Pirms 110 gadiem, 1905. gada 13. augustā, Norvēģijā notika balsstiesīgo pilsoņu referendums par personālūnijas saraušanu ar Zviedriju. 99,5% tajā izteicās par valsts neatkarību.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Lasīt citas ziņas

Vairāk nekā desmit gadu ilgais, pakāpeniskais atdalīšanās process no Zviedrijas, par spīti tās karaļa Oskara II iebildēm, faktiski bija noslēdzies. Vēl atlika jautājums par nākamās Norvēģijas valsts iekārtu. “Rīgas Avīze” šajā sakarā atzīmēja: “Tikpat norvēģu valdība, kā arī tautas vairums esot tajās domās, ka Norvēģija izsludināma par brīvvalsti jeb republiku. Tomēr esot jābīstas, vai lielvalstis gribēs pielaist jaunas republikas nodibināšanos Eiropā. Varbūt taisni tagad, kur saticība starp dažām lielvalstīm nav nekāda lielā, norvēģiem tomēr izdodas nodibināt republiku, jo varētu notikties, ka pašas lielvalstis nespēj vienoties par kopējiem soļiem pret norvēģu tautas nodomu.” Tomēr norvēģu vairums, jau atkal referendumā, novembrī nobalsoja par konstitucionālu monarhiju.