No muižas brūžiem līdz mikrobrūžiem. Ieskats alus darītavu vēsturē Latvijā 0
Sākums
Pēc Otrā pasaules kara Latvijā darbojās 16 alus brūži, no kuriem līdz astoņdesmitajiem gadiem izdzīvoja vien puse. Šobrīd Latvijā strādā 45 alus darītavas, taču arī alus imports aug.
Līdz Pirmajam pasaules karam
Līdz 1914. gadam muižām piederošās alus darītavas darbojušās ar mainīgiem rezultātiem, gan uz laiku pārtraucot, gan atkal atjaunojot darbību. Pēc dokumentos minēto alus darītavu uzskaites varam konstatēt, ka līdz 1900. gadam darbību pārtraukuši kādi 120 brūži, bet, sākoties pasaules karam, to pārtrauc gandrīz visi alus brūži. Tiek slēgti gan muižu brūži, gan brūži pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Kuldīgā. Darbu beidz un tiek slēgta arī tā laika lielākā un modernākā “Waldschlosschen” alus darītava Sarkandaugavā, tās iekārtas daļēji tiek evakuētas uz Krievijas vidieni. Neesmu meklējis, bet diezin vai atradīsim kara, revolūcijas un juku laiku liecības par brūžu darbību. Tomēr nav izslēgts, ka vismaz pirmajos kara gados un arī kara neskartajās teritorijās vēl varēja darboties atsevišķas vācbaltiešiem piederošas alus darītavas Rīgā, Kuldīgā, Liepājā un arī dažās muižās. Tāpat iespējams, ka brūži darbojās arī tagadējā Latgales novadā (toreizējā Vitebskas guberņā).
Šķiet, būsim tuvu patiesībai, ka Pirmā pasaules kara gados savas ražošanas spējas saglabāja vismaz piecas alus darītavas Rīgā (Iļģuciema, Tanheizera, Mencendorfa, Livonijas un Stricka), Dollingera brūzis Liepājā, A. Dītriha alus darītava Ventspilī, Bauskā, Kuldīgā, Kokmuižā un Gatartā, jo tās pēc kara drīz vien atsāka ražošanu.
