Pirmā Montesori skola

Pirms 110 gadiem pieredzējusī ārste Marija Montesori (1870 – 1952) Romas Sanlorenco nabago ļaužu kvartālā atvēra savu pirmo skolu “Casa dei Bambini” jeb Bērnunamu. Tās audzēkņi bija bērni no sociāli zemākajiem slāņiem, bieži audzināšanas ziņā novārtā pamesti. Laikabiedri izbrīnījās, cik ātri viņi tomēr atraisījās, iemācījās lasīt un rakstīt. Montesori pedagoģiskās metodes noraidīja līdz tam tradicionālos skolu audzināšanas principus – uzspiešanu, sodu un apbalvošanas sistēmu. Centrā atradās bērna patstāvīgas domāšanas un rīcības, radošuma atraisīšana un veicināšana. Par vislabāko mācību metodi jaunās pedagoģijas ieviesēja uzskatīja: motivēt bērnā pašā apgūt ko jaunu, nejaucoties jaunā pilsoņa dabiskajā iekšējā pasaulē ar kritiku vai didaktiku. Turklāt šī metodika bija jāsāk jau pirms sešu gadu vecuma, jo tas ir laiks, kad veidojas bērna personības pamati un parādās dotības. Montesori skolas ļoti ātri, burtiski dažos gados guva popularitāti kā Eiropā, tā ASV. Liels to labvēlis bija Itālijas diktators Benito Musolīni. Arī mūsdienās Montesori skolas pastāv kā atsevišķs novirziens, lai gan netrūkst kritiķu, kas norāda, ka “nevar bērnam ļaut darīt visu, ko viņš grib”.