Pēc Baltijas valstu Ūdenslīdēju mācību centra apskates no turpat esošās piestātnes ar Norvēģijas dāvāto “Storm” tipa krasta apsardzes patruļkuģi delegācija devās jūrā, lai no Karostas kanāla pa jūru pārkuģotu uz Tirdzniecības kanālu pilsētas centrā, kur izvietots Pretmīnu aprīkojuma remonta centrs. NBS komandieris, ministrs un Ministru prezidents kāda virsnieka pavadībā devās lejā kuģa rūmē padzert kafiju. Taču nonāca galā bez Ministru prezidenta, kurš esot izteicis vēlmi palikt uz kuģa tiltiņa. Izejot jūrā, jau labu brīdi kuģi spēcīgi šūpoja, jo atklātajā jūrā bija iespaidīgi viļņi. Tad rūmē iedrāzās kuģa kapteinis, ārkārtīgā satraukumā ziņodams, ka par spīti aizliegumam E. Repše izgājis kuģa priekšgalā! Zinot “Storm” tipa kuģu uzbūvi, bija skaidrs, ka kuģa priekšgalā nav pilnīgi nekā, pie kā turēties, un pamatīgajās svārstībās premjeru no kuģa priekšgala var viegli ieskalot jūrā. Pametuši kūpošās kafijas tases, ministrs ar NBS komandieri metās uz kuģa tiltiņa pusi. Tā vai citādi, bet E. Repše kuģa priekšgalu bija laimīgi pametis! Tiesa, bez Gaisa spēku dāvātās cepures, kuru vējš bija ierāvis jūrā. Atvieglots par tik nebūtisku skādi, ministrs neuzkrītoši palūdza, vai uz kuģa nav kāda Jūras spēku cepure. Izrādās, ka bija. Pietauvojoties Tirdzniecības kanālā, Ministru prezidents varēja pa trapu nokāpt ar Gaisa spēku kombinezonu mugurā un Jūras spēku cepuri galvā. 12

Šāda veida pret Latvijas un Ziemeļatlantijas savienības interesēm vērsts izlēciens bija nepatīkams pārsteigums. Pašā NATO Prāgas samita priekšvakarā paplašināšanās skeptiķiem tika dots arguments apšaubīt Latvijas drošības institūciju gatavību ierobežot pretvalstiski orientētas organizācijas vai to atbalstītājus. [..] Par to, ka nacionālboļševikiem simpatizējošās Aļinas mēģinājums ar neļķēm iepļaukāt Velsas princi Čārlzu salīdzinoši kuriozā veidā atstāj iespaidu uz lemšanas pozīcijās esošu cilvēku domāšanu, nācās pārliecināties Latvijas kadetam Rihardam Šķeltiņam, kurš studēja Sand-hērstas Karaliskajā militārajā akadēmijā Lielbritānijā. Pēc studiju pabeigšanas Lielbritānijā jaunais leitnants R. Šķeltiņš, Latvijas Radio stāstot par studiju laiku, atcerējās: “Vienreiz bija tāda specifiska lieta, kad daugavpiliete mēģināja iepļaukāt princi Čārlzu ar puķēm. Tad uzreiz pirmajā dienā par to jau zināja visa akadēmijas vadība, un, tā kā es biju no Latvijas, par to, ka mana tautiete tā varēja izdarīties, man nācās izciest dažus sodus. Piemēram, viens no tādiem bija katru stundu divas nedēļas vajadzēja iet pie vada komandiera un pildīt vingrinājumus balstā guļus 25 reizes. Tad arī bija skraidīšana ar ekipējumu, lēkāšana tāda, ceļus pie krūtīm, atraujot pēdas no zemes, kā arī, ja vajadzēja kādu brīvprātīgo – tas, protams, biju es. Īpaši liels naids – kā personisks nebija, bet nu nedrīkst tā tomēr iepļaukāt karaliskās ģimenes…”

Vēlāk pēc nedaudziem lidojuma vingrinājumiem delegācija laimīgi nosēdās Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centrā (MSMC). Ministru prezidents pēc improvizētas parādes pieņemšanas ar neviltotu interesi iepazinās ar apskatei izliktajiem bruņojuma un ekipējuma priekšmetiem – sākot no sapieru lāpstiņām un beidzot ar lielgabalu. Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas (NMN) skolas telpās Ministru prezidents personīgi pārliecinājās par sprādzienbīstamu priekšmetu likvidēšanas robota manevrēšanas spējām. Tika izpētīti gluži vai visi ekspozīcijas mīnu uzskates līdzekļi. Dažus E. Repše vēlējās pārbaudīt darbībā tūlīt. Redzēdams, ka NMN apskates vadītājs, jauns leitnants, nobāl, ministrs tikko jaušami pavaicāja, kas par problēmu. Mums ir tikai divi šīs mīnas eksemplāri uzskatei, un tie abi nesprāgst – ātri izmeta leitnants. Izdevīgā brīdī ministrs pietuvojās E. Repšem un atgādināja, ka šī nav īstā diena eksponātu testēšanai dabā, ka tā ir nopietni jāsagatavo, ka par sprāgstošo bruņojuma līdzekļu jaudīgumu varētu pārliecināties kādu citu reizi, jau bez žurnālistu līdzdalības. Līdz ar to valdības vadītāja NBS apmeklējums bija beidzies.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Lasīt citas ziņas

Pēc dažām nedēļām kādas valdības sēdes starplaikā Ministru prezidents pastāstīja, ka viņš nesen bijis Ādažos, kur NBS sagatavojusi viņu interesējušā bruņojuma un ekipējuma paraugdemonstrējumus poligona apstākļos. Visvairāk premjeram patikusi konservkārbas lieluma prettanku mīna, kas tiekot piesieta pie koka un spējot pilnīgi saārdīt netālu novietoto vecas automašīnas vraku. Tagad arī ministrs zināja, cik interesantas mīnas ir NBS bruņojumā…

Latvijā nav daudz notikumu, kas gūst plašu rezonansi pasaulē. Par tādu ziņu 2001. gada novembrī kļuva Velsas prinča Čārlza viesošanās Rīgā. “Kāda nacionālboļševiku atbalstītāja ceturtdien pie Brīvības pieminekļa, kur vairāki simti cilvēku pulcējušies uz tikšanos ar Velsas princi Čārlzu, izspraucās cauri pūlim un ar sarkanu neļķi mēģināja iesist viņam pa seju. Savu rīcību aptuveni 20 līdz 25 gadus vecā Aļina pamatoja ar protestu pret Latvijas iestāšanos NATO un pret karu Afganistānā, britus nosaucot “par visas pasaules ienaidniekiem”,” ziņoja aģentūra BNS.

Šāda veida pret Latvijas un Ziemeļatlantijas savienības interesēm vērsts izlēciens bija nepatīkams pārsteigums. Pašā NATO Prāgas samita priekšvakarā paplašināšanās skeptiķiem tika dots arguments apšaubīt Latvijas drošības institūciju gatavību ierobežot pretvalstiski orientētas organizācijas vai to atbalstītājus. [..] Par to, ka nacionālboļševikiem simpatizējošās Aļinas mēģinājums ar neļķēm iepļaukāt Velsas princi Čārlzu salīdzinoši kuriozā veidā atstāj iespaidu uz lemšanas pozīcijās esošu cilvēku domāšanu, nācās pārliecināties Latvijas kadetam Rihardam Šķeltiņam, kurš studēja Sand-hērstas Karaliskajā militārajā akadēmijā Lielbritānijā. Pēc studiju pabeigšanas Lielbritānijā jaunais leitnants R. Šķeltiņš, Latvijas Radio stāstot par studiju laiku, atcerējās: “Vienreiz bija tāda specifiska lieta, kad daugavpiliete mēģināja iepļaukāt princi Čārlzu ar puķēm. Tad uzreiz pirmajā dienā par to jau zināja visa akadēmijas vadība, un, tā kā es biju no Latvijas, par to, ka mana tautiete tā varēja izdarīties, man nācās izciest dažus sodus. Piemēram, viens no tādiem bija katru stundu divas nedēļas vajadzēja iet pie vada komandiera un pildīt vingrinājumus balstā guļus 25 reizes. Tad arī bija skraidīšana ar ekipējumu, lēkāšana tāda, ceļus pie krūtīm, atraujot pēdas no zemes, kā arī, ja vajadzēja kādu brīvprātīgo – tas, protams, biju es. Īpaši liels naids – kā personisks nebija, bet nu nedrīkst tā tomēr iepļaukāt karaliskās ģimenes…”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.