Pirms 10 gadiem, 2004. gada 30. septembrī, Japānas zinātniekiem Klusajā okeānā pirmo reizi vēsturē 900 m dziļumā izdevās nofotografēt gigantisko kalmāru tā dabiskajā vidē. Uzņēmums tika izdarīts, novērojot vaļu dzīvi.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

Līdz tam teiksmaino radību eksistencei bija jātic, vien pamatojoties uz aculiecinieku stāstīto, zvejnieku tīklos nokļuvušo vai krastā izskaloto, jau mirušo milzu galvkāju eksemplāriem. Gigantisko kalmāru garums no ķermeņa sākuma līdz taustekļu galam var sasniegt pat 16 metrus, bet svars var tuvoties 300 kg. Šī radība tomēr nav īpaši reta, jo sastopama Norvēģijas, Lielbritānijas piekrastē, Ņūfaundlendas salas apkaimē, tāpat pie Japānas, Jaunzēlandes, Austrālijas un Dienvidāfrikas krastiem. Gigantiskie kalmāri nedzīvo seklākos ūdeņos par 300 metriem, taču vietām ne seklāk par 500 un 1000 m.