Latvijā
Vēsture

1929. gada 20. oktobrī. Pieminekļu diena0


Bauskas Brīvības piemineklis pēc atklāšanas.
Bauskas Brīvības piemineklis pēc atklāšanas.
Bauskas Brīvības piemineklis pēc atklāšanas.

Pirms 90 gadiem, arī svētdienā, Bauska un Jelgava bija karogiem greznotas.

Piemineklis prezidentam

Jelgavā iepretim tagadējam Jelgavas muzejam, toreiz Jelgavas klasiskajai ģimnāzijai, svinīgi lika pamatakmeni valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim, kura būvei nauda vēl nemaz nebija savākta.

Savukārt Bauskas pilskalnā Valsts prezidenta Gustava Zemgala un kara ministra Antona Ozola klātbūtnē atklāja pieminekli Neatkarības karā kaujās pret bermontiešiem Bauskas apkaimē kritušajiem Latvijas armijas karavīriem, no kuriem četri turpat pieminekļa pakājē arī bija apbedīti. Ceremonijā noraudzījās ap 1500 ļaužu liels pūlis.

Bauskai savs Brīvības piemineklis

Pieminekli cēla par pašu baušķenieku sešu gadu laikā saziedotajiem līdzekļiem. Tā saukto Bauskas Brīvības pieminekli projektēja Latvijā pazīstamais uzņēmējs Eduards Kūraus (Kūravs), bet visus monumenta veidošanas darbus īstenoja vietējais akmeņkalis J. Sieriņš (citā variantā Zieriņš).

Pēc ieceres, uz granīta postamenta kaut kad nākotnē bija jāuzstāda simbolisks sena karavīra tēls tēlnieka Kārļa Jansona darinājumā. Tomēr iecere varēja īstenoties tikai 1992. gadā, kad Bauskas Brīvības piemineklis atdzima jaunā kvalitātē.

Padomju okupācijas varai masīvais, bet savā veidolā neko neizsakošais piemineklis pa ceļam uz Bauskas pilsdrupām acīmredzot nebija licies traucējošs, jo,

kokos ieaudzis, nomelnējis un visu aizmirsts tas nostāvēja savā vietā visus padomju gadus.

Jāņa Čakstes piemineklim Jelgavā veicās mazāk – to atklāja 1930. gadā, taču piemineklis smagi cieta 1944. gada Jelgavas kauju laikā un 1949. gadā to nojauca. Tagadējais piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam pie Sv. Trīsvienības baznīcas torņa atklāts 2003. gadā.

LA.lv