1848. gada 31. janvārī. Dzimis pirmais latviešu ķirurgs 0
Pirms 170 gadiem Trikātas pagasta skolotāja ģimenē piedzima pirmais akadēmiski izglītotais latviešu ķirurgs Jūlijs Ferdinands Kalniņš (1848 – 1877). Diemžēl viņa mūžs bija īss un medicīnas vēstures pētniekiem līdz šim nav izdevies atrast Kalniņa ģīmetni. Arī biogrāfiskās ziņas ir skopas. Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē viņš iestājies 1870. gadā; kā uzcītīgs un talantīgs students ieguvis tiesības uz valsts apmaksātām mācībām, jo ar mācību maksu jaunajam censonim pirms tam bija problēmas. Laikabiedri atminas, ka Kalniņam nepaticis iesaistīties studentu “neformālajā” dzīvē, ko viņš uzskatījis par laika šķērdēšanu. Tomēr viņš biedrojies ar citiem Tērbatas universitātes latviešu studentiem, tajā skaitā vēlāko ārstu un kultūras darbinieku Arturu Dīriķi, topošo diplomātu Frīdrihu Grosvaldu, mācītāju un literātu Kārli Kundziņu, filologu un rakstnieku Jēkabu Lautenbahu- Jūsmiņu. 1876. gada pavasarī, demonstrējot pārsteidzošas darba spējas, Kalniņš paātrinātā kārtībā nokārtoja 25 mutiskus un rakstiskus eksāmenus un vēl veselu virkni saistību, lai tiktu pie doktora grāda iegūšanas procedūras. Viņa disertācija saturēja aprakstu par antiseptikas praktisku pielietošanu ķirurģijā, kas bija viens no pirmajiem tāda veida darbiem Krievijas impērijā. Jaunais doktors kļuva par Tērbatas universitātes ķirurģiskās klīnikas asistentu, tomēr jau pusgadu vēlāk viņa spožā karjera aprāvās 29 gadu vecumā. Jūlija Kalniņa nāves cēlonis nav zināms, bet, iespējams, tās bija ilgstošas pārstrādāšanās sekas.
