Pirms 100 gadiem, 1915. gada 10. jūlijā, Rīgā Ķīšezera, Daugavas, citu pilsētas ūdenstilpju krastos un pat pilsētas parkos bija apmetušās Kurzemes bēgļu masas.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

Lasīt citas ziņas

No vāciešu uzbrukuma bēgošo kurzemnieku apgāde, izmitināšana un tālākā transportēšana uz Vidzemi, Igauniju un Krieviju radīja lielas problēmas. Laikraksts “Līdums” gluži vai izmisīgi lūdza visiem nebēgt un vismaz dažiem palikt dzimtajās mājās, lai Kurzeme nepaliktu pavisam tukša no latviešiem: “Vīriešiem no 18 līdz 45 gadiem, protams, ir jāatstāj apdraudētais apgabals un jāaizgādā lopi, bet vecīši, bērni un sievietes var palikt uz vietas, jo kara šausmas tiešām nav tik bīstamas, kā attēlo pārbiedētie. Iedomājieties, kas gaida tos, kuri pilnīgi pametuši savu dzimteni un ar visām ģimenēm aizbraukuši uz Rīgu, Dvinsku un Smoļensku. Viņu mājās nav palicis neviens cilvēks. Tādas mājas pēc kara ierašām iet bojā. (..) Ko gan vecie aizbēgušie cilvēki darīs svešumā?”