Latvijā
Politika

Melni dūmu mutuļi, kā zaga valsti un “Kremļa teritorija”. “LA” 2017. gada apskats 0

Foto – LETA un publicitātes foto, kolāža la.lv

2017. gada notikumu apskats

“Latvijas Avīze” katru nedēļu sāk ar iepriekšējās apskatu – laikraksta pirmdienas numuros stāstām gan par nozīmīgākajiem, gan par mazāk pamanītajiem un arī par jautrākajiem notikumiem aizvadītajā nedēļā. Katru reizi esam atzīmējuši arī kādu personu, kas īpaši izcēlās. Kopumā gadā tādu bijis vairāk par pussimtu, bet tagad, gada noslēgumā, atgādinām par divpadsmit no viņiem, atceroties, ar ko šis cilvēks katrā mēnesī mūs pārsteidza, sarūgtināja, ieinteresēja vai kā citādi lika sevi pamanīt.

JANVĀRIS

Raimonds Vējonis

Valsts prezidents

“Mēs ap dažiem jautājumiem mākam sataisīt lielu troksni, pēc tam tas viss ātri aizmirstas.”

(intervijā “Latvijas Avīzei”)

Valsts prezidents gadumijā pārsteidza visus, jo tradicionālo televīzijas uzrunu teic kopā ar kundzi Ivetu. Sabiedriskās domas pētījumi rāda, ka cilvēki prezidentam uzticas vairāk nekā citām amatpersonām, lai gan R. Vējoņa politiskās iniciatīvas 2017. gadā īpašu atbalstu negūst – Saeima noraida priekšlikumu par automātisku pilsonību nepilsoņu bērniem un nokritizē spontāno ideju par tautas vēlētu prezidentu.

Notikumi

Ministrija pret – pēc vairākām publikācijām “Latvijas Avīzē” uzvirmo aktīva diskusija par obligātā militārā dienesta (OMD) atjaunošanu, taču Aizsardzības ministrija liek skaidri saprast, ka tādu plānu nav. Kā alternatīva parādās ideja par valsts aizsardzības mācību skolās.

Tomēr nav mūžīgs – par atkāpšanos no amata paziņo Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Iepriekš viņš saņēmis daudz kritikas, bijuši arī mēģinājumi atstādināt, taču nesekmīgi. Oficiālais iemesls – pensionēšanās.

Jaunie uzraudzītāji – Saeima apstiprina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jauno sastāvu, pie amatiem tiek Gunta Līdaka, Ivars Āboltiņš, Patriks Grīva un Ieva Beitika, bet par jauno NEPLP vadītāju vēlāk kļūst Dace Ķezbere.

FEBRUĀRIS

Māris Kučinskis

Ministru prezidents

“Jāatzīst, pats tiku gaidījis, ka būs drusciņ vieglāks pārbaudījums strādāt par Ministru prezidentu. Naivas cerības.” (intervijā “Latvijas Avīzei”)

Atzīmējot pirmo gadu valdības vadītāja amatā, Māris Kučinskis palielījās, ka no 95 uzdevumiem esot jau izdevies izpildīt 74. Solītie reformu plāni nodokļu, veselības un citās jomās gan tobrīd vēl nav publiskoti, tomēr arī ar tiem premjeram vēlāk izdodas tikt galā bez smagiem kritieniem. Politiski viņa valdība nekādus draudus 2017. gadā neizjūt.

Notikumi

No amata atkāpjas Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš. Stīvēšanās starp LR kolektīvu un NEPLP turpinās visu 2017. gadu – amatus zaudē arī citi valdes locekļi, bet jauniecelto kompetence un politiskā neatkarība tiek apšaubīta.

Eksperti brīdina, ka Latvijā strauji izplatījusies bīstamā interneta spēle no Krievijas “Zilais valis” – tā pusaudžus iesaista dažādos izaicinājumos, kuri var beigties ar nopietnām traumām un pat nāvi. Sākotnējais satraukums tomēr izrādās pārspīlēts.

Valsts valodas centrs soda Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš pārkāpis likumu, “ēnu dienā” ar jauniešiem sarunājoties krieviski.

MARTS

Juta Strīķe

Politiķe

“Kad sāku strādāt Rīgas domē, radās sajūta, ka iekāpju Kremļa teritorijā – gluži kā pārslēgtu pulti uz kādu Krievijas kanālu.” (intervijā “Mājas Viesim”)

Bijusī KNAB vadītāja vietniece marta sākumā atklāja, ka nolēmusi iesaistīties politikā un kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas saraksta. Partijai bijušie KNAB darbinieki ir vērtīgs ieguvums, galvaspilsētā tā ieguva deviņas deputātu vietas un, lai gan palika opozīcijā, demonstrē pieaugošās ambīcijas.

Notikumi

“Pēc abpusējas vienošanās” – no Valsts kancelejas direktora amata atkāpjas Mārtiņš Krieviņš. Gan viņš, gan premjers Māris Kučinskis ir diezgan nerunīgi par šķiršanās iemesliem. Par jauno Valsts kancelejas vadītāju izraudzīts Jānis Citskovskis.

Bez RPIVA – neskatoties uz studentu protestiem, valdība nobalso par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidēšanu.

Lauku ceļi brūk – Bauskas dome šī iemesla dēļ pat prasa izsludināt ārkārtas stāvokli novadā, lai gan arī citur situācija ar grants seguma ceļiem nav daudz labāka. Premjers Māris Kučinskis atvainojas – neesot brīnumdaris, lai visu uzreiz salabotu un uzklātu asfaltu.

APRĪLIS

Anda Čakša

Veselības ministre

“Mēs esam pateikuši, ka veselība ir prioritāte, bet nevaram nonākt pie tā, lai šī prioritāte būtu reāla.” (“NRA”)

Anda Čakša reiz kādā intervijā cita starpā izmeta, ka viņai patīkot risināt problēmas. Šī iespēja aizvadītajā gadā viņai netika liegta. Dzemdību speciālistu un vecmāšu protesti, iebildumi, ģimenes ārstu savdabīgais streiks, problēmas ar e–veselības ieviešanu, paralēli tam – veselības aprūpes sistēmas reformu plāns, kas aprīlī tika nodots sabiedrības apspriešanai un asas cīņas turpinājās līdz pat budžeta pieņemšanai. Čakša vēlreiz nokļuva uzmanības centrā jūlijā, kad viņa “LA” atklāja, ka ir bērna gaidībās, taču tas nebija iemesls, lai tūlīt pārtrauktu darbu. Ministre pirmsdzemdību atvaļinājumā devās decembra otrajā pusē, veselības jomu politiski tikmēr uzraudzīs pats premjers.

Notikumi

Dzelzs dūre – Latvijas bokseris Mairis Briedis izcīna Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona titulu, uzvarot Vācijas pārstāvi Marko Huku.

Atgriežas kā savējais – viens no slavenākajiem pasaules baletdejotājiem, Rīgā dzimušais Mihails Barišņikovs kļūst par Latvijas pilsoni. Tā viņam piešķirta ar īpašu Saeimas lēmumu.

Intrigas luterāņu baznīcā – Rīgas iecirkņa mācītāju konvents apspriež pazīstamā teologa Jura Rubeņa darbību, izskan pat aicinājums izslēgt viņu no baznīcas par “maldu mācībām un praksēm”. Arhibīskaps Jānis Vanags vēlāk atvainojas, ka “kaut ko tādu dara Klusajā nedēļā”.


MAIJS

Jēkabs Straume

KNAB vadītājs

“Biroja darbam korupcijas apkarošanā nav jābūt kā no Holivudas filmām ar maskās tērptiem vīriem. Mums nav jāizmanto tādas metodes kā trešās pasaules valstīs.” (Saeimas komisijā)

Maija beigās kļuva zināms, ka konkursa komisija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam nolūkojusi līdzšinējo Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārvaldes priekšnieku Jēkabu Straumi. Jaunais vadītājs guva pārliecinošu atbalstu gan valdībā, gan Saeimā. Pirmie soļi ir piesardzīgi, bet KNAB “firmas zīme” vismaz vairs nav iekšējie kašķi.

Notikumi

Ir Latgale mūsu – Rēzeknē ar vērienu tiek atzīmēta Latgales kongresa simtgade.

Meliem garas rokas – pieaug satraukums par viltus ziņu un cita veida dezinformācijas izplatību. Arī “Latvijas Avīze” iesaistās cīņā ar viltus ziņām ar jaunu rubriku “Atmaskots”.

Eksāmenu skandāls – atklājas, ka “nopludināti” domrakstu temati un matemātikas uzdevumi. Vainīgo meklēšanā iesaistās Valsts policija.

JŪNIJS

Aļona Ostapenko

Tenisiste

“Ja man ir laba diena un padodas spēcīgi sitieni, iespējams ir viss!” (preses konferencē Parīzē)

Aļonas Ostapenko uzvara Francijas atklātajā čempionātā – vienā no slavenākajiem pasaules tenisa turnīriem – ir fantastisks panākums Latvijas sportā. Tikko 20 gadu vecumu sasniegusī tenisiste atzina – necerējusi, ka viņas sapnis piepildīsies tik ātri. Latvijas Institūts nupat ziņoja, ka šā gada laikā pasaules mediji pastiprinātu uzmanību Latvijai pievērsuši pēc Ostapenko gūtās uzvaras “French Open” turnīrā, kā arī basketbolista Kristapa Porziņģa sasniegumiem. Gada nogalē abi tika nosaukti par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem.

Notikumi

Vietvara ievēlēta – 3. jūnijā Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas. Varu saglabā Rīgas, Ventspils, Liepājas un Jūrmalas mēri, pārmaiņas Daugavpilī un Jēkabpilī.

Viņi ir klāt – ilgi gaidītais NATO bataljons ir oficiāli ieradies. Kanādas pārraudzītajā kaujas grupā darbojas arī karavīri no Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas, kopumā vairāk nekā tūkstotis augsti apmācītu vīru.

Melni dūmu mutuļi – Jūrmalā deg nelegāla atkritumu uzglabāšanas vieta 1,2 hektāru platībā. Notikušais rada daudz jautājumu gan par atkritumu uzglabāšanu un šķirošanu, gan par Valsts vides dienesta darbu.

JŪLIJS

Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Uģis Āva (no kreisās) un Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis piedalās preses brīfingā par Ivana Berladina lietas izmeklēšanas gaitu.” width=”300″ height=”184″ /> Foto – LETA. Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Uģis Āva (no kreisās) un Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis piedalās preses brīfingā par Ivana Berladina lietas izmeklēšanas gaitu.[/caption]

Uģis Āva

Liepājas kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks

“Tas bija sāpīgi. Visu mūžu dzīvošu ar vainas apziņu, ka es viņu neatradu dzīvu.” (intervijā “Delfi.lv”)

Viens no skumjākajiem gada notikumiem – Liepājas zēna Ivana Berladina pazušana. Meklēšanu vadīja Valsts policijas Liepājas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Uģis Āva, tajā iesaistās simtiem brīvprātīgo, tomēr Ivana ceļš izrādās pārāk neparedzams. Pēc desmit dienu meklēšanas zēns tika atrasts miris mežā Grobiņas novada Dubeņos, kur nokļuvis, sajaucot autobusus. Sabiedrībai tā bija skarba mācība.

Notikumi

Kā zaga valsti – ļoti nepatīkama aina par Latvijas politikas “virtuvi” atklājas, kad žurnāls “Ir” sāk publicēt tā sauktās “Rīdzenes sarunas”. Tie ir fragmenti no sarunām, kuras KNAB “oligarhu lietas” ietvaros noklausījies no 2009. līdz 2011. gadam viesnīcā “Rīdzene”, kur regulāri tikušies Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs, Andris Ameriks, Jānis Urbanovičs un citi. Sabiedrība ir sašutusi – 13. jūlijā notiek protesti pie Ģenerālprokuratūras un Rīgas pils.

Gājiens ar Sudrabu – reaģējot uz “Rīdzenes sarunu” publikācijām Saeimā, tiek izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Tomēr jau uzreiz rodas šaubas par tās darba rezultātu, jo komisijas vadībā iecelta deputāte Ingūna Sudraba, kurai nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Viņai ir aizdomīgas attiecības ar atsevišķiem sarunu dalībniekiem, un arī pašas Sudrabas vārds ticis pieminēts šajās sarunās.

Mežabrāļi sanikno Krieviju – NATO izveido un internetā izplata īsfilmu “Mežabrāļi – cīņa par Baltiju”, kas sniedz ieskatu nacionālo partizānu darbībā pēc Otrā pasaules kara. Filma ļoti satrauc Krievijas amatpersonas, kas pret to izvērš agresīvu kampaņu.

AUGUSTS

Māriņš Bondars

Politiķis

“Reģionu alianse savos lēmumos un darbībā atbalsta politisko sadarbību ar tādiem spēkiem, kurus grūti nosaukt par eiropeiskiem un valsts intereses aizstāvošiem, un man tas nav pieņemams.” (la.lv)

Mārtiņš Bondars 2017. gadā bijis labi pamanāms. Vispirms kā viena no centrālajām personām Rīgas domes vēlēšanu kampaņā – Latvijas Reģionu apvienības/”Latvijas attīstībai” saraksta līderis. Vēlāk kā viens no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem, kuriem tiesa piesprieda maksāt 15 miljonu eiro bankas maksātnespējas administratoram. Vasarā M. Bondars pēkšņi paziņo, ka atsakās no LRA vadīšanas, bet vēlāk pameta šo politisko spēku pavisam, izsakot virkni pārmetumu.

Notikumi

Turpmāk “Latvijas mediji” – akciju sabiedrība “Lauku Avīze” maina nosaukumu.

Ministrija pret pašvaldībām – Latvijā esot viens no neefektīvākajiem skolu tīkliem Eiropā, pašvaldībām vajadzēs pieņemt radikālus lēmumus par skolu slēgšanu, tā secinājusi Izglītības un zinātnes ministrija. Tomēr pašvaldības nav mierā, attiecības saasinās.

Jauna partija – “Kustība Par” pulcē bijušos “Vienotības” deputātus, interneta tīklu aktīvistus, pazīstamus zinātniekus un Sorosa finansēto organizāciju pārstāvjus. Priekšgalā – bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.


SEPTEMBRIS

Kristaps Porziņģis

Latvijas basketbola izlases līderis

“Man ir smaga sirds dēļ visiem Latvijas faniem, kas mūs atbalstīja ar visu sirdi un dvēseli, bet tikai gribu pateikt, ka mums šis ir sākums, un varu garantēt, ka nākamajos turnīros izcīnīsim medaļas! Nākotne ir mūsu!” (Twitter)

Eiropas čempionātā Turcijā Latvijas basketbola valstsvienība ar līderi – NBA Ņujorkas “Knicks” zvaigzni Kristapu Porziņģi – priekšgalā spēlē tik labi, ka liek tautai atcerēties mūsu 30. gadu “sapņu komandas” panākumus. Medaļas šķiet reālas, pietrūkst pavisam maz. Gada nogalē Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko tika nosaukti par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem. Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēma otro gadu pēc kārtas.

Notikumi

“Apvērsums” Daugavpilī – “Saskaņas” prieki par varas iegūšanu otrajā lielākajā Latvijas pilsētā ir īsi – Andreju Elksniņu no krēsla gāž iepriekšējais sabiedrotais Rihards Eigims.

Muskuļu demonstrēšana – Krievija un Baltkrievija rīko vērienīgus militāros manevrus, kuros tiek imitēts karš pret NATO un Baltijas valstu sagrābšana. Eksperti un amatpersonas pauž satraukumu, tomēr mācības aizrit bez nopietniem incidentiem.

Noslēpumainā smaka – Ugunsdzēsības un glābšanas dienests vienā vakarā saņem 400 zvanus par smaku Vecmīlgrāvī. Dīvaini, bet smakas palaidēju atrast nav nemaz tik vienkārši. Sūdzības atkārtojas arī vēlāk.

OKTOBRIS

Arvils Ašeradens

Ekonomikas ministrs, “Vienotības” priekšsēdētājs

“Ir daudzas lietas, kas jāatstāj pagātnē – intrigas, slepenas lobēšanas, sponsoru intereses… Bieži jūtu, ka daudzi grib paturēt to “veco” Latviju, kur politiķi savā starpa strīdas, pin intrigas, bet mums ir citi izaicinājumi.” (intervijā “Latvijas Avīzei”)

Procesi partijā “Vienotība” no malas izskatās kā mocības, un arī jaunievēlētā priekšsēdētāja Arvila Ašeradena pirmie soļi bija saraustīti. Oktobrī viņš negaidīti paziņoja, ka nolēmis pamest ekonomikas ministra amatu, lai turpmāk vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju. Taču nepagāja ne mēnesis un novembra sākumā partijas “Vienotība” valde paziņoja, ka Ašeradens tomēr palikšot ministra amatā. Nupat, 25. decembrī, partija paziņoja, ka Ašeradens būšot arī

“Vienotības” premjera kandidāts uz nākamā gada Saeimas vēlēšanām.

Notikumi

Tikai valsts valodā – valdošā koalīcija vismaz daļēji sāk pildīt solījumu latviskot izglītības sistēmu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis rosina šos grozījumus ieviest no 2020. gada. Tomēr reformu solījuši “bremzēt” gan krievu radikāļi, kas rīko ielu protestus, gan “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs, kurš izvēlas viltīgākus paņēmienus.

Piešprice demogrāfijai – pēc mēnešiem ilgas vicināšanās ar demogrāfijas ultimātiem, pētījumiem un ekspertu viedokļiem valdošā koalīcija beidzot vienojās par nākamā gada ģimenes valsts pabalsta palielinājuma apmēru.

“Nepareizā” himna – dīvainu diskusiju uzsāk Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti, kuri satraukušies, ka Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju” solistu izpildījums bieži esot “kļūdains un neprofesionāls”, tāpēc to vajadzētu aizliegt.

NOVEMBRIS

Solvita Āboltiņa

Bijusī “Vienotības” līdere

“Kamēr bija labi vēlēšanu rezultāti, tikmēr par piederību “Vienotībai” neviens nešaubījās, ar to lepojās. Bet vēlāk sākās vainīgā meklēšana, gan citas domstarpības, kas saārda organizāciju no iekšienes. Taču esmu neskaitāmas reizes uzsvērusi – viens cilvēks nevar partiju ne uzcelt, ne sagraut.” (intervijā “Latvijas Avīzei”)

Kārtējie “Vienotības” mēģinājumi iekšēji pārkārtoties noslēdzās ar negaidītu pavērsienu – no partijas izslēdza bijušo līderi Solvitu Āboltiņu. Viņa ir ļoti sarūgtināta par šo lēmumu un salīdzina to ar “nošaušanu bez tiesas sprieduma”. Savukārt “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pamatoja, ka Āboltiņa neesot ievērojusi vienošanos un piedalījusies aizkulišu sarunās, faktiski tā esot bijusi “divvaldība”. Nebūdama partijā, Āboltiņa tomēr vēl mēnesi turpināja vadīt “Vienotības” Saeimas frakciju, līdz 21. decembrī viņu šajā amatā nomainīja deputāts Hosams Abu Meri. Drīz, visticamāk 11. janvārī, viņa nolikšot Saeimas deputāta mandātu. Politikā pavadījusi 16 gadus, tagad plāno atgriezties diplomātiskajā dienestā.

Notikumi

Maisus vaļā – Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija vēršas pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar aicinājumu atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai.

Zelts nāk ar gaidīšanu – nākot gaismā Krievijas blēdībām ar dopingu 2014. gada Soču ziemas olimpiskajās spēlēs, vairāki šīs valsts pārstāvji zaudē negodīgā cīņā izcīnītās medaļas. Par olimpiskajiem čempioniem tiek atzīti gan Latvijas skeletonists Martins Dukurs, gan mūsu bobslejisti Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga.

Drošība pirmajā vietā – Saeimas pieņemtajā 2018. gada budžetā kā prioritātes izvirzītas: iekšējās un ārējās drošības veicināšana, veselības aprūpe, demogrāfijas sekmēšana un autoceļu sakārtošana. Pirmo reizi vēsturē izpildīts NATO standarts – 2% no IKP aizsardzībai. Daudz kritizētās “deputātu kvotas” šoreiz netiek dalītas.


DECEMBRIS

Vaira Vīķe-Freiberga

Bijusī Valsts prezidente

“Ja par jebkuru cilvēku, kuru ievēlē Saeimā, vai viņš būtu akadēmiķis, sportists vai mākslinieks, trīs dienas vēlāk jau sakām, ka viņš ir absolūts nelietis, tad negaidīsim, ka labi cilvēki ar dotībām un spējām un labu gribu Latvijas labā upurēsies kā jēri uz altāra, ies politikā un ļaus, lai viņu reputācija tūdaļ tiktu iznīcināta.” (intervijā “Mājas Viesim”)

Bijusī Valsts prezidente 1. decembrī svinēja 80. dzimšanas dienu. Viņas pēcteču darbība Rīgas pilī bieži tiek salīdzināta ar V. Vīķes-Freibergas prezidentūras gadiem, un parasti kungu darbs paliek zaudētājos. Par godu jubilejai tapa pat divas televīzijas filmas. LTV savai devusi nosaukumu “Vienmēr prezidente”, bet TV3 – “Trejādā Vaira”.

Notikumi

Pieņem Veselības aprūpes finansēšanas likumu – tas paredz, ka valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji, savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, būs vajadzīga valsts obligātā veselības apdrošināšana.

Ar “nanoūdeni” var arī aizrīties – tiesībsargi vēršas pret vairākām Rīgas domes nelikumībām. Valsts policija SIA “Rīgas satiksme” nanotehnoloģiju krimināllietā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām par vairāk nekā 700 000 eiro zaudējumu nodarīšanu. Savukārt KNAB nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus par nelikumībām Krišjāņa Barona ielas remontā.

Pilī neārstēsies – Veselības ministrija lemj slēgt Straupes narkoloģisko slimnīcu.

Sagatavojis Māris Antonevičs

LA.lv