Zemestrīču stiprums – ballēs vai magnitūdās? 0
Agrāk zemestrīču stiprumu mērīja ballēs, kāpēc tagad mēra magnitūdās? Kāda ir atšķirība? Gundega Reine Tukumā
Kā teikts Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā, magnitūda (no latīņu magnitudo – lielums) ir nosacīta mērvienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums uz platības vienību izdalās zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto tā saucamajā Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām, kaut gan uz Zemes 10 magnitūdu stipra zemestrīce nav bijusi, savukārt citur magnitūdu maksimums nav ierobežots).
Magnitūdas mēra ar seismogrāfu. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis teic: “ASV Ģeoloģijas dienesta mājaslapā atrodamas ziņas, ka pati spēcīgākā zemestrīce pasaulē ir reģistrēta 1960. gadā Čīlē, tās stiprums bija 9,5 magnitūdas.” Savukārt balles (no 0 līdz 12) izmanto, lai noteiktu zemestrīces intensitāti, un ar ballēm raksturo zemestrīces nodarīto postījumu lielumu. To nosaka, novērtējot postījumus un salīdzinot ar citās zemestrīcēs reģistrētajiem. Vēsturiski ir izveidotas vairākas zemestrīces intensitātes ballu skalas – Merkalli skala, ko izmanto ASV, MSK-64 skala, ko lietoja Padomju Savienībā un Austrumeiropas bloka valstīs, un Eiropas makroseismiskā skala, ko izmantojam tagad.
