Mobilā versija
+5.5°C
Eiženija, Ženija
Svētdiena, 26. marts, 2017
10. februāris, 2012
Drukāt

1962. gada 10. februāris

10feb_riga_2

Pirms 50 gadiem avīze ”Rīgas Balss” rakstīja: ”Katru dienu Pikperu dzīvoklī Vairogu 26 vērojama aizkustinoša ģimenes idille. Dzīvokļa saimniece Anna Pikpere izgatavo mākslīgās rozes. Viņa to dara ļoti veikli. Vasarā viņa savā zemes gabalā audzē dzīvus paraugus, kurus pārdod.

Līdzās mājas saimniecei iekārtojies viņas vecākais dēls Elmārs. Viņš meistaro abažūrus. Viņiem pretī, apsējis priekš­autu, sēž Jēkabs Pikperis ar lielu sarkankoka vāzi rokā. Pieredzējušais galdnieks, pastrādājis savā darbnīcā, mājās ražojumu noslīpē. Ārā varēja plosīties putenis vai vētra, ģimene nebēdāja: visu produkciju tā pārdeva pati savā bodītē, kas Annai Pikperei piederēja Centrālajā kolhozu tirgū.” Piebildis, ka Pikperiem reiz piederējis trīsstāvu nams un mēbeļu darb­nīca, feļetona autors dod negaidītu, taču laika garam atbilstošu šīs ģimenes vērtējumu: ”Padomju cilvēki pašaizliedzīgi strādā. Viņu dzīvi apgaismo ideāli, kas ierakstīti komunisma cēlāju morāles principu kodeksā. Taču brīžiem vēl daudzbalsīgajā darba himnā kā asa disonanse ieskanas alkatīgo privātuzņēmēju pīkstoņa.” Feļetonu tā arī sauc: ”Žurku pīkstoņa”.

 

Pievienot komentāru

Eiropa 27 valstu sastāvā: debates atklātas"Ko tālāk? Mēs nezinām atbildes. Šis jautājums ir jāuzdod iedzīvotājiem."
Draugiem Facebook Twitter Google+