Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. septembris, 2012
Drukāt

Āda. Uzzināt vairāk par to!

Ilustrācija - Daina GirgensoneIlustrācija - Daina Girgensone

Mūsu ķermeņa ārējā apvalka – ādas – kopējā virsma ir aptuveni divus kvadrātmetrus liela. Lai gan dažkārt to nemaz neuzskatām par orgānu, līdzās uzdevumam apklāt organismu kā ar segu un sargāt to no nevēlamas ārējas iedarbības ādai ir vēl daudz citu svarīgu un neaizstājamu funkciju.

 

* Āda ir organisma pirmā aizsarglīnija – barjera, kas pasargā no ievainojumiem zem tās esošos maigos audus, kavē nevēlamu ķīmisku un fizikālu ārējās vides procesu ietekmi, neļauj vai vismaz traucē ķermenī nokļūt svešiem, slimības izraisošiem mikroorganismiem. Ķīniešu medicīnā ādu uzskata par cilvēka elpojošo robežsardzi.

 

* Ar ādu, pateicoties tajā esošajiem receptoriem, sajūtam ārpasauli: pieskārienus, spiedienu, sāpes izraisošus kairinājumus, karstumu un aukstumu. Un ar tās palīdzību noris arī dažādi regulācijas un apmaiņas procesi, piemēram, ķermeņa temperatūras un šķidruma balansa uzturēšana, organisma atbrīvošana no liekām nevajadzīgām vielām.

 

* Veidojoties iedegumam, āda sargājas no saules ultravioletā starojuma pārlieku spēcīgas iedarbības, veidojot tumšu pigmentu melanīnu. Tas kavē starojuma piekļuvi dziļāk esošiem audiem. Bet vienlaikus saules staru ietekmē zemādā sintezējas organismam nepieciešamais D vitamīns.

 

* Visplānākā āda ir uz plakstiņiem un dzimumorgāniem, kur tās slānītis ir tikai 0,5 milimetri, bet visbiezākā (4–5 milimetri) – uz pēdām un plaukstām, kur lielāka mehāniska slodze.

 

* Psiholoģiski āda ir robeža ar ārpasauli, saziņas un kontaktorgāns, un arī emociju izpausmes zona ķermenī.

 

* Ādai ir divi slāņi – plāna virsāda jeb epiderma, kam ir aizsargājoša loma, un pamatāda jeb derma, kur atrodas sviedru dziedzeri, asinsvadi un jušanas nervgali, taustes receptori, arī matu folikuli.

 

Zemādas slānis darbojas kā siltuma izolators, enerģijas uzkrājējs un amortizators, kas vājina triecienus ķermenim.

 

* Epitēlija šūnas ir elastīgas, piepildītas ar keratīnu – olbaltumvielu, kas aizsargā no daudzu ķīmisku vielu kaitīgās iedarbības. Savukārt tauku dziedzeru izdalītais sekrēts ādas virskārtu padara ūdensnecaurlaidīgu un traucē dažādu mikroorganismu vairošanos.

 

* Pirksta naga lieluma ādas gabaliņā atrodas aptuveni 1000 dažāda veida receptoru, bet tikpat lielā ādas laukumiņā pirkstgalos – pat trīsreiz vairāk. Tie uztver no ārējās vides nākošus kairinājumus un noraida informāciju smadzenēm, kur to garozā sarežģītas nervu darbības rezultātā rodas noteiktas sajūtas.

Taustes receptoru visvairāk ir pirkstgalos, lūpu malās un dzimumorgānu ādā, termoreceptoru – lūpās, vaigos, plaukstu virspusē.

 

* Veicot termoregulēšanu ķermenī, āda sūta ziņu hipotalāmam – smadzeņu iekšējam termometram. Ja ir karsti, asinsvadi paplašinās, aiznes asinis tuvāk ādas virspusei (tāpēc karstumā piesarkstam) un atdziestam. Tāpat svīstot – āda, kļūstot mikla, atdod siltumu apkārtējai videi.

Lai taupītu siltumu, aukstumā asinsvadi sašaurinās, asinis aizplūst ķermeņa dziļumā, siltuma atdeve mazinās un āda paliek bāla. Tā āda piedalās pastāvīgas ķermeņa temperatūras uzturēšanā.

 

* Ķermeņa termoregulācija, ūdens un minerālvielu maiņa ir funkcijas, ko ādā veic sviedru dziedzeri. Vienā kvadrātcentimetrā to ir 500–1000!

 

* Ādas jutīgumu ietekmē gan receptoru daudzums, gan nervu sistēmas stāvoklis, piemēram, nogurums vai pārdzīvojumi.

 

Āda ir savdabīga organisma saziņas valoda, kas pavēsta par fiziskām un emocionālām norisēm mūsos.

 

* Norises organismā, ēšanas un dzīvesveida ieradumi kļūst redzami ādā. Ja tajā traucēta asinsrite, āda kļūst sausa, savukārt asinsvadu paplašināšanās to padara kuperozu. Ādā atspoguļojas arī cilvēka emocionālais stāvoklis – emociju ietekmē paplašinās vai sašaurinās asinsvadi, tiek ietekmēta sviedru un tauku dziedzeru darbība, tāpēc piesarkstam vai nobālam, uzmetas zosāda vai āda nosvīst.

Nopietnāki pārdzīvojumi un stress var provocēt psoriāzes, ekzēmas nātrenes un citu ādas kaišu rašanos.

 

* Ādā gana uzskatāmi izpaužas novecošanās procesi – tā kļūst sausa, plānāka, rodas grumbas. Tas notiek gan nepietiekamas mitrināšanas dēļ, gan krājoties saules iedarbībai, gan stresa un smēķēšanas ietekmē.

 

* Visbiežākās kaites, kuru dēļ rodas sūdzības par ādas stāvokli, ir pinnes jeb aknes, seborejiskais dermatīts, par ko liecina tās pārmērīga taukošanās un lobīšanās, alerģijas provocēta ādas nieze, apsārtums un sausināšanās, kā arī sēnīšu infekcija.

 

* Āda nav mūžīga, mēneša laikā noris pilns tās virskārtas atjaunošanās cikls. Ik minūti zaudējam 30–40 tūkstošus atmirušo ādas šūnu – nedzīvas ragviela plāksnītes. Taču āda neizdilst – jaunas šūnas epidermā veidojas nepārtraukti, virzoties uz augšu sacietē un zaudē dzīvīgumu, līdz atdalās un nolobās.

Epidermā 95 procenti šūnu strādā, lai atjauninātu mūsu organisma pārsegu, pārējie 5 procenti veido melanīnu, kas dod ādai krāsu.

 

* Zvīņains, pacelts plankums, kas asiņo, sacietējums, nedzīstoša čūla, dzimumzīme, kas palielinās, maina formu un krāsu, paceļas virs ādas, niez, asiņo, kļūst nelīdzena, ar neskaidrām robežām – tās var būt ādas vēža pazīmes.

Latvijā tas ir otrs biežāk izplatītais ļaundabīgais audzējs. Visnāvējošākais ir ādas pigmentšūnu audzējs jeb melanoma.

 

* Zemādas tauku slānī, kas uztur ķermenī siltumu un absorbē triecienus, atrodas matu folikuli. To nav tikai uz lūpām, delnām un pēdām. Galvas ādā to daudzums sasniedz aptuveni 100 tūkstošus.

Matiņi uz ādas ir visiem zīdītājiem, arī jūrā mītošajiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+