākumiem vai uzņēmuma apgrozījumu, rastos aizdomas par būtiskiem nodokļu nenomaksas riskiem.
Šādos gadījumos varētu tikt lūgts skaidrot konkrētas nesakritības vai labprātīgi deklarēt līdz šim nedeklarētus ienākumus. Ja nodokļu maksātājs pamatojumu nesniegtu, VID būtu tiesības sākt nodokļu administrācijas pārbaudi.
Bija plānots, ka Latvija ar šīm izmaiņām pievienotos starptautiskajai tendencei arvien vairāk apmainīties ar finanšu informāciju, kurai ir izšķiroša nozīme cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, skaidroja FM.
Līdzīgs regulējums ar zemu skaidras naudas deklarēšanu ir spēkā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, kur uzraudzības iestādes pastiprināti pievērš uzmanību darījumiem, kas potenciāli var norādīt uz nedeklarētiem ienākumiem vai nelegālu līdzekļu izcelsmi.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šodien žurnālistiem uzsvēra, ka valsts nav atteikusies no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, tomēr par to, kādēļ FM šādu lēmumu pieņēmusi, labāku komentāru varēšot sniegt finanšu ministrs.
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis atzina, ka par šādu FM lēmumu ir izlasījis tikai ziņās un nav sīkāk iepazinies ar pamatojumu. Vienlaikus viņš norādīja, ka FM, iespējams, sāk skatīties uz ēnu ekonomikas apkarošanu pēc būtības, nevis tikai kā uz dekoratīvu normatīvismu. Rokpelnis min, ka FM sāks skatīties, kas ir tās iniciatīvas, kuras patiešām apkaros ēnu ekonomiku, bet kuras tikai skaisti izskatās uz papīra.
Jau ziņots, ka FM saskaņošanai 2025. gada vasarā iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu paredzēja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.
Grozījumi paredzēja, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būtu jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.
