Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. janvāris, 2015
Drukāt

Aicina ārpolitikā runāt skaidru valodu (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gadskārtējās Ārpolitikas debatēs piedalījās 85 deputāti, un tās vēroja arī ārvalstu diplomātiskais korpuss (fonā), no kura lielākā daļa nepalika pēc izsludinātā pārtraukuma. Debatēs asi ārlietu ministra ziņojumu kritizēja partijas "No sirds Latvijai" frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (centrā), kura teica, ka tas esot garlaicīgs, kā arī pieskārās starptautiskajai misijai Afganistānā, no kuras neesot bijis labums, jo narkobizness Afganistānā esot pieaudzis.

Vakar notikušajās gadskārtējās Saeimas ārpolitikas debatēs atbalsojās gan situācija Ukrainā, gan nesen notikusī “Charlie Hebdo” traģēdija Francijā, kā arī bieži tika locīts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē vārds. Debatēs bija jūtama Nacionālās apvienības neapmierinātība ar “Vienotības” īstenoto ārpolitiku, bet “Saskaņas” deputāti izmantoja iespēju paust uzskatus, kas vairāk attiecas uz iekšpolitiku.

Uz gadskārtējām ārpolitikas debatēm bija pulcējušies 85 deputāti. Tajās uzstājās ārlietu un aizsardzības ministri, bet no malas vēroja ārzemju vēstnieki, no kuriem gan tikai daži uzkavējās sēžu zālē arī pēc pārtraukuma. Debates ar uzrunu sāka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Krievijas īstenotā agresija un karadarbība Ukrainas austrumos un skaidri paustā vēlme revidēt pasaules kārtību un starptautiskos tiesību principus ir metusi izaicinājumu visai pasaulei, tostarp ES un Latvijas ārpolitikai.” Viņa vērtējumā Krievija attālinās no starptautiskās sabiedrības, kā arī īsteno masīvu propagandas kampaņu. Debatēs ministrs norādīja, ka ES drošības stratēģija ir novecojusi.

“Tās pirmais teikums – “Eiropa nekad agrāk nav bijusi tik labklājīga, droša un brīva” – jau pats par sevi liecina, cik tāla ir 2015. gada realitāte no 2003. gadā rakstītā. Tāpēc jau mūsu prezidentūras laikā ir nepieciešams uzsākt tās pārskatīšanu,” teica ministrs. Viņš norādīja, ka arī šogad Latvijas ārpolitikas uzmanība būs pievērsta Ukrainai un tam, vai tiks pildītas Minskā panāktās vienošanās. Ārlietu ministrs arī vērsa uzmanību uz nesen Francijā notikušajiem teroraktiem: “Uzbrukums Francijas žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai Parīzē ir vēl vairāk apstiprinājis stingras pretterorisma politikas nepieciešamību.”

Kā jau pēdējā laikā pierasts, neiztika bez Latvijas prezidentūras daudzkārtējas pieminēšanas. Tā tika locīta “Vienotības” politiķiem raksturīgajā “lielā un atbildīgā notikuma” manierē. Piemēram, Eiropas lietu misijas vadītāja Lolita Čigāne par prezidentūru runāja kā par savdabīgu politiskās iniciācijas rituālu. “Mēdz jokot, ka patiesa politiska brieduma brīdis ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij ir tās prezidentūras pusgads, kad tā laikā valsts kļūst par nobriedušu, īstu ES dalībvalsti,” skaidroja L. Čigāne.

Debatēs iesaistījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kurš rosinās Saeimu atbalstīt ieceri par 40 procentiem palielināt Nacionālo bruņoto spēku karavīru skaitu līdz 2018. gadam, lai stiprinātu valsts drošību.

Teroristi, nevis separātisti

Vakardienas “LA” numurā jau varējāt lasīt par Nacionālās apvienības (NA) politiķu neapmierinātību, ka Latvijas ārlietu ministrs kopā ar Lietuvu, Igauniju, Lielbritāniju un Dāniju nav parakstījis aicinājumu atbildēt Krievijas izvērstajam informatīvajam karam. Debatēs kritiskus pārmetumus NA frakcijas vārdā ārlietu ministram veltīja deputāts Rihards Kols, kurš aicināja E. Rinkēviču apzināties, ka viņš ir Latvijas, nevis ES ārlietu ministrs. “Līdzīgi kā ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni nav ieturējusi pozīciju pret Krieviju, arī Latvija demonstrē piekāpīgumu Krievijai,” teica R. Kols. Tāpat viņš aicināja runāt skaidrāku valodu. “Ukrainā nedarbojas separātisti, bet gan teroristi. Tieši tā,” teica R. Kols. Viņaprāt, starp notikumiem Ukrainā un Francijā notikušajiem uzbrukumiem ir velkama vienādības zīme, jo abos gadījumos darbojušies teroristi, bet starptautiskā sabiedrība Ukrainā notiekošo prokrievisko kaujinieku darbības izvairās dēvēt par terorismu. “Latvijas uzdevums kā ES prezidējošajai valstij ir panākt, ka tā saucamās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas” tiek atzīstas par teroristiskām,” rosināja R. Kols. Deputāts norādīja, ka Latvijai jābūt skaidrai pozīcijai imigrācijas jautājumos. “Daudz ES spriež par to, cik daudz imigrantu katrai valstij būtu jāuzņem. Ja šādi šis jautājums tiks virzīts, tad Latvija šo kvotu ir pilnībā izpildījusi ar šeit dzīvojošiem 260 000 nepilsoņu,” teica R. Kols.

Arī citi NA politiķi debatēs runāja par, viņuprāt, pielaidīgo attieksmi pret Krieviju. Deputāts Edvīns Šnore teica, ka Latvijas prezidentūra ES Padomē dod lielāku iespēju atspēkot melus, kurus tiražē Krievija par mazākumtautību stāvokli Latvijā. “Krievijas ārlietu ministra izteikumi, ka cilvēki, kas savulaik referendumos balsojuši par Latvijas neatkarību, ir padarīti par otrās šķiras pilsoņiem, ir maldīgi. Tā bija lieliska iespēja ārlietu ministram pateikt, ka tie ir meli, pēdējā no šiem referendumiem vairāk nekā pusmiljons cilvēku balsoja pret neatkarību. Taču Krievija turpina tiražēt šo vēsturisko mītu,” teica E. Šnore.

Izmanto Krievijas ārpolitikas terminoloģiju

Tikmēr opozīcijā esošās “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins atsaucās uz teroraktu Parīzē, kas aktualizējis iekšējās drošības jautājumu, tomēr tālākais Agešina teiktais liecina, ka Parīzes terorakti ir pievilkti klāt “aiz matiem”, lai pasniegtu to “Saskaņai” vēlamā griezumā. V. Agešins norādīja, ka viņu satraucot divas lietas – sašķeltā Latvijas sabiedrība, kurā ir dažāda vēsturiskā atmiņa, kā arī amatpersonas, kas bārstoties ar saukļiem. “Sabiedrības saliedētības politiku ir iespējams uzskatīt par veiksmīgu tikai tad, ja latviešus nemāc šaubas par latviešu kultūras attīstības iespējām, kā arī ja mazākumtautības ir pārliecinātas par Latvijas valdības un Saeimas patiesām rūpēm saglabāt viņu valodas un kultūras,” teica V. Agešins, kurš atzina, ka Latvijā esot zems terorisma draudu līmenis, bet, lai to padarītu vēl zemāku, politiķiem neesot jātracina sabiedrība. Cits “Saskaņas” deputāts – I. Pimenovs – debatēs izmantoja Krievijas ārpolitikas terminoloģiju. Viņaprāt, notikumos Ukrainā esot savijušās ģeopolitisko vektoru intereses un Krima esot viens no šiem “diegiem”. Kosovas atdalīšanās no Serbijas un Gruzijas teritoriālās vienotības pārkāpšana esot skatāma vienā ķēdē ar notikumiem Krimā. Tā kā “aukstajam karam” neesot bijis noslēdzošās konferences, kurā cilvēki vienojušies par lietu kārtību, tādas kā Jaltas konferences, I. Pimenovs piedāvā šādu konferenci rīkot Latvijā, kurā dalībnieki vienotos par “Rīgas miera paktu”.

Sudraba interesējas par opiju

“Ārpolitikas ziņojums ir tik spilgti garlaicīgs kā pamatskolas mācību grāmata, ja jums to liktu šobrīd lasīt,” sacīja “No sirds Latvijai” Saeimas frakcijas vadītāja Inguna Sudraba. Viņa kritizēja ārlietu ministra ziņojumu, jo tajā ir daudz liekvārdības. Lietoti tādi jēdzieni kā “turpinās īstenot”, “sniegs atbalstu”, “efektīvu atbildi” un citi. Sudraba pievērsās arī ziņojumā rakstītajam par Afganistānā noslēgto misiju un sāka interesēties par Afganistānā ražotajām narkotiskajām vielām. “Kāds ir Afganistānas misijas klātbūtnes pamatojums, ja Afganistānā ik gadu tiek saražoti 150 miljardi opija devu. Afganistāna ražo divas reizes vairāk heroīna nekā pirms 10 gadiem visā pasaulē,” teica I. Sudraba. Viņa uzskata, ka sabiedroto karaspēka klātbūtne esot veicinājusi “valsts talibanizāciju”. Asus vārdus I. Sudraba vērsa arī attiecībā uz Latvijas prezidentūru ES Padomē. “Mūsu prezidēšana izskatās kā dežurēšana klasē: noslauki tāfeli, sakārto solus, izvēdini telpu,” teica I. Sudraba. Savā kaismīgajā runā, kuras laikā citi deputāti un arī žurnālisti smīnēja, I. Sudraba pieskārās arī jautājumam par robežām ar Baltijas valstīm. “25 gadus nevaram vienoties par jūras robežu ar kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā. “Kāpēc joprojām dzīvojam pagaidu robežās? Kur ir problēma? Reņģēs vai virtuālajā naftā, kas slēpjas jūras dzīlēs?” vaicāja I. Sudraba. Tomēr jāatgādina, ka robežlīgums ar Igauniju jau sen ir noslēgts un šoreiz deputāte kļūdījās.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Absurds ir Vējoņa vēlme piesaistīt 40% karavīru, aizmirstot pateikt,ka arī tie būs no jau Ukrainā pieredzētajiem psrs kolonistiem (kas jau ir katrs 3 armijā un policijā) un ir stulbi un nodevīgi apbruņot nelojājos psrs kolonistus – nākamos “zaļos cilvēciņus” tikai viņu formāli noformētās pilsonības dēl!

  2. sociāli atstumtais Atbildēt

    ,,prezidentam,, – man tas jautājums visu laiku sēž iekšā , bet ārlietu ministrs ,, aptver ,, abu dzimumu ,, līdztiesību ,, – kāda te var būt ārpolitika LR ?

  3. Šnore un Kols ir runājuši par Latvijai un latviešiem ļoti svarīgām lietām. Diemžēl sagaidīt no glumā Vienotības ārlietu ministra, ka tas tiks ņemts vērā cerību nav nekādu.

  4. latvietis parastais Atbildēt

    deputātu zemās izglitibas dēļ viņiem grūti saprast diplomātisko valodu. tāpec lūdz runāt viņiem saprotamā valodā.

  5. Tas, kas palika neatrisināts Latvijas-Lietuvas jūras robežā absolūti netraucē nedz navigācijas nedz saimnieciskiem jautājumiem. Kā saka jūrnieki Sudraba vienkārši “dzen vilni”. Mazs kuģītis cenšās celt pēc iespējas lielāku troksni apkārt. Afganistanas narkobiznes ir globala problēma un ne jau Sudraba zina ka to risināt. Pats par sevi preparāts ir vajadzīgs – grūtāk atdalit to ražošana no krimināla, kas šodien darbojās pat valstu līmenī.

  6. Spriežot pēc raksta, tur notika pasēdēšana un katras politiskās partijas viedokļa paziņošana, nevis debates Labākais tajā visā, ka beidzot ir skaidrība par Ingūnas interesēm un problēmām 🙂

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+