Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Alvīne
Piektdiena, 15. decembris, 2017
10. februāris, 2017
Drukāt

50 000 eiro sods “Tvnet” – nāves spriedums kritiskai žurnālistikai (4)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Ziņu portālam “Tvnet” piemērotā soda nauda saistībā ar viedokļa rakstu ir nāves spriedums kritiskai žurnālistikai, aģentūrai LETA, komentējot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru “Tvnet” par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) amatpersonu “goda un cieņas aizskaršanu” uzlikta 50 000 eiro soda nauda, teica žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Viņa sacīja, ka šajā lietā tiesa pašlaik uzvedas kā padomju laika cenzors, kas apstiprina “pareizos” un aizliedz “nepareizos” viedokļus, norādot, ko žurnālisti drīkst teikt par varas pārstāvju darbiem.

Žurnāla “Ir” galvenā redaktore uzsvēra, ka tiesas spriedums par “Tvnet” komentāru ir reāls drauds vārda brīvībai Latvijā un pauda cerību, ka Augstākā tiesa šo kļūdu labos. Pēc viņas teiktā, tiesas spriedums rada trīs problēmas – legalizē viedokļu cenzūru Latvijā, apdraud neatkarīgu mediju pastāvēšanu Latvijā un rada finansiālu risku valstij.

Viņa norādīja, ka pirmās instances spriedums bija juridisks absurds, jo tiesa nespēja pateikt, vai strīdus raksts ir ziņa (kas nevar būt aizskaroša, ja ir patiesa) vai viedoklis (kas vispār nav pakļaujams patiesuma pārbaudei). Lai arī apelācijas tiesa pareizi konstatēja, ka raksts ir viedoklis, taču secināja, ka tas ir tik ass un rupjš, ka “pārsniedz pieņemamās kritikas objektīvās robežas”. “Būtībā tiesa aizliedz valsts amatpersonas, kas naudas dēļ kompromitē politiskas vai kultūras vērtības, salīdzināt ar prostitūtām. Ja pārdošanos par naudu Latvijā turpmāk drīkst saukt par prostitūciju tikai burtiskā nozīmē un salīdzinājumi ir aizliegti, tā ir cenzūras ieviešana un klajš Satversmes pārkāpums,” uzsvēra Ločmele.

Pēc viņas teiktā, tiesas spriedums uzliek nesamērīgu sodu “Tvnet”, kas apdraud neatkarīgu mediju pastāvēšanu Latvijā. “Ja tiesa liek maksāt 50 000 eiro, lai atturētu mediju no “nesamērīgi aizskarošu rakstu publicēšanas nākotnē”, tas ir nāves spriedums kritiskai žurnālistikai,” sacīja Ločmele, piebilstot, ka nevar tiesas spriedumu vērtēt citādi kā tīšu uzbruku mediju neatkarībai, iekams “tiesnešu uzpirkšana vai miljonu izkrāpšana nodokļos tiek novērtēta ar daudzkārt mazākiem sodiem”.

Tāpat tiesas spriedums rada finansiālu risku valstij – ja Latvija šo lietu zaudēs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), visiem nodokļu maksātājiem būs jāmaksā par dažu tiesnešu nekompetenci. “Ja tiesa aizliedz valsts amatpersonas salīdzināt ar prostitūtām, jo valsts amatpersonām tas nepatīk, tas ir ļoti vājš pamatojums, kas neizturēs ECT pārbaudi,” sacīja Ločmele, uzsverot, ka demokrātiskā valstī valsts amatpersonas darbojas ar sabiedrības resursiem un sabiedrības vārdā, tāpēc tām jābūt gatavām uzklausīt arī ļoti asu sabiedrības kritiku par šiem darbiem.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa vakar apelācijas instancē daļēji apmierināja LNOB prasību pret “Tvnet” saistībā ar viedokļrakstu par telpu izīrēšanu Krievijas mākslinieka Igora Krutoja privāta pasākuma rīkošanai 2014.gada 29.jūlijā.

Lietu izskatīja trīs tiesneši Dzintras Zvaigznekalnas-Žagares vadībā.

Tiesa uzlika par pienākumu “Tvnet” publicēt atvainošanos par LNOB un šīs iestādes amatpersonu – Zigmara Liepiņa, Ineses Eglītes un Dainas Markovas – goda un cieņas aizskaršanu un par labu LNOB piedzina 50 000 eiro.

Salīdzinot ar pirmā instances spriedumu, kas arī izpelnījās asu mediju profesionāļu kritiku par vārda brīvības apdraudēšanu, apgabaltiesa piedzinusi mazāku summu, jo Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn lēma no “Tvnet” piedzīt 129 873 eiro.

Rīgas apgabaltiesa arī nolēma piedzīt no “Tvnet” par labu atbildētājiem izdevumus, kas samaksāti par advokāta palīdzību, taču mazākā apmērā, nekā to lēma pirmās instances tiesa.
Apgabaltiesas pasludināto spriedumu 30 dienu laikā kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Motivēts spriedums būs pieejams 7.februārī.

Strīda būtība ir tajā, ka “Tvnet” 2014.gada 4.augustā savā portālā publicēja viedokļrakstu ar nosaukumu “Kā Latvijas Nacionālā opera kļuva par Putina galma publisko namu”. Tā autors ir persona, kas raksta ar pseidonīmu Olivers Everts.

LNOB ieskatā, autors “nepieļaujami rupji un aizskaroši” vēršas pret LNOB un tās vadību par operas telpu izīrēšanu Krutoja privāta pasākuma rīkošanai. “Publicējot minētos izteikumus, atbildētājs ir aizskāris prasītāju Satversmes 95.pantā nostiprinātās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un pārkāpis likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas aizliedz publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu,” iepriekš norādīja LNOB pārstāvji.

Ņemot vērā, ka “Tvnet” noliedz pārkāpuma izdarīšanas faktu, LNOB vērsās tiesā.

Portāla “Tvnet.lv” galvenā redaktore Zita Lunde jau pēc pirmās instances tiesas komentēja, ka portāls spriedumam nepiekrīt un to uzskata par pilnīgi nepamatotu. “Pārlasot argumentāciju, rodas jautājums, vai tiesai ir izpratne par mediju un žurnālistu pienākumiem, tas ir, skaidri nodalīt viedokli no ziņām, kas šajā gadījumā tika ievērots pilnībā. Žurnālisti var lietot dažādus izteiksmes līdzekļus, lai savu viedokli lasītājam pasniegtu saprotamā valodā, izmantojot tēlainus izteiksmes līdzekļus,” norāda Lunde.

“Viedokļi ir subjektīvu uzskatu žurnālistikas žanrs. Tā nav ziņa,” skaidroja galvenā redaktore.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Paskatiet, kāda nomelnošanas kampaņa tagad izvērsta pret deputātu Kaimiņu! Žurnālistu pamatuzdevums ir sniegt ziņas, nevis ļaunprātīgi izmantot piekļuvi presei un TV, lai paustu savus viedokļus un nozākātu cilvēkus. To varēja darīt padomju laikā, kad jēdziens “sabiedrība” bija elka lomā, bet daudzi žurnālisti nav pamanījuši, ka laiki ir mainījušies un demokrātijas iekārtā augstākā vērtība ir INDIVĪDS, nevis sabiedrība. Un bez konkrētiem faktiem un pierādījumiem cilvēka cieņu un godu aizskart NEDRĪKST! Tas ir likumā ierakstīts, vajag tikai izlasīt un ievērot šo likumu, nevis atkal presē taisīt traci!

  2. Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”
    .
    I nodaļa
    Vispārīgie noteikumi
    .
    7. pants. Nepublicējamā informācija

    AIZLIEGTS publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums.

    AIZLIEGTS publicēt informāciju, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.

    AIZLIEGTS publicēt pirmstiesas izmeklēšanas materiālus bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Aizliegta tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju.

    AIZLIEGTA un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē.

    AIZLIEGTS publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.

    AIZLIEGTS publicēt personu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.

    AIZLIEGTS publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas.
    .
    V nodaļa
    Atbildība par šā likuma pārkāpšanu
    .
    27. pants. Atbildības pamati

    Par šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

    28. pants. Kaitējuma atlīdzināšana

    Kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicējot ziņas un informāciju, kuru publikācija aizliegta ar likumu, masu informācijas līdzeklim jāatlīdzina šai personai Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

    ===========

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

  3. Ne tik daudz par konkrēto gadījumu, bet par žurnālistu rakstiem kopumā var vien teikt, ka tas tikai atbalstoši, ka beidzot kāds to melnošanu no žurnālistu puses beidzot varbūt piebremzēs. Cik bieži gan fakti visai Latvijai tiek pasniegti no negatīvās puses un nereti maldīgi (no reāliem zināmiem notikumiem varu teikt). Jā – no vienas puses, labi – lai sabiedrībai viss top redzams. Bet! cik nožēlojami ir skatīties un lasīt tos rakstsus par gadījumiem, kur skaidri var redzēt, cik daudz tur nepatiesības un sagrozījumi, lai tautai pasniegtu negatīvāk nekā patiesībā ir… un nomelnotu kādu bez jēgas… pretīgi… nav saprotams kur ir žurnālistu ētika???

  4. par savu teikto jāatbild Atbildēt

    žurnaļuga nav indijas svētā govs, un konkretais raksts noteikti nebja nekāds kritikas žurnalistikas paraugs. tas drīzāk bija pasutijuma raksts nacnaida kurināšanai jo principā vienigais grēks bija telpu izīrēšana krievam. jebkurai citai tautibai drīkst, krievam ne. slēpties pēc tam aiz žurnalistikas vārda brīvibas ir muļķīgi, jo vārda briviba nav visatļautiba un nesodāmiba kā daudzi žurnaļugas to iedomājas:)

Draugiem Facebook Twitter Google+