Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. jūlijs, 2015
Drukāt

1915. gada 10. jūlijā

10jul_Begli_2

Pirms 100 gadiem, 1915. gada 10. jūlijā, Rīgā Ķīšezera, Daugavas, citu pilsētas ūdenstilpju krastos un pat pilsētas parkos bija apmetušās Kurzemes bēgļu masas.

No vāciešu uzbrukuma bēgošo kurzemnieku apgāde, izmitināšana un tālākā transportēšana uz Vidzemi, Igauniju un Krieviju radīja lielas problēmas. Laikraksts “Līdums” gluži vai izmisīgi lūdza visiem nebēgt un vismaz dažiem palikt dzimtajās mājās, lai Kurzeme nepaliktu pavisam tukša no latviešiem: “Vīriešiem no 18 līdz 45 gadiem, protams, ir jāatstāj apdraudētais apgabals un jāaizgādā lopi, bet vecīši, bērni un sievietes var palikt uz vietas, jo kara šausmas tiešām nav tik bīstamas, kā attēlo pārbiedētie. Iedomājieties, kas gaida tos, kuri pilnīgi pametuši savu dzimteni un ar visām ģimenēm aizbraukuši uz Rīgu, Dvinsku un Smoļensku. Viņu mājās nav palicis neviens cilvēks. Tādas mājas pēc kara ierašām iet bojā. (..) Ko gan vecie aizbēgušie cilvēki darīs svešumā?”

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+