Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. maijs, 2013
Drukāt

Aktuāla aptauja: Vai pašvaldības palīdz iedzīvotājiem apstrādāt mazdārziņus?

Foto - LETAFoto - LETA

Vija Jablonska, 
Priekules novada domes priekšsēdētāja:
 “Līdz šim problēmas ar mazdārziņu apstrādi nav bijušas. Novadā darbojas SIA “Virgas tehnika”, tas ir pašvaldības uzņēmums ar visu nepieciešamo tehniku.

 

Novada mājaslapā, sadaļā “domes lēmumi” publicēts nolikums ar tehnikas pakalpojumu izcenojumiem. Dārgākais pakalpojums ir zemes aršana, par hektāru jāmaksā 50 lati, par kultivēšanu – 25 lati, bet kūtsmēslu izvešana maksā 12 latus par kravu. Iedzīvotāji cenšas vienoties privāti ar kaimiņiem, paziņām. Tad sanāk lētāk. Kādam ir traktors, citam – zirgs, ar kuru zemi gan uzar, gan ecē un izdzen vagas. Bet zirgu laukos tagad palicis maz.”

 

Arvīds Mēters, 
Brocēnu novada domes priekšsēdētājs:
 “Vēl pirms pāris gadiem mazdārziņi nevienu neinteresēja, jau spriedām, ka nezālēs ieaugušo teritoriju vajadzēs nošķūrēt ar buldozeru. Bet nu aktivitāte pieaug. Zemes apstrādi veic privātie komersanti, apkārtnes zemnieki. Viņiem ir savi traktori ar nepieciešamo inventāru. Par cenu vienojas, skatoties, cik liels tīrums un cik tāls ceļš līdz tam jāveic. Ja jāuzar tikai dažas vadziņas, maksa ir pieci lati. Man pašam ir nedaudz lielāks zemes gabals, maksāju 20 latus. Cenas par pakalpojumu visiem komersantiem aptuveni vienādas.”

 

Jānis Pelsis, 
Iecavas novada domes priekšsēdētājs:
 “Pirms desmit gadiem visa mazdārziņiem paredzētā teritorija bija apstrādāta. Bet tad vienā brīdī cilvēki masveidā atteicās, nevienam nevajadzēja. Tagad atkal interese atdzimst. Sevišķi liels pieprasījums ir pēc tiem dārziņiem, kas atrodas kooperatīvās sabiedrības teritorijā, jo tur, lai gan par maksu, tomēr nodrošināts arī ūdens. Par zemes apstrādi iedzīvotāji paši vienojas, sarunā ar tiem, kam pieder vai nu traktoriņš, vai motobloks, dažs uzrok dobes ar lāpstu. Ne visi var atļauties traktoru, jo tad par pāris vagu sagatavošanu jāmaksā ap 20 latiem un vairāk. Gandarījums, ka dārziņus arvien vairāk pieprasa gados jauni cilvēki. Viņi tos ņem, lai kaut ko izaudzētu un lai būtu vieta atpūtai un kādam piknikam.”

 

Viktors Stikuts, 
Dagdas novada domes priekšsēdētājs:
 “Pie mums pēdējos gados daudzi no saviem mazdārziņiem atsakās, jo šis vaļasprieks izmaksā pārāk dārgi, vismaz 30 latus gadā. Lētāk ir sīpolus un kartupeļus nopirkt. Sīpolu kilograms maksā 12 santīmus, maiss tupeņu – pieci, seši lati. Tie, kas visu paši audzēt par zemes apstrādi nesūdzas – pakalpojumus sniedz gan traktoriņu, gan motobloku īpašnieki, tikai jāmaksā. Daudz sliktākā situācijā ir mazie zemnieki. Viņiem kredītu traktoru iegādei bankas nedod, un arī lielie zemnieki neatbalsta, jo cer sīkzemnieku zemi pievienot saviem īpašumiem. Tāpat problēma ir daudzās pamestās lauku mājas. Domājam par projektu, lai ēkas saremontētu dzīvošanai. Tad aicināsim pilsētniekus, lai brauc pa vasaru atpūsties un sev kaut ko arī izaudzēt.”

 

Aivars Priedols, 
Grobiņas novada domes priekšsēdētājs:
 “Mums ir daudz darbīgu vīru, arī pensionāru ar traktoriem un citu tehniku, cilvēki viens otram palīdz, atbalsta. Pat 99 gadus vecais Rūdolfs Brants regulāri aizstaigā uz savu mazdārziņu. Tā ir mana sanatorija, viņš saka. Man pašam arī ir gan dārzs, gan traktors, labprāt palīdzu tuvākajiem kaimiņiem. Tāpēc zinu, ka visgaršīgākais redīss, burkāns, gurķis ir paša izaudzēts. Veselīgs un ekoloģiski tīrs. Pašvaldība katru gadu sagatavo tīrumu, kur kartupeļus sev var audzēt sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas. Darbus uzrauga mūsu dārzniece Ilga Heinacka. Un iedzīvotāji labprāt piedalās – ravē, kopj, rudenī novāc ražu, bet mēs ar transportu to aizvedam pa mājām. Arī šogad būs neliels lauciņš, sēklas kartupeļus esam sataupījuši.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+