Pasaulē
Vēsture

1939. gada 29. septembrī. Varšavas kapitulācija3


Varšavas garnizona karavīri dodas gūstā.
Varšavas garnizona karavīri dodas gūstā.
Varšavas garnizona karavīri dodas gūstā.

Pirms 80 gadiem 29. septembra pievakarē Varšavu aizsargājošais Polijas armijas garnizons sāka padoties gūstā pilsētu aplenkušajam vācu karaspēkam.

Iepriekšējā dienā Varšavas aizstāvēšanas vadītājs, ģenerālis Juliušs Rommels bija vienojies ar aplencējiem par kapitulāciju.

Polijas galvaspilsētas varonīgā aizstāvēšana bija ilgusi 20 dienas. Asiņaino kauju laikā krita ap 5000 poļu karavīru, bet ap 16 tūkstoši tika ievainoti.

Nežēlīgajos vācu aviācijas uzlidojumos un artilērijas apšaudēs bija sagrauta piektdaļa pilsētas, arī poļiem dārgā Karaļa pils. Dzīvību bija zaudējuši 25 tūkstoši civiliedzīvotāju, bet ievainoto varšaviešu skaits bija divtik liels.

Vācieši iepriekš ar nolūku atteicās izlaist no pilsētas civilistus, jo uzskatīja, ka tas tikai dotu poļiem lielāku darbības brīvību ielu kaujās.

Lēmumu par pretošanās izbeigšanu ģenerālis Rommels pieņēma 26. septembrī, jo vāciešiem izdevās pārraut galvaspilsētas nocietinātās aizsardzības līnijas un aizstāvju pārtikas, munīcijas un medikamentu rezerves bija izsmeltas.

Vācu gūstā nonāca ap 140 tūkstoši Varšavas garnizona karavīru, taču nozīmīgs skaits karavīru un civilistu nepiekrita kapitulācijai. Bija virsnieki, kas izšķīrās par pašnāvību gūsta vietā. Daudzi karavīri un pat veselas vienības nenodeva ieročus savākšanas punktos, bet tos paslēpa cerībā uz pretošanās atjaunošanu.

Vērmahts Varšavā iesoļoja 1. oktobrī, savukārt Ādolfs Hitlers Polijas galvaspilsētā sava karaspēka parādi pieņēma 2. oktobrī. Līdz ar Varšavas padošanos 29. septembrī kapitulēja arī 30 tūkstošu vīru lielais Modlinas cietokšņa garnizons un beidzās kaujas Hēlas pussalā.

Atsevišķās izolētās “kabatās” Polijas teritorijā armijas pretošanās vāciešiem tomēr turpinājās līdz 6. oktobrim.

LA.lv