Latvijā
Sabiedrība

247 000 eiro dārgos “Goda vārtus” nojauks pēc diviem gadiem 16

Foto – LETA, kolāža – la.lv

Šonedēļ plaši tika apspriests kāds galvaspilsētas mākslas objekts, kas pārsteidza ar savām izmaksām. Tie ir “Goda vārti” Brīvības bulvārī. To ar uzrunām atklāja kultūras ministre un Rīgas mērs. Projektam, iztērētie 257 tūkstoši eiro. Tiesa gan “Goda vārti” Rīgas centrā stāvēšot tikai divus gadus. Pēc tam tos demontēs, dārgos digitālos ekrānus izjauks un izdalīs kultūras namiem, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Rīgas dome lepojas, ka šis esot unikāls mākslas objekts – vienīgais visā pasaulē. Autori mākslinieks Visvaldis Asaris, 3D projekcijas veidojis – Māris Kalve. teksus – dzejnieks Andris Akmentiņš.

Kad Rīga sākusi plānot 100gades notikumus, radusies iecere modernizēt visu Brīvības bulvāra aleju līdz pat Brīvības piemineklim. Bet tik daudz naudas nav bijis. Tāpēc nolemts ideju sašaurināt. Mākslinieki ieteikuši veidot interaktīvus vārtus no led ekrāniem. Domes Kultūras pārvalde teikusi – lai notiek.

“Šie vārti bija ideja, kas bija akceptēti ļoti augstā līmenī, ja mēs runājam par kultūras ministri. Šo objektu svinīgi atklāja tie latviešu mākslinieki, kas veidoja šo… Pie tam es gribētu pasvītrot – patstāvīgo objektu, kas tiks izmantots arī pēc 2018.gada. Manuprāt šis objekts ir vietā un šis objekts no mākslas viedokļa izskatās ļoti pareizi. Bet vēlreiz – par šo objektu saturiski ir lēmuši speciālisti,” komentēja Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa).

Kā liecina sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā – izvēlēta iepirkuma procedūra “Paātrinātais konkurss”. Tā termiņš bija 12 darba dienas – līdz 4 septembrim.

“Konkursā pieteicās viens prietendents. mēs gaidījām vairāk pretendentus. Jo ziņa par šo konkursu bija ne tikai publicēta IUB mājas lapā un departamenta mājas lapā, bet izsūtīta sešiem pretendentiem ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, bet tomēr saņēmām tikai vienu pieteikumu,” informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite.

Pātrinātajā konkursā bez konkurences uzvarēja firma „Palami”. Tā reģistrēta šajā rūpnīcas ēkā Salaspilī. Tur ražo gan LED gaismekļus, gan dažādas mikroshēmas. Firmas īpašnieks un valdes locekļi – bijušie un esošie Baltkrievijas pilsoņi. Firma lepojas, ka uzstādījusi tablo Arēnā Rīga, reklāmu stendus Baltijas valstu lielveikalos un ielās.

“Tā kā šo ekrānu lietošanas termiņš ir 12 gadi, tad jau pašā sākumā mēs sapratām, ka pēc tam šo objektu mēs šos ekrānus nodosim kultūras centra rīcībā. Mūsu koncertorganizācijas Ave Sol, kura rīko lielos pasākumus pilsētvidē, krastmalā, mūsu kultūras centri, kur šie ekrāni var noderēt, jo tie ir sadalāmi pa segmentiem. Tā nav viena masa. Ir sadalāmi un veidojami atsevišķi dizaina objekti, ekrāni, informatīvie stendi,” par iecerēm pēc diviem gadiem stāsta B. Šmite.

UZZIŅA

Četru plakņu ekrānu izgatavošana ~ 64 m2 no 128 moduļiem, no 1983 gaismas diožu matricām, kabeļi, informācijas pārraides un elektriskie vadi, barošanas bloki u.c., īpašu formu izgatavošana stūra moduļu (salaiduma vietu) vienlaidus ekrāna veidošanai – 182 240 eiro

Objekta segvirsmas (kur neatrodas elektroniskie elementi – objekta augša, portāla ieeja, iekšpuse u.c.) , kā arī pamatnes apdares izgatavošana, krāsošana, uzstādīšana, nesošā podesta izvietošana un pildīšana ar betona blokiem – 41 210 eiro

Metāla konstrukciju projektēšana, izgatavošana un uzstādīšana -18 200 eiro

Ekrāna uzstādīšana – 1500 eiro

apkope – 1400 eiro

Projektēšana – 1800 eiro

Demontāža – 1350 eiro

Uzskatāms piemērs kā par lielu naudu izveidots mākslas objekts dažu gadu laikā kļūst nevienam nevajadzīgs ir “runājošie akmeņi”. 2005.gadā kultūras ministrija iztērēja pusmiljonu latu, lai no deviņiem laukakmeņiem izveidotu projektu Runājošie akmeņi. Vairākus gadus akmeņus glabāja kādā noliktavā Rīgā. Tagad šis trekno laiku projekts ir atvests uz “Likteņdārzu”, par projektu atgādina “Nekā personīga”.

2005.gadā reklāmas speciālists Ēriks Stendzinieks radīja projekcijas uz parastiem laukakmeņiem. Tos veidoja, lai Francijā reklamētu Latviju. Dažas dienas akmeņus izstādīja arī Rīgā. Pēc tam dārgais projekts kopā ar video un datortehniku aizceļoja uz kādu no noliktavām, kur par glabāšanu kultūras ministrija samaksāja 20 tūkstošus eiro. Tur tas zem klajas debess apklāts vien ar plēvi stāvēja līdz pat 2014.gadam.

Tomēr nekas no iecerētā nepiepildījās. Kultūras ministrija neveiksmīgi mēģināja pierunāt kādu no pašvaldībām akmeņus izvietot pie sevis. Tehnika, kas savulaik tika izmantota attēlu un skaņas radīšanai, novecoja un kļuva nelietojama. Kā rāda Kultūras ministrijas projekta bilances dokumenti, kas tapuši pirms akmeņu aizvešanas uz Likteņdārzu, agrāk pusmiljona latu dārgā projekta iekārtu un akmeņu vērtība novērtēta uz 686 eiro. Kā stāsta Likteņdārza veidotājiem tādas naudas, lai projektu atjaunotu un akmeņi atkal sāktu runāt, viņiem nav.

LA.lv