ANO pauž aicinājumu iegrožot veto tiesības Drošības padomē 0
Vairāk nekā simts valstis piektdien ir mudinājušas Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), kas atzīmē 70.dibināšanas gadadienu, Drošības padomē ierobežot valstu veto tiesības, kopīgi aicinot nepretoties rezolūcijām par masu zvēriskumam.
Iniciatīvas mērķis ir izvairīties no tāda veida strupceļa, kāds ir paralizējis ANO Drošības padomes rīcību Sīrijas krīzē, kad Krievija un Ķīna izmanto savas veto tiesības visos lēmumos, kuru mērķis ir vērst sankcijas pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu.
Ar 104 ANO dalībvalstu, tostarp Drošības padomes pastāvīgo locekļu Francijas un Lielbritānijas atbalstu, “rīcības kodekss” tika pieņemts. Kopumā ANO ir 193 dalībvalstis.
Aicinājuma atbalstītāji mēnešiem ilgi ir mudinājuši valstis parakstīt aicinājumu un sava darba rezultātus paziņoja laikā, kad ANO atzīmē 70.dibināšanas gadadienu.
Ar šo lēmumu valstis apņemas “nebalsot pret uzticamu rezolūcijas projektu”, kura mērķis ir izbeigt vai novērst genocīdu, kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci”.
Rīcības kodekss liek ANO ģenerālsekretāram Banam Kimūnam noteikt, kad vardarbības uzliesmojums var novest pie masu zvēriskuma.
Bez piecām pastāvīgajām ANO Drošības padomes dalībvalstīm, tajā ir arī vēl desmit locekles, kas rotācijas kārtībā mainās un tiek ievēlētas uz divu gadu termiņu. Šīs desmit valstis balso par rezolūcijām, bet tām nav veto tiesību.
Austrālija, Vācija, Itālija, Spānija un Meksika ir to valstu vidū, kas parakstīja aicinājumu. Tāpat to parakstīja arī Japāna, Ukraina un Urugvaja, kas no janvāra kļūs par ANO Drošības padomes loceklēm bez veto tiesībām.
Rīcības kodeksa projektu izstrādāja Lihtenšteinas vadītā valstu grupa, kas pazīstama kā Atbildības, saskaņotības un caurskatāmības grupa.
To kampaņa sakrīt ar atsevišķu Francijas ierosinājumu ierobežot veto tiesības Drošības padomē masu zvērības gadījumos.
Francijas ideju atbalstīja 73 valstis, bet tā izpelnījās nosodījumu no Krievijas, bet Ķīnas un ASV reakcija bija vēsa.
Cilvēktiesību aizstāvji ir apsveikuši iniciatīvu, lai gan uz iespējām, ka pasaules lielvaras atteiksies no savām veto tiesībām tās raugās reālistiski.
“Tas varētu būt izaicinājums tam, ka dažas pastāvīgās dalībvalstis nepareizi izmanto veto tiesību. Šis nepareizais izmantojums pamatoti aizskar tik daudzas ANO dalībvalstis,” teica organizācijas “Human Rights Watch” starptautisko tiesību direktors Ričards Dikers.
“Kodekss varētu palielināt politisko cenu balsojumam pret uzticamu Drošības padomes rezolūciju masu zvēriskuma noziegumu gadījumā,” viņš piebilda.
Veto tiesības piecām pastāvīgajām Drošības padomes loceklēm ir piešķirtas kopš ANO dibināšanas, tomēr pēdējā laikā ir pieauguši aicinājumi tās pārskatīt.
Krievija un Ķīna pērn izmantoja savas veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju, kurā Starptautiskā Krimināltiesa tika lūgta izmeklēt Sīrijā pastrādātos noziegumus.
Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins pagājušajā mēnesī noraidīja aicinājumus ierobežot veto tiesību izmantojumu kā populistisku un teica, ka tāds ierosinājums nav reālistisks.
Čurkins uzstāja, ka paziņojumi, ka ir notikušas masu zvērības, var kļūt par politisku instrumentu, kā arī viņš apšaubīja to, kam piešķirt pilnvaras noteikt situācijas atbilstību veto ierobežošanai.
Krievija un tās priekštece Padomju Savienība savas veto tiesības ANO Drošības padomē ir izmantojusi 81 reizi, ASV tās ir izmantojusi 77 reizes, no kurām apmēram 30 izmantotas saistībā ar Izraēlas un palestīniešu jautājumiem.
Lielbritānija veto tiesības izmantojusi 32 reizes, Francija – 18, bet Ķīna – deviņas.
Pēc Otrā pasaules kara beigām tika nodibināta starptautiskā organizācija valstu sadarbības veicināšanai, lai novērstu tāda konflikta atkārtošanos. 24.oktobris pasaulē tiek atzīmēta kā ANO diena, jo šajā datumā 1945.gadā spēkā stājās tā gada 26.jūnijā parakstītie ANO statūti.
