Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. aprīlis, 2013
Drukāt

Agris Liepiņš: Ļautiņi prasa pašu neatzītas valsts pilsonību

Foto - LETAFoto - LETA

Viens liels un konkrēts labums no pašpasludinātā “nepilsoņu kongresa” tomēr ir. Viņi skaidri definēja, kas ir kas! Daudzu gadu garumā politiskā elite, uzdodot vēlamo par esošo, muļļājās un vairījās apzināt nepilsoņu patiesos nolūkus.

 

Baidījās no Krievijas uzbrēcieniem, tramīgi raudzījās Eiropas virzienā un centīgi klausīja eirokomisāru ieteikumus uzņemt pilsonībā pēc iespējas vairāk iebraucēju. Tas, ka cilvēktiesību komisārs nav pat iedziļinājies lietas būtībā, nekrita svarā. Tā nu mums Latvijā ir viena no liberālākajām naturalizācijas procedūrām un liels skaits jaunpilsoņu, kuri gadu iepriekš balsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Kamēr valdošās partijas šo problēmu valstīja pa muti kā karstu kartupeli, nepilsoņi salasījās latvju dainas: ej, puisīti, drošu soli, runā skaidru valodiņu! Tautasdziesmu iedvesmoti, nepilsoņu saieta dalībnieki runāja skaidru valodiņu. Lūk, viena no tām:

“Mūsdienu Latvijas krievu kopiena izveidojās, pateicoties 1940. gada notikumiem. Tāpēc būtu ļoti atbilstoši, ja 17. jūnijs (Latvijas okupācijas datums) kļūtu par svētku dienu kaut vai vienai valsts daļai.”

Interesanti, ka augsto godu piederēt pie Latvijas krievu kopienas nav izpelnījušies Latvijas brīvvalstī dzimušie krievi un viņu pēcteči. Lūk, vēl viena nepilsoņu prātula:

“No Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas izņemt punktu par Latvijas okupāciju 1940. gadā un atsauces par 1918. gadā dibinātās Latvijas valsts kontinuitāti (nepārtrauktību, pārmantojamību).”

Beidzot skaidri pateikts – nepilsoņi principā neatzīst 1918. gadā dibināto Latvijas Republiku. Tāpēc izbrīnu rada viņu bezjēdzīgā dīkšana pēc automātiskas pilsonības piešķiršanas. Ļautiņi prasās tās valsts pilsonībā, kuru paši neatzīst! Laikam izpaužas plašā slāvu dvēsele jeb, citējot klasiķus, Krieviju ar prātu nesaprast! Šī prasība ir tik absurda, ka eiropietim vienkārši “nepielec”. Eiropas ierēdņi spriež loģiski – prasot pilsonību, naturalizējamā persona apņemas cienīt attiecīgās valsts pamatprincipus.

To, ka jaunie pilsoņi savā sirdī un uzskatos palikuši tie paši vakardienas nepilsoņi, lieliski pierāda “Saskaņas centra” deputāti. Šos kungus pārsvarā ievēlēja krievvalodīgie, un viņi pārstāv savu vēlētāju gribu. Kādu gribu, piedaloties antifašistu mītiņos un nepilsoņu saietos, pauž Boriss Cilevičs un Igors Pimenovs?

Ja Latvija savulaik būtu rīkojusies saskaņā ar 1996. gadā pieņemto deklarāciju par Latvijas okupāciju, kurā aicināja atbalstīt citu etnosu personu centienus atgriezties savās etniskajās dzimtenēs, tad “Saskaņas centra” ideoloģijai vispār nebūtu augsnes mūsu pilsoņu vidū.

Varbūt pietiks muļķoties un laiks saukt lietas īstajos vārdos? Latvijas valsts ir dibināta 1918. gadā. Šodienas Latvijā viena daļa pilsoņu uzskata, ka dzīvo atjaunotajā 1918. gada republikā, bet otra daļa, pārsvarā pēc 1940. gada iebraukušie sveštautieši, domā, ka šeit ir Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika, kas pēc PSRS sabrukuma pārtapa par Latvijas Republiku. Tāpēc viņiem tik tuvi ir padomju laika svētki – 9. maijs un 23. februāris. Liela daļa piekrīt Putina apgalvojumam, ka PSRS sabrukums bija divdesmitā gadsimta lielākā ģeopolitiskā kļūda. Šā vienkāršā iemesla dēļ četrus gadus vēlāk daļa pilsoņu svinēs savas valsts simtgadi, daļa pilsoņu uzskatīs, ka Latvijai ir septiņdesmit astoņi gadi, bet liels bars pilsonību gribošo rīkos protesta akcijas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+