Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. marts, 2014
Drukāt

79% iedzīvotāji uzskata, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Pārliecinoši lielākā daļa jeb 79% aptaujāto valsts iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts, noskaidrots aptaujā, ko veikusi “DNB banka” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS”.

Saskaņā ar aptaujāto viedokli – lai Latvija nebūtu saucama par lētā darbaspēka valsti, darbiniekam pēc nodokļu nomaksas mēnesī būtu jāsaņem atalgojums vismaz 701 eiro un vairāk.

Aptauja atklāja, ka 41% aptaujāto uzskata, ka mēnesī pēc nodokļu nomaksas būtu jāsaņem vismaz 701 eiro un vairāk, lai darbinieku neuzskatītu par “lētā darbaspēka” pārstāvi, savukārt 21% uzskata, ka atalgojumam būtu jābūt robežās no 601 līdz 700 eiro, bet 19% – ka tam būtu jābūt robežās no 501 līdz 600 eiro. Divas trešdaļas aptaujāto respondentu, kuriem ir darbs, uzskata, ka saņem neatbilstoši zemu atalgojumu.

Starp respondentiem, kuri piekrita apgalvojumam, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts, ir salīdzinoši lielāks strādnieku (51%) un bezdarbnieku (63%) īpatsvars. Savukārt tie aptaujātie, kuri ir darba devēji vai nodarbojas ar savu biznesu, biežāk (41%) nepiekrīt tam, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts.

Aptaujas ietvaros respondenti tika lūgti izteikt viedokli par pieņēmumu, vai lētais darbaspēks ir viens no galvenajiem faktoriem, kas raisa ārvalstu uzņēmumu interesi par komercdarbības uzsākšanu vai paplašināšanu Latvijā. Šādam viedoklim piekrita 61% aptaujas dalībnieku. Arī šim apgalvojumam piekrītošu atbilžu īpatsvars samazinās, pieaugot respondentu atalgojuma līmenim.

Turklāt 57% aptaujāto uzskata, ka lētais darbaspēks sekmīgi ļauj konkurēt tikai īstermiņā, bet ilgtermiņā tas konkurētspēju nepalielina.

Divas trešdaļas jeb 63% respondentu, kuri patlaban strādā, savu atalgojumu vērtē kā neatbilstošu padarītā darba apjomam, atbildībai, profesionālajai kvalifikācijai un citiem faktoriem. Biežāk savu atalgojumu kā neatbilstošu vērtē strādnieki un Latgales iedzīvotāji. Pieaugot iedzīvotāju vecumam, pieaug neapmierinātība ar atalgojumu, savukārt, pieaugot ienākumu līmenim, neapmierinātība samazinās.

“Būtiskākie faktori, kas nosaka, vai valsts būtu uzskatāma par lēta darbaspēka zemi, ir vidējā ražīguma jeb iekšszemes kopprodukta uz vienu nostrādāto stundu un darbaspēka atalgojuma attiecība. Salīdzinot Latvijas vidējo darba ražīgumu stundā ar 27 Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rādītāju, jāsaka, ka Latvijā strādājošo darba ražīgums ir vidēji 56% līmenī no ES rādītāja. Latvijā reālais IKP uz vienu darba ņēmēju 2012.gadā veidoja 64%, kur starpību kompensēja salīdzinoši lielāks nostrādāto stundu skaits. Tādējādi redzams, ka Latvijā strādājošo darba ražīgums būtiski atpaliek no ES vidējiem rādītājiem,” aptaujas rezultātus skaidro DNB bankas Ražošanas uzņēmumu daļas vadītājs Jānis Gaibišelis.

Jānis Gaibišelis uzsver, ka visaugstākajam konkurences līmenim starptautiskā tirgū ir pakļauti tieši ražojošie uzņēmumi. To bruto pievienotā vērtība Latvijā 2012.gadā veidoja 43% no ES vidējā līmeņa – ES bruto pievienotā vērtība sasniedza 43,4 tūkstošus eiro, savukārt Latvijā – 18,7 tūkstošus eiro. Tomēr Latvijā strādājošo vidējā atalgojuma līmenis sasniedza tikai 30% no ES vidējā līmeņa, tādējādi, pēc ražīguma līmeņa, Latvijas ražojošie uzņēmumi atpaliek salīdzinoši mazāk nekā pēc darbaspēka izmaksu līmeņa.

“Vērtējot, vai Latvija ir lētā darbaspēka valsts, jāsecina, ka pašlaik darbaspēks Latvijā izmaksā lētāk nekā vidēji ES, tomēr tā ir Latvijas konkurētspējas priekšrocība. Lai saglabātu šo konkurētspējas priekšrocību, bet nodrošinātu arī atalgojuma pieaugumu strādājošajiem, šim atalgojuma pieaugumam jānotiek vienlaicīgi ar ražīguma pieaugumu,” secina Gaibišelis.

Gaibišelis norāda, ka Latvijas pašreizējā vidējā ražīguma un algu attiecība atspoguļo Latvijas uzņēmumu pašreizējo vidusmēra attīstības līmeni – iekārtu kvalitāti, pārvaldības prasmes, produktu portfeļa sarežģītību, pārdošanas prasmes.

Vērtējot pēc šiem parametriem, Latvijā ir izcili uzņēmumi, taču vidējais līmenis pagaidām atpaliek. Savukārt pārējā Eiropā ir daudz uzņēmumu, kuri var nolemt uzsākt biznesu Latvijā un kuriem šie trūkumi nepiemīt.

Latvijā strādājošo uzņēmumu pieredze liecina, ka dažādās rūpniecības apakšnozarēs, lauksaimniecībā, finansēs un biznesa pakalpojumos Latvijā iespējams panākt izteikti augstu ražīguma līmeni, maksājot Latvijas darba tirgum atbilstošas algas, līdz ar to paveras labas attīstības iespējas. To pierāda arī Latvijas eksporta tirgus daļa pasaules importa rādītājā.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati rāda, ka Latvijas tirgus daļa pasaulē kopš 1994.gada ir noturīgi augusi, pēdējo 10 gadu laikā divkāršojoties un pēdējo 20 gadu laikā pieaugusi pat četras reizes.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Protams ka latvija ir nabagu zeme,tauta nevis dzivo,bet izdzivo,bet darba deveji dzivo zalji,velkam to dzivi no algas lidz algai,a stradajam ka roboti katru dienu pa 10-11 stundam,pa virsstundam protams neviens nemaksa.

  2. Shajá debilajá sistémá músu ,tá saucamajá valstí ,strádnieki ir super nabagi ,bet uznjémumu ípashnieki super bagáti ,péc Latvijas mérogiem. DZÍVOT UN STRÁDÁT TE NAV IESPEJAMS !

  3. Protams, ka uzņēmēji to neatzīst, jo viņiem jau pamatā ir noteiktā valsts minimālā alga, bet darba slodze nenozīmē neko. Es vienmēr esmu teicis minimālo jāceļ augšā, tad būs nodokļi un tauta varēs izdzīvot. Pat pašvaldības iestādēs maksā ļoti mazas algas, izņemot pašus augšgalus, kam algas ir pietiekošas, bet darbi…….

  4. es teiktu ne vis leta,bet ipasi leta darbaspeka valsts.

  5. Smiekligi lasit.Tas kapeikas kuras sanem,un cik ir jastrada lai vinas varetunopelnit.Toties pakalpojumi maksa,nenormalas sumas.Citiem patesanai naudinas nepaliek.Parko mes runajam.Bagatie paliek vel bagataki.Nabagipaliekvel nabadzigaki.Neviena valsti,milonari nepaliek,dazu gadu laika.Viela pardomam.

  6. Protams ka LV viennozīmīgi lētā darbaspēka valsts un smieklīgo pabalstu zeme ,ne velti pus Latvijas iedzīvotāju strādā ārvalstīs.

Draugiem Facebook Twitter Google+