Ekonomika
Bizness

Aicina plašāk lietot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Vai uzņēmēji tam ir gatavi? 16

Foto: LETA

Vairāk nekā 80% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka viedtālrunis ir kļuvis par primāro piekļuves punktu internetam, liecina “Google Consumer Barometer” dati.

Līdz ar to mobilās tehnoloģijas un ierīces ikdienā ir tik klātesošas, ka būtiski ietekmē gan lietotāju paradumus, gan biznesa procesus, gan komunikāciju ar klientiem.

Tādēļ uzņēmējiem vairs nav citas iespējas, kā vien mainīt pieeju digitālai komunikācijai un ieviest pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus.

Lai iedrošinātu uzņēmējus plašāk lietot tehnoloģiju sniegtās iespējas, mobilo sakaru operators “Bite” sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) Daugavpilī rīkoja semināru.

Pasākuma laikā tehnoloģiju un komunikācijas eksperti stāstīja par dažādiem praktiskiem risinājumiem mobilo tehnoloģiju laikmetā, kā arī par iespējām parūpēties par uzņēmuma un klientu datu drošību.

Internetam lietotāji visbiežāk pieslēdzas ar viedtālruni

Ir acīmredzami, ka viedtālrunis kļūst par primāro ierīci, kuru cilvēki izmanto, lai pieslēgtos internetam. Tā iespaidā mainās lietotāju paradumi.

Proti, ja agrāk internetu tālrunī vairāk izmantoja izklaidei un saziņai, tagad būtiski pieaug to lietotāju skaits, kas šādā veidā meklē informāciju uzņēmumu mājas lapās vai iepērkas.

Tādēļ uzņēmējiem ir jārada tāda digitālā vide, kas nodrošina patērētājiem pozitīvu lietošanas pieredzi neatkarīgi no izmantotās ierīces.

Viedtālrunis, planšetdators, klēpjdators – klientiem paredzētajam saturam, tostarp informācijai par produktiem, iespējām iepirkties un sazināties ar uzņēmumu ir jābūt vienlīdz ērti lietojamam ikvienā ierīcē. Proti, saturs jāpielāgo ekrānam.

Vienlaikus uzņēmējiem ir jādomā par atsevišķu funkciju pielāgošanu tieši mobilajam tālrunim, jo straujais mobilo datu patēriņa pieaugums norāda uz nozīmīgu biznesa potenciālu.

“Mēs droši savā ikdienā varam ieviest jaunu terminu – mobilie pircēji, uzņēmējiem jābūt tiem gataviem, ” uzsvēra Šmite.

Kā piemēru viņa min portālā “manabite.lv” veiktos lietojamības uzlabojumus.

Vietnē tika vienkāršota reģistrācijas datu ievade, lietotāju autentifikācija, uzlabota ātrdarbība un ieviesta moderna sīkdatņu (cookies) politika. Un jau vasarā 45% pirkumu “Bites” digitālajās platformās veikti no mobilajām ierīcēm.

Pārāk sarežģīts apmaksas un autentifikācijas process ir viens no iemesliem, kura dēļ klienti nereti pārtrauc iepirkšanos. Ja to vienkāršo, tad rezultāti ir acīmredzami. Tāpat lietotāju nepacietība ir svarīgs iemesls, lai uzņēmēji domātu, piemēram, par interneta mājas lapas ātrdarbību.

Licencētu datorprogrammu lietošana uzlabo kiberdrošību

Tehnoloģiju eksperti norāda, ka digitālā un mobilā komunikācija nebūs veiksmīga un efektīva, ja netiks domāts par kiberdrošības risku novēršanu. Un tie var slēpties apstākļos, par kuriem pirmajā brīdī pat neiedomājamies.

“Joprojām teju puse lietotāju izmanto nelicencētas datorprogrammas, tostarp “Microsoft” programmas. Cita starpā tas nozīmē, ka e-pasts ir daudz vieglāk uzlaužams un dati pakļauti daudz lielākam nozagšanas riskam,” atzīst tehnoloģiju uzņēmuma “Squalio Group” pārstāvis Toms Žunna.

Legāli nopirkta programmatūra ir pavisam vienkārša lieta, kura palīdz aizsargāt uzņēmuma un tā klientu datus. Tāpat lietojumprogrammu ražotāji domā par dažādiem drošības risinājumiem un atbilstību jaunākajiem normatīvajiem aktiem, viņš uzsver.

Tā, piemēram, “MS Office 365” dati glabājas mākoņserverī, kur jau automātiski tiek ievēroti Vispārīgās datu aizsardzības regulas principi.

Vadītājiem jāpalīdz darbiniekiem adaptēties jaunieviestajām tehnoloģijām

Ieviešot jaunas tehnoloģijas, uzņēmēji sastaps tūlītējus ieguvumus, bet darbinieki – apgrūtinājumus, jo paradumu maiņa prasa laiku. Šis ir tieši tāds pats pārmaiņu vadības process kā daudzi citi.

Lai tas būtu veiksmīgs un darbinieki atbalstītu, ir jāpievērš liela uzmanība iekšējai komunikācijai, proti, jāiepazīstina ar ieguvumiem, jānodrošina apmācība un jārada motivācija, skaidro komunikācijas aģentūras “PublicID” vadītāja Antra Bork-Ržečicka.

Kā piemēru viņa min projektu plānošanas rīka “Teamwork” ieviešanas gaitu. Sākotnēji efektivitāte nebija apmierinoša, radās kļūdas, jo ne visi darbinieki vienlaicīgi adaptējās jaunajiem darba plānošanas apstākļiem.

Argumenti bija gan racionāli – tehnoloģiju pratība, gan iracionāli – radošo cilvēku bažas par pārāk lielu kontroli. Tas tika novērsts ar ieguvumu komunikāciju. Proti, efektīvāka laika plānošana, prognozējami darba apjomi un iespēja pārdalīt slodzes bija visiem saprotams un sasniedzams mērķis.

Tādējādi ir acīmredzami, ka pat nelieli uzlabojumi tehnoloģiju lietošanā var sniegt būtiskus labumus un palīdzēt risināt efektivitātes problēmas.

LA.lv