Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. oktobris, 2013
Drukāt

12 ceļazīmes oktobrim – meklē dzintaru, baudi vakarus, ieklausies bioritmos

Foto - Viesturs Serdāns, Stock.Xching un no žurnāla 36,6C arhīvaFoto - Viesturs Serdāns, Stock.Xching un no žurnāla 36,6C arhīva

Zelts krīt no gaisa! Lapu zelts ir rudens skaistā dāvana – priecē acis un skurbina ar rūgtenu smaržu. Gājputni jau prom, palikuši tikai savējie. Rudens ir savējo kopābūšanas laiks, turamies kopā plecu pie pleca. Mierā un spēkā.

 

Rudens uzkrājuma svars

Rudenim ir vērtība – tā, kas nobriedusi, uzkrāta. Vienalga, vai tie ir graudi, kartupeļi vai āboli. Zināšanas, atziņas vai gadi. Vērtība, par kuru jāizlemj, ko ar to darīt tālāk. Tas ir šā brīža galvenais jautājums – kāds ir mans uzkrājums un ko ar to iesākšu.

Ar dzintaru pret vēju

Oktobrī jūra bieži izmet dzintarus. Sameklēsim zeltaino graudiņu. Ņemsim to saujā un ļausimies vējam. Kā liela bura plati izplestām rokām un kājām stāvēsim stabili pret vēju. Domās lūgsim, lai izpurina visu smago un nelāgo.

Atmini mīklu, veli!

Veļu laiks latviešiem ir visklusākais cēliens gadā, svētījams no Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Senāk senču garus aicināja uz mielastu, vēloties iemantot mirušo labvēlību un svētību. Klāja cienastu istabā, klētī, pirtī, pie lieliem akmeņiem vai ozola.

Vēl veļu laiks ir kā radīts rāmai mīklu minēšanai. Tā ir gluži kā apslēptās mantas atrašana. Šī nodarbe piešķir prātam spēku, viedumu un atjautību.

Uzraksti man vēstuli…
1223590_65778170

Vēstules rokrakstā uz papīra reti kurš vairs raksta. Taču to var veikt kā vērtīgu vingrinājumu. Paša veidotās burtu zīmes uzrunā ļoti intīmi, jo atspoguļo arī emocionālās svārstības un fizioloģiskās sajūtas.

Ar roku rakstīts teksts parāda, cik tīra ir dvēsele.

Turklāt šādi ķermeņa prāts atskaitās dvēseles prātam, jo visbiežāk rakstām par to, kas ar mums notiek un kā šajās norisēs jūtamies. Šādi iespējams precīzāk uztaustīt būtisko – gan iegūto un paliekošo, gan sēnalas, kas jāsijā laukā.

Baudīt tumšos vakarus

Dienas sāk rukt, aizvien ātrāk uzkrīt tumsa. Māc neliela grūtsirdība, ka gaišie vakari palikuši pagātnē. Tomēr tumsas laiks nav jāatvēl tikai gulēšanai. Varam domāt, sapņot, veltīt stundas jaukām sarunām. Mums ir dāvāti nesteidzīgi vakari vērtību apgūšanai, apzināšanai un tālāk došanai.

Pirksti un valdziņi

Lieliska nodarbe vakarējot – strādāt rokdarbus. Kaut ko veicot ar rokām, attīstāmies arī garīgi. Pirkstu smalkās muskulatūras vingrināšana stimulē smadzeņu aktivitāti. Īsti stabili dzīvē spējam justies vien tad, ja ķermenis, dvēsele un prāts ir vienlīdzīgo attiecībās.

Veltīt mirkli atpūtai

Strādājot vajadzētu atpūsties ik pēc katrām 90 minūtēm. Atsperi nedrīkst vilkt bezgalīgi, to uz brīdi jāatbrīvo, lai tā atkal varētu stiepties. Ja ieklausāmies sava ķermeņa valodā, tā visu pasaka, brīdina arī par nogurumu.

Tikai trīs stundas dienā

980734_18929264Rudenī jāceļas, kamēr laukā vēl netīkama tumsa. Vienam tas ir viegli, cits mostas saīdzis, nervozs, jūtas kā salauzts. To ietekmē gan tas, kurā miega fāzē – dziļajā vai seklajā – mostamies, gan diennakts un organisma individuālais bioloģiskais ritms.

Daļa bioritmu ir kopīgi visiem, piemēram, temperatūras, glikozes un hormonu līmeņa svārstības asinīs.

Apetītes un darbspēju maksimumlaiks diennakts ritumā ir diezgan individuāls. To der zināt. Tas iespējams, ja pavērojam sevi ilgstošākā laika posmā.

Atceramies, ka ikviens ar pilnīgu atdevi var strādāt tikai aptuveni trīsarpus stundas dienā, tāpēc savas maksimālās aktivitātes laikā jācenšas paveikt pēc iespējas vairāk un svarīgāko.

 

Zaļais grozs

Arī rudenī apgādājam sevi ar zaļo minimumu – salāti, garšaugi, loki, kāposti. Vērtīgs ir puravs. Ieliekam garo stublāju vāzē, tas sāk zaļot, tātad ņemas vitamīnos. Sīki sagriezts, puravs der gandrīz pie visiem ēdieniem.

Sāta sajūtu rada seleriju salāti, tie ir liesi un veselīgi. Rupji sarīvējam sakni un ābolu, piedrupinām valriekstus, sagrieztus pētersīļus. Aizdarām ar sulu no puscitrona un klāt vēl mazliet eļļu. Selerijas sakne palīdz šķelt taukus, pētersīļi – izvadīt lieko šķidrumu.

 

Domu ceļojums

Ir kāds labs paņēmiens, kas sniedz labsajūtu: apsēžamies vietā, kur neviens netraucē, un piedāvājam dvēselei atveldzēties – domās uzaicinām to ceļojumā. Iedomājamies, ka esam vietā, kur šovasar jutāmies labi. Rāmi elpo jūra vai uzvēdī rūgtens meža aromāts, acu priekšā slejas kalna virsotne vai ziedu pieraibināta pļava, slīd balti mākoņi…

Kad šajā sajūtā pabūts gana ilgi, ar vairākkārtēju dziļu ieelpu un strauju grūdienveida izelpu atgriežamies realitātē. Pasakām paldies par iespēju būt šajā laikā, šajā rudenī, šajos cilvēkos.

Pētnieki noskaidrojuši augu diētisko vērtību, salīdzinot daudzus rādītājus. Pirmajā 
vietā ir ķiploks, otrajā – sīpols, trešajā – visu veidu selerijas. Citroni ir tikai desmitie, bet apelsīni – divdesmitie!

Rīta rituāls spogulī

Katru pamošanos uztveram kā mazu piedzimšanu. Rīta stundās ļaujamies austošās dienas apcerei, izdzīvojam gaidāmos notikumus un darbus. Izjūtam šās dienas vibrāciju, enerģiju.

Paskatāmies spogulī, lai atcerētos – kad pēdējo reizi patiku sev. Ja tas bija vakar, lieliski. Ja ne reizi pēdējā pusgada laikā, der aizdomāties, vai vispār mīlu sevi.

Veicam arī mazu rituālu. Notīrām mēli. Krietnu brīdi skalinām mutē eļļas lāses. Ja izspļautais pārlieku balts, jāpievēršas veselības sakārtošanai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+