“Zemes cenas pieaug.” “Altum” vadītājs Bērziņš intervijā arī atklāj, ka koronavīruss nav mazinājis interesi par zemi 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saruna ar valsts akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.
Pirms pieciem gadiem 1. jūlijā “Altum” paspārnē izveidoja Latvijas Zemes fondu, kura uzdevums bija sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saimniecisku izmantošanu, ierobežojot spekulācijas ar to. Vai, atskatoties uz aizvadītajiem pieciem fonda darbības gadiem, tas izdevies?
R. Bērziņš: Varu droši teikt, ka fonda izveidošana un darbība ir attaisnojusi sevi ar uzviju. Pašlaik mūsu rīcībā ir finanšu portfelis 50 miljonu eiro vērtībā.
Aizvadītajos piecos gados fonds bijis uzticams un drošs partneris ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kuram kaut kādu iemeslu dēļ zemes īpašums nebija vajadzīgs un kurš meklēja nevis spekulantu, bet godprātīgu pircēju, kuru pēc tam arī atradis valsts institūcijas “Altum” personā.
Atpērkot zemi, mēs nekad nesēdējām un arī šobrīd nesēžam tai virsū kā suns uz siena kaudzes. Mūsu uzdevums bija un joprojām ir – pēc iespējas ātrāk laist zemi apritē, iznomājot to tādam cilvēkam, kurš vēlas un spēj to apstrādāt.
Domāju, ka tas ir izdevies. Par to liecina fakts, ka no atpirktajiem īpašumiem vairāk nekā 95% ātri tiek iznomāti zemkopjiem, tostarp jaunajiem.
Iznomājot zemi lauksaimniekam, nomas līgumu noslēdzam vismaz uz pieciem gadiem, reģistrējot to vietējās pašvaldības zemes nomas līgumu reģistrā.
Pēc Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas stājās spēkā no 2017. gada 1. jūlijā un 24. oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātajiem noteikumiem par darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi fonds piedāvā lauksaimniekam, kuram steidzami nepieciešama nauda attīstībai un kurš dažādu iemeslu dēļ nevar to aizņemties komercbankās, nopirkt zemi, vienlaikus noslēdzot ar viņu nomas līgumu ar tiesībām pēc pieciem gadiem to atkal atgūt savā īpašumā.
Nomas maksas apmēru nosaka 5% gadā no pirkuma cenas, bet ne zemāku par vidējo nomas tirgus cenu citiem vietējā pagastā vai novadā iznomātajiem īpašumiem, nomas cenas aprēķinā iekļaujot nekustamā īpašuma nodokļa gada maksājuma apmēru, kā arī ar darījumu saistītos izdevumus.
Šiem tā dēvētās reversās nomas līgumiem ir liela atsaucība. Tas ir būtisks atbalsts cilvēkiem, kuri grib turpināt strādāt lauksaimniecībā.
Jūs pieminējāt 50 miljonu eiro finanšu portfeli. Izveidojot fondu, šķiet, iesākumam naudas fondam bija piecreiz mazāk. Kas veido šos 50 miljonus?
No pieminētajiem 50 miljoniem eiro aptuveni 18 miljonus eiro esam ieguldījuši ar reversās nomas darījumiem. Savukārt pārējos nu jau vairāk nekā 32 miljonus eiro – zemes iegādes darījumos.
“Altum” ir viens no nedaudziem valsts uzņēmumiem, kurš spēj emitēt obligācijas, tādējādi patstāvīgi piesaistot papildu finansējumu kapitāla tirgos. Mēs to darām jau kopš 2017. gada.
Visbiežāk emisijā piesaistīto naudu esam izmantojuši tieši Zemes fonda vajadzībām. Tas nozīmē, ka no valsts budžeta naudu nemaz neprasām, tā vietā izmantojam Baltijas valstu kapitāla tirgu.
Piedāvājot investoriem iegādāties obligācijas, iegūstam ļoti lielus finanšu resursus, kurus varam laist tālāk tautsaimniecības attīstībā.
Cik zemes īpašumu fonds aizvadītajos piecos gados atpircis?
Pavisam esam atpirkuši zemi 17 000 hektāru kopplatībā, tostarp aptuveni 6000 hektārus Zemgalē, 4000 hektārus Kurzemē, 3500 hektārus Vidzemē un Rīgas apkaimē, mazāks apjoms ir Latgalē – ap 1000 hektāriem.
Vai iedzīvotāji vispār zina par Zemes fondu un par to, ko tas piedāvā?
Par fonda darbību un iespējām stāstām iedzīvotājiem visos “Altum” rīkotajos publiskajos pasākumos. Tiesa, mūsu iespējas pastāvīgi reklamēt fonda darbību ir ierobežotas.
Tāpēc visos “Altum” rīkotajos pasākumos cenšamies runāt īsi, uzsvaru liekot uz padarīto. Vislabāk, ja to apstiprina tie ļaudis, kuri jau ir izmantojuši fonda piedāvātās iespējas.
Te piebildīšu, ka no “Altum” finanšu portfeļa vairāk nekā 600 miljonu eiro apmērā vairāk nekā puse tieši vai pakārtoti skar lauksaimniecības nozari. Nozarē strādājošie ir arī pietiekami disciplinēti un kārtīgi klienti, kuriem patiešām varam uzticēties.
Mēs jau naudu nedāvinām. Neatkarīgi no tā, vai tas ir aizdevums vai garantija, nauda līgumos noteiktajā laikā ir jāatdod.
Zemes fonds kopējā lauksaimniekiem paredzētajā “Altum” piedāvājumā aizņem salīdzinoši nelielu daļu, vienlaikus būtiski svarīgu.
Pašlaik iedzīvotāji biežāk meklē Latvijas Zemes fondu vai otrādi – fonds atrod tos, kuriem zeme nav vajadzīga?
Šķiet, ka arvien biežāk iedzīvotāji meklē un atrod fondu, piedāvājot tam atpirkt zemi, kuru paši nespēj vai negrib izmantot. Pārdevējus nosacīti varam iedalīt divās grupās.
Pirmajā grupā ir tādi ļaudis, kuri zemi savulaik likumīgi atguvuši vai mantojuši un kuriem pašiem tā nav nepieciešama.
Otrajā ir lauksaimnieki, kuriem kādu iemeslu dēļ jauns finansējums komercbankā nav pieejams un viņi pārdod zemes īpašumu, lai iegūtu naudu tālākai attīstībai.
Jāpiebilst, ka lielākā daļa uzreiz noslēdz reversās nomas līgumus ar izpirkuma tiesībām.
Vai šogad koronavīrusa izplatība nav mazinājusi zemes pieprasījumu?
Novērojumi liecina par pretējo, interesi par zemi koronavīruss nav mazinājis. Šogad potenciālo nomnieku skaits, tostarp no vidējām un lielajām zemnieku saimniecībām, pat ir pieaudzis.
Vai fonds atpērk visu, ko kāds īpašnieks grib pārdot?
Nē, visu nepērkam. Ja pirktu visu, tad, protams, zemes kopplatība būtu krietni lielāka par pieminētajiem 17 000 hektāriem. Ikvienu piedāvājumu novērtējam, raugoties uz tā turpmākās izmantošanas iespējām.
Svarīga ir arī īpašumu platība. Piedāvājumā bieži vien ir pavisam nelieli zemes gabaliņi, pushektāru lieli vai vēl mazāki, tostarp ar apgrūtinājumiem.
Diemžēl tādiem nomnieku neatrast, tādiem esam spiesti atteikt.
Zemi pērkam nevis pirkšanas pēc, bet nolūkā to visdrīzākajā laikā likt lietā. Mūsu interese varētu būt par zemi, sākot no pieciem hektāriem un lielāku.
Ir arī gadījumi, kad esam pirkuši mazus īpašumus, ja redzam iespēju to pievienot kādam citam mūsu īpašumā esošam gabalam un tālāk tirgū piedāvāt jau apvienotu un lauksaimniecībā krietni vērtīgāku īpašumu.
Pērkat arī pavisam aizaugušu zemi vai tikai tādu, kuru uzreiz var apstrādāt?
Saprāta robežās pērkam arī tādu, ieguldot savus resursus tās sakopšanai, ar mērķi to atgriezt lauksaimniecībā.
Bet uzsveru – saprāta robežās, jo, pērkot šādu zemes īpašumu, mums jāzina, kāpēc to darām un kā šī zeme tiks izmantota turpmāk.
Likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un Ministru kabineta noteikumos par darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi zemes fondam ir noteiktas pirmpirkuma tiesības, ja tās neizmanto zemes kopīpašnieks vai vietējās pašvaldības nomas līgumu reģistrā reģistrētais nomnieks. Bet, piesakot pirmpirkuma tiesības, ir dzirdēts, ka pārdevējs un pircējs atsakās no darījuma tāpēc, ka neapmierina fonda piedāvātā cena. Vai tā notiek un cik bieži?
Jā, atgadās arī pa kādai darvas karotei medus mucā. Pircējs un pārdevējs pēdējā brīdī atsakās no darījuma, līdz ar to pirmās rokas tiesības fonds nevar izmantot.
Tomēr šādu gadījumu nav tik daudz. Jāņem vērā, ka tās cenas, kādas piedāvā fonds, nekad nepārsniedz vidējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenrāžus vietējā novadā vai pagastā.
Tāpēc pilnīgi pieļauju, ka kādam īpašniekam, kurš grib pārdot zemi, gribētos saņemt lielāku cenu. Un viņš meklē kādu, kas sola vairāk.
Cenu noteikšanā sadarbojamies ar nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumu “Latio” un “Arco Real Estate” vērtētājiem.
“Altum” ir valsts uzņēmums, kurš nekad neielaidīsies kādos spekulatīvos darījumos.
Kādi ir Latvijas Zemes fonda turpmākās darbības plāni?
Turpināsim iesākto. Pirms pieciem gadiem, kad pats sāku strādāt “Altum”, jāatzīst, es pat nevarēju iedomāties, ka tik īsā laikā fonds spēs strādāt tik sekmīgi.
Mūsu mērķis nav ietekmēt privāto zemes tirgu, nekad nejaucamies darījumos, kuros savā starpā jau vienojušies zemes pārdevējs un pircējs.
Mēs strādājam tajā tirgus nišā, kur ir nepilnības, kur bez fonda iesaistes lauksaimniecības zeme aizietu postā vai lauksaimniekam nebūtu iespēju turpināt attīstību.
Vai pašlaik, kad kopš zemes reformas sākuma pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi, vēl ir tik daudz zemes, kuras to īpašnieki gribētu pārdot?
Zemes tirgus sašaurinās, tam var piekrist. Pieprasījums pašlaik ir krietni lielāks nekā piedāvājums, līdz ar to zemes cenas pieaug.
Aizvadītajos gados fonds noslēdzis vairāk nekā 800 darījumu ar zemi, tostarp vairāk nekā 300 īpašumi iegādāti, noslēdzot reversās nomas līgumus.
Savukārt aptuveni 500 zemes īpašumi 10 300 hektāru kopplatībā nopirkti, ieguldot tajos pieminētos 32 miljonus eiro.
Salīdzinājumā ar kopējo zemes darījumu kopskaitu valstī procentuāli tas ir maz.
Bet uzsvēršu vēlreiz – fonda uzdevums un sūtība ir pavisam cita – atgriezt neizmantoto zemi lauksaimnieciskajā ražošanā un palīdzēt Latvijas lauksaimniekiem.
