Dabā
Zaļā dzīvošana

Vairāk nekā 30 ēkās paaugstināta radona gāzes koncentrācija 16


Šādi izskatās detektori, kas analizē radona koncentrāciju gaisā.
Šādi izskatās detektori, kas analizē radona koncentrāciju gaisā.
Foto – VVD

Valsts Vides dienests (VVD), veicot radona gāzes koncentrācijas mērījumus bērnudārzos, skolās, slimnīcās, kā arī ražošanas ēkās, konstatējis, ka vidēji Latvijā radona gāzes koncentrācija ēku pirmā stāva un puspagrabstāva telpās ir 71 bekereli (Bq/m3). Šis rādītājs ir zemāks nekā vidēji Eiropā. Taču bažas raisa tas, ka tomēr 33 ēkās atklājies paaugstināts radona gāzes daudzums gaisā, kad jāveic aizsardzības pasākumi.

Radons ir radioaktīva gāze bez krāsas un smaržas, ko bez speciālu iekārtu palīdzības nav iespējams konstatēt, 7,5 reizes smagāka nekā gaiss. Tā caur augsni un ēku konstrukciju nepietiekami blīvām vietām ieplūst iekštelpās. Radons ir dabisks radioaktīvā starojuma avots, kas veidojas neatkarīgi no cilvēka darbības un dod apmēram 50% no vidējās gada dozas, ko cilvēks ikdienā saņem no jonizējošā starojuma avotiem.

Telpu vēdināšana palīdz

Radona mērījumi 2017. gadā veikti 243 ēkās, kopumā izvietojot tajās 955 radona gāzes detektorus. Radona gāzes koncentrācijas mērījumi veikti bērnudārzos, skolās, augstskolās, slimnīcās, muzejos, kafejnīcās, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos.

No pētījuma laikā izvietotajiem detektoriem 5% telpu konstatēta radona gāzes koncentrācija virs 200 bekereliem Bq/m3. Kopumā paaugstināta koncentrācija konstatēta 33 pētījumā iesaistītajās ēkās, informē Valsts vides dienesta speciāliste Maruta Bukleviča.

Par pasākumiem radona ietekmes samazināšanai jālemj, ja radona radioaktivitāte ēkā ir lielāka par 200 Bq/m3. Savukārt, ja radona līmenis ēkā ir lielāks par 600 Bq/m3, aizsardzības pasākumi jāveic nekavējoties. Ja darba vietās radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 400 Bq/m3 gadā, darba devējam ir jānodrošina aizsardzības pasākumi.

Paaugstinātu radona koncentrāciju telpā var izraisīt gan ēkas ģeoloģiskais pamats un būvniecībā izmantotie būvmateriāli, gan nepietiekama telpu vēdināšana. Radona koncentrāciju var samazināt, likvidējot plaisas ēkas konstrukcijā, kā arī veicot papildu ēkas sienu un grīdas hermetizāciju un ventilāciju. Papildus tam iespējams pastiprināt ventilāciju zem telpas grīdas, izveidot radona nosēdtilpnes un pozitīvā spiediena sistēmu.

“Taču pats vienkāršākais un efektīvākais radona koncentrācijas samazināšanas veids ir regulāra telpas vēdināšana. Alternatīva šiem pasākumiem – ierobežot laiku, ko šajā telpā atļauts uzturēties, jo radona ietekme proporcionāli atkarīga no telpā pavadītā laika,” skaidro M. Bukleviča.

Pagrabi – visbīstamākā zona

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Latvijas privātmājās radona koncentrācija vidēji nepārsniedz 74 Bq/m3. Taču apmēram 30 mājās radona gāzes koncentrācija bija paaugstināta. Secināts, ka šajās mājās cilvēki lielākoties uzturas neregulāri, piemēram, tās ir brīvdienu mājas, vai arī tajās netiek regulāri vēdinātas telpas. Pagrabi ir vietas, kur radona gāzes līmenis mēdz būt visaugstākais, tāpēc ieteicams tos aprīkot ar ventilāciju. Galvenais radona gāzes avots ir zemes dzīles, tas nāk no kristāliskā pamatklintāja iežiem vai nogulumiežiem, piemēram, māla. Radons ir iežos esošā dabiskā urāna (238U) sabrukšanas ķēdes produkts. Cilvēka organismā radona gāze nonāk, to ieelpojot kopā ar gaisu vai arī iedzerot ūdeni ar tajā izšķīdušo radona gāzi. Mazs radona daudzums organismam nekaitē, taču ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā.

Paaugstināta radona koncentrācija vērojama:

* izglītības iestāžu garderobju telpās, kurām nav logu un mehāniskās vēdināšanas;

* palīgtelpās, kurās uzturas īslaicīgi un kuras ikdienā netiek vēdinātas;

* bibliotēkas telpās, kas tiek reti vēdinātas;

* ēkās, kurās veikta siltināšana, samazinot dabisko gaisa apmaiņu;

* ēkās, kas siltinātas, izmantojot ogļu izdedžus.

LA.lv